nimet breadcrumb-navigoinnissa
Gundegu dzimtas (Ranunculaceae) augi sastopami Ziemeļu puslodē, lakstaugi, reti puskrūmi, nelieli krūmi, liānas. Lapas sakārtotas spirāliski, pieder gan sauszemes, gan ūdensaugiem. Heterofolija — dažādas lapas. Ziedi vientuļi vai sakopoti ziedokopās (ķekarveidīgi vai skarveida). Divdzimumu, retāk viendzimuma ziedi, aktinomorfi, pagarināta zieda ass. Apziednis var būt vienkāršs vai divkāršs. Daudziem augiem kauslapas un vainaglapas var būt ar piesi. Putekšņlapu daudz, apputeksnē kukaiņi. Ginecejs apokarps, augļi — sēklenes vai arī somiņas. Ietilpst: indīgi augi, satur alkaloīdus un glikozīdus, žāvējot indīgās vielas sadalās. Izmanto: sirds līdzekļu izgatavošanā Adonis vernalis, daudz krāšņumaugu (kurpītes (Aconitum), ziemziedes), nektāraugi (gundegas (Ranunculus), saulpurenes (Trollius), tīruma zilausis (Consolida regalis)). Aizsargājami: dzeltenā kurpīte (Aconitum lasiostomum), augstais gaiļpiesis (Delphinium elatum), meža ozolīte, meža vizbulis (Anemone sylvestris), šķeltlapu silpurene. Dzimtā ir>50 ģintis un apm. 2000 sugas. Latvijā ir 14 ģintis un 44 sugas.
Apzīmējums gundega, apvidos arī gunsdega, ir saliktenis no gun(s) "uguns" un dega, kas ir darbības vārda degt atvasinājums, sal. apvidvārdu dega [dæga] "izdegusi (meža, krūmāja, pļavas) vieta". Apzīmējuma pamatā ir gundegas sulas rūgtums. Indoeiropiešu valodās ir raksturīgs nozīmes pārnesums "degt" → "rūgts" → "auga nosaukums". Apvidos gundega apzīmē arī apdeguma tulznu vai čūlu, vai izdegušu vietu mežā vai pļavā.[1]
Gundegu dzimtas ģintis un Latvijā sastopamās sugas:
gundegu dzimta (Ranunculaceae)
Gundegu dzimtas (Ranunculaceae) augi sastopami Ziemeļu puslodē, lakstaugi, reti puskrūmi, nelieli krūmi, liānas. Lapas sakārtotas spirāliski, pieder gan sauszemes, gan ūdensaugiem. Heterofolija — dažādas lapas. Ziedi vientuļi vai sakopoti ziedokopās (ķekarveidīgi vai skarveida). Divdzimumu, retāk viendzimuma ziedi, aktinomorfi, pagarināta zieda ass. Apziednis var būt vienkāršs vai divkāršs. Daudziem augiem kauslapas un vainaglapas var būt ar piesi. Putekšņlapu daudz, apputeksnē kukaiņi. Ginecejs apokarps, augļi — sēklenes vai arī somiņas. Ietilpst: indīgi augi, satur alkaloīdus un glikozīdus, žāvējot indīgās vielas sadalās. Izmanto: sirds līdzekļu izgatavošanā Adonis vernalis, daudz krāšņumaugu (kurpītes (Aconitum), ziemziedes), nektāraugi (gundegas (Ranunculus), saulpurenes (Trollius), tīruma zilausis (Consolida regalis)). Aizsargājami: dzeltenā kurpīte (Aconitum lasiostomum), augstais gaiļpiesis (Delphinium elatum), meža ozolīte, meža vizbulis (Anemone sylvestris), šķeltlapu silpurene. Dzimtā ir>50 ģintis un apm. 2000 sugas. Latvijā ir 14 ģintis un 44 sugas.
