Baltā panātre (Lamium album) ir daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas lakstaugs. Tā ir izplatīta praktiski visā Eirāzijā, arī Ziemeļamerikā. Latvijā sastopama bieži, aug dārzos, sētmalēs, krūmājos un ceļmalās. Baltās panātres stumbra augstums ir 30-70 centimetru, saknenis ložņājošs.[1] Lapas iegareni olveidīgas ar sirdsveida pamatu, klātas retiem matiņiem; līdz 6,5 centimetru garas un 3,5 cm platas, malas zāģzobainas, gals nosmailots. Zied baltiem ziediem no maija līdz oktobrim.
Baltā panātre ir ārstniecības augs. Ziedēšanas laikā kā drogas ievāc ziedus un lakstus. Panātres bioloģiski aktīvajām vielām piemīt pretiekaisuma, pretalerģiska, savelkoša, asiņošanu apturoša un tonizējoša iedarbība. Tās stimulē dzemdes kontrakcijas un pazemina cukura līmeni asinīs.[2]
Baltā panātre (Lamium album) ir daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas lakstaugs. Tā ir izplatīta praktiski visā Eirāzijā, arī Ziemeļamerikā. Latvijā sastopama bieži, aug dārzos, sētmalēs, krūmājos un ceļmalās. Baltās panātres stumbra augstums ir 30-70 centimetru, saknenis ložņājošs. Lapas iegareni olveidīgas ar sirdsveida pamatu, klātas retiem matiņiem; līdz 6,5 centimetru garas un 3,5 cm platas, malas zāģzobainas, gals nosmailots. Zied baltiem ziediem no maija līdz oktobrim.
Baltā panātre ir ārstniecības augs. Ziedēšanas laikā kā drogas ievāc ziedus un lakstus. Panātres bioloģiski aktīvajām vielām piemīt pretiekaisuma, pretalerģiska, savelkoša, asiņošanu apturoša un tonizējoša iedarbība. Tās stimulē dzemdes kontrakcijas un pazemina cukura līmeni asinīs.
