Austrumu baltastes trusis jeb Floridas trusis (Sylvilagus floridanus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) baltastes trušu ģints (Sylvilagus) zīdītājs, kas ir ne tikai visizplatītākā trušu suga Amerikas Savienotajās Valstīs, bet visā Ziemeļamerikā. Astes apakšpusi klāj balts, smalks apmatojums, tādēļ Floridas trusi ASV dēvē par cottontail (kokvilnas aste).[1]
Austrumu baltastes trusis sastopams ASV austrumos un dienvidos, rietumos izplatības areāls stiepjas līdz Ziemeļdakotai, Kanzasai un Teksasai. Austrumu baltastes trusis mājo arī Kanādas dienvidos, Meksikas austrumos, Centrālamerikā un Dienvidamerikas pašos ziemeļos.[2] Tas mīt atklātās ainavās, zāļainos līdzenumos un krūmājos. Kad Ziemeļamerikas apguvēji izcirta mežus ziemeļu virzienā, truši izplatījās līdz ar viņiem uz ziemeļiem.[3] Austrumu baltastes trusis vēsturiski nav dzīvojis Jaunanglijā, bet ir ticis introducēts šajā reģionā. Mūsdienās tas konkurē par dzīves telpu ar vietējo Jaunanglijas baltastes trusi (Sylvilagus transitionalis). Austrumu baltastes trusis ir ticis introducēts arī Oregonā, Vašingtonā un Britu Kolumbijā.[4] Ārpus ASV tas ticis introducēts Kubā, Jamaikā, Kaimanu Salās, Puertoriko, Dominikānā, Barbadosā, Bahamās, Haiti, Grenāda, Gvadelupā un Itālijas ziemeļos.[5]
Austrumu baltastes truši ir vidēji lieli zaķveidīgie zīdītāji, kuru ķermeņa garums 36—48 cm.[6][7] Vairākumam zīdītāju tēviņu ir lielāki par mātītēm, bet zaķiem un trušiem novērojams pretējais — ievērojami lielāka ir mātīte. Austrumu baltastes trusim ir proporcionāli garas ausis (5—8 cm[8]) un īsa aste (2,5—7,6 cm[8]), kuras apakša ir balta. To svars ir 800—200 grami.[8] Tam ir garas pakaļkājas, bet priekškājas ir īsākas par tām. Trusim ir arī lielas acis, kuras izvietotas galvas sānos. Pateicoties garajām un muskuļotajām pakaļkājām, trusis var sasniegt ātrumu apmēram 30 km/h[7] un aizlēkt 3 m tālumā. Tā kažoks ir dzeltenbrūns vai pelēkbrūns. Ziemā tas kļūst pelēcīgāks, salīdzinot ar vasaras kažoku. Pakausis sarkanbrūns. Ausis no aizmugures parasti ir tumšākas kā mugura, bieži tām ir melna maliņa.[8] Mazuļiem jau dažu nedēļu vecumā ir tāds pats kažoks kā pieaugušajiem trušiem, vienīgi uz to pieres ir balta zvaigznīte. Ar laiku baltā zīme izzūd.
Austrumu baltastes trusis vislabprātāk mājo meža nomalēs gar atklātām vietām un purvu malām, sastopama arī lauksaimniecības teritorijās. Šī truša suga ir aktīva galvenokārt naktī, reizēm iznāk ganīties agrā pievakarē vai vēlai pēcpusdienā. Pārējo dienas daļu trusis pavada, paslēpies seklā bedrītē vai biezā audzē. Austrumu baltastes trusis pats alas nerok, tikai sliktos laika apstākļos meklē patvērumu alā, ko pametis kāds cits dzīvnieks.[8] Kad zemi klāj bieza sniega kārta, trusis tajā izrok sarežģītu eju sistēmu, savienojot atsevišķas barošanās vietas. Austrumu baltastes trusis ir vienpatnis ar savu teritoriju, katrs indivīds ieņem 100—800 kvadrātmetrus lielu iecirkņi, kas bieži vien pārklājas ar kaimiņu teritorijām. Tēviņiem teritorijas ir lielākas nekā mātītēm.[7] Savstarpēji tiek izveidota stingra hierarhija, kas nepieciešamības gadījumā tiek noskaidrota ar savstrapēju cīņu. Jo dominantāks tēviņš, jo ar vairāk mātītēm tas sapārojas.[8]
Austrumu baltastes truša dabīgie ienaidnieki ir lapsas, koijoti, [vanagi]], pūces, kaķi, suņi, caunas un čūskas.[8] Galvenais veids kā trusis glābjas no plēsējiem ir laba paslēpšanās māksla, bet kā pēdējais glābšanās veids tiek izmantota bēgšana skrienot,[8] kas parasti notiek zigzag veidā.[7] Austrumu baltastes trusim ir ļoti laba redze, dzirde un oža.[7] Barošanās laikā trusis ik pa laikam paceļas pakaļkājās un pārbauda apkārtni.[7]
Austrumu baltastes truša pamatbarība ir dažāda veida zālaugi līdzīgi kā citām zaķu un trušu sugām. Ziemas periodā tas ēd arī koku mizu, zarus, sēklas un saknes.[8] Austrumu baltastes trusis apēd neticami daudz barības. Viņu barības vads ir lieliski piemērots liela barības daudzuma pārstrādei: barība tiek sagremota divas reizes. Pirmajā reizē barība tiek izvadīta mīkstu, zaļganu lodīšu veidā, kuras truši atkal apēd, otrajā reizē tiek izvadīta pilnībā sagremota barība, kas tiek izvadīta kā cietas, brūnas lodītes, kuras šie dzīvnieki vairs neēd.[8] Izsalkuši Floridas truši var radīt ievērojamus postījumus tīrumos.
Šo dzīvnieku pārošanās periods atkarībā no izplatības reģiona ilgt no februāra līdz septembrim. Grūsnības periods ilgst 25—35 dienas.[8] Austrumu baltastes truša mātīte var dzemdēt 7—8 reizes gadā,[8] bet parasti tas ir 3—4 reizes gadā.[7] Visbiežāk vienā metienā dzimst 4—5 mazuļi, kuri sver 25—35 grami.[7] Visu šo laiku mātīte parasti nepamet savu teritoriju. Atšķirībā no daudzām citām zaķu un trušu sugām austrumu baltastes trušu mātītes ierīko mazuļiem migu. Apmēram nedēļu pirms dzemdībām mātīte labi apslēptā vietā ierīko mazuļu migu, tā var būt zem nogāzta koka stumbra vai garā zālē, vai zem krūma.[7] Zemē tiek izrakta neliela iedobe, kas tiek izklāta ar sausu zāli un lapām, kā arī ar pašās mātītes vilnu, kuru tā izrauj sev no vēdera.[8] Tā kā māte izplūc sev vilnu, mazuļiem ir vieglāk atrast piena dziedzerus. Trušu piens ir ļoti barojošs. Floridas trušu mazuļi piedzimst ar plānu matojumu, kurli un akli, bet tie ļoti ātri attīstās un 5—6 dienu vecumā tiem atveras acis un ausis.[8] Jau dažas stundas pēc dzemdībām mātīte atkal tiek apaugļota. Mazuļus viņa apmeklē agri no rīta un vakarā, lai pabarotu. Tos atstājot, māte migu apslēpj ar dažādiem materiāliem. Trusēni migu pamet apmēram 2 nedēļu vecumā, lai gan pirmās dienas pēc migas pamešas, tie mēdz atgriezties savā bernības slēptuvē.[8] Jaunie trusēni aiziet katrs uz savu pusi apmēram 7 nedēļu vecumā.[7] Jaunie truši dzimumgatavību sasniedz 2—3 mēnešu vecumā,[7] tomēr daudzi nepārojas ātrāk par 2 gadu vecumu.[8] Apmēram 25% jaunās paaudzes piedzimst jaunajiem trušiem.[7] Mūža ilgums savvaļā apmēram 5 gadi.[7]
Floridas trusis ir vispopulārākais medījamais dzīvnieks Amerikas Savienotajās Valstīs. Tie bieži uzturas cilvēku mājokļu tuvumā un kļūst par vieglu lomu medniekiem. 20. gadsimta 20. gados dzīvnieku aizsardzības organizācijas, sadarbojoties ar mednieku savienībām, mēģināja Floridas trusi izmitināt Kanzasas, Misūri, Teksasas un Pensilvānijas štatā. Šis eksperiments varēja kļūt par katastrofu vietējām trušu rasēm un sugām. Floridas trusis sāka ar tiem krustoties, un šo dzīvnieku pēcnācēji gandrīz izstūma pirmatnējās populācijas.
Austrumu baltastes trusis jeb Floridas trusis (Sylvilagus floridanus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) baltastes trušu ģints (Sylvilagus) zīdītājs, kas ir ne tikai visizplatītākā trušu suga Amerikas Savienotajās Valstīs, bet visā Ziemeļamerikā. Astes apakšpusi klāj balts, smalks apmatojums, tādēļ Floridas trusi ASV dēvē par cottontail (kokvilnas aste).
