La ''Coenonympha arcania'' ye un inseutu lepidópteru ropalóceru de la familia Nymphalidae. (Linnaeus, 1761).[1][2] [3] [4]
Distribúise por Europa, Turquía, Transcaucásia, sur de Rusia, y sur y centru de los Urales. [5]
Atópase nel norte y centru de la península Ibérica.[1]
Zones arbustives y yerboses con flores y escamplaes de monte húmedos o secos. [6]
La canesba aliméntase de gramínies tales como Poa pratensis, Melica ciliata, Holcus lanatus...[1]
Vuela nuna sola xeneración ente empiezos de mayu y mediaos d'agostu.[1]
La ''Coenonympha arcania'' ye un inseutu lepidópteru ropalóceru de la familia Nymphalidae. (Linnaeus, 1761).
La lleonada de matollar (Coenonympha arcania)[2] és un lepidòpter ropalòcer de la família Nymphalidae.[3]
Es distribueix per Europa, Turquia, Transcaucàsia, sud de Rússia, i sud i centre dels Urals. Es troba al nord i centre de la península Ibèrica.[3]
Zones abrustives i herboses amb flors i clars de bosc humits o secs. L'eruga s'alimenta de gramínies tals com Poa pratensis, Melica ciliata, Holcus lanatus...[3]
Vola en una sola generació entre començaments de maig i mitjans d'agost.[3]
La lleonada de matollar (Coenonympha arcania) és un lepidòpter ropalòcer de la família Nymphalidae.
Perlemorrandøje (Coenonympha arcania) er en sommerfugl i Takvingefamilien. Den er i især udbredt i det sydlige Europa og mod øst gennem Lilleasien og Rusland til Ural. I Danmark er den fundet i enkelte egekrat i Jylland. Larven lever på forskellige arter af græsser.
Perlemorrandøje har et vingefang på 30-36 mm, hunnen er størst, men ellers er de to køn ens. Den er let genkendelig i hvile, med sin orange farve, de smukke, buede linjer på bagvingens underside, det hvide bånd. Her sidder en række øjepletter af forskellig størrelse og en der er placeret for sig selv.
Perlemorrandøje (Coenonympha arcania) er en sommerfugl i Takvingefamilien. Den er i især udbredt i det sydlige Europa og mod øst gennem Lilleasien og Rusland til Ural. I Danmark er den fundet i enkelte egekrat i Jylland. Larven lever på forskellige arter af græsser.
Das Weißbindige Wiesenvögelchen oder Perlgrasfalter (Coenonympha arcania) ist ein Schmetterling (Tagfalter) aus der Familie der Edelfalter (Nymphalidae).
Die Falter erreichen eine Flügelspannweite von 28 bis 35 Millimetern. Ihre Vorderflügeloberseiten sind ocker bis orangebraun gefärbt und haben einen breiten, dunklen Rand. Die Oberseiten der Hinterflügel sind dunkelbraun. Die Flügelunterseiten verlaufen vom Flügelansatz weg von grau nach orange. Das hintere Drittel ist durch eine breite, weiße Binde dominiert. An diese grenzen mehrere schwarze Augenflecken, die weiß gekernt und orange und schwarz umrandet sind. Sie sind in ihrer Größe sehr unterschiedlich. Vier bis Fünf von ihnen werden zum Außenrand hin von der Binde umflossen, ein weiterer sitzt am Flügelvorderrand auf der nach innen gerichteten Seite der Binde. Zwischen der Augenfleckreihe und dem Flügelrand verläuft eine weißgraue, der Kontur der Flügelkante folgende Linie. Die Unterseiten der Vorderflügel sind orange gefärbt und an den Rändern leicht gräulich. Auf ihnen befindet sich nahe den Flügelspitzen je ein weiterer Augenfleck. Die Flügel sind grau gefranst.[1]
Die Raupen werden ca. 20 Millimeter lang. Sie sind grün gefärbt und tragen neben einem kräftigen weißen Seitenstreifen einen weiteren nahe dem Rücken, der aber schwach ausgeprägt ist. Am Hinterleibsende ragen zwei weiße, an der Spitze rosa gefärbte Zipfel nach hinten.[1]
Die Tiere kommen in Mittel- und Osteuropa, von Nordspanien bis Südschweden und in Südeuropa im ganzen Festland Italiens und bis in die Türkei vor. Nach Osten hin findet man sie über das gemäßigte Asien bis Transkaukasien. Sie besiedeln je nach Temperatur eine Höhe von bis zu 1.800 Metern.[2] Sie kommen fast überall vor, leben vorzugsweise in sonnendurchfluteten und lockeren Wäldern und an deren Rändern und auf verbuschtem Trockenrasen. Die Populationen sind aber rückläufig.[1]
Die Falter sitzen mit geschlossenen Flügeln meist auf sonnigen Stellen. Dazu richten sie ihre Flügelunterseiten direkt zur Sonne und sitzen dadurch sehr schräg.[1]
Sie fliegen jährlich in einer Generation von Mitte Mai bis Mitte August.[2]
Die Raupen ernähren sich von Wolligem Honiggras (Holcus lanatus), Echtem Schaf-Schwingel (Festuca ovina) und anderen Süßgrasarten.[1]
Die Weibchen legen ihre Eier einzeln oder in kleinen Grüppchen auf die Halme der Futterpflanzen. Die Raupen überwintern jung.[1]
Das Weißbindige Wiesenvögelchen oder Perlgrasfalter (Coenonympha arcania) ist ein Schmetterling (Tagfalter) aus der Familie der Edelfalter (Nymphalidae).
De twakleurige heaflinter (Coenonympha arcania) is in soarte yn de famylje fan de Aureliaflinters (Nymphalidae).
Sûnt 1988 is dizze flinter yn Nederlân net mear te finen. Earder kaam dizze soarte noch foar op de Feluwe en yn de buert fan Nymwegen. De Twakleurige Heaflinter is noch al te finen yn de Ardinnen en de Eifel. De flinter hâldt fan drûge waarme greiden mei beskutting fan boskrânen. It is honkfêste soarte.
Op de reade list stiet de flinter as ferdwûn út Nederlân.
De wjuklingte is likernôch 18 mm. De boppekant fan de foarwjuk is oranje mei in donkerbrune râne. De efterwjuk is brún. Op de ûnderkant fan de efterwjuk sit in rige eachplakken. De mantsjes hawwe spitsere wjukken as de wyfkes.
De flinter fljocht fan begjin juny ôf oant begjin augustus, foaral ein juny. De Twakleurige Heaflinter fljocht altyd yn ien generaasje.
De rûp oerwinteret as in healwaaks rûp, yn in gerspôle.
De rûp fret ferskillende gerssoarten lykas skieppegers, miedegers, spanjer, pearelgers, ringers en finnige koartstâle.
De twakleurige heaflinter (Coenonympha arcania) is in soarte yn de famylje fan de Aureliaflinters (Nymphalidae).
Coenonympha arcania, the pearly heath, is a butterfly species belonging to the family Nymphalidae.
It can be found in Central Europe.
It resembles Coenonympha hero. Seitz describes it thus C. arcania L. (48 d). Forewing fiery reddish yellow with black distal margin, hindwing dark brown. Easily recognised by the underside of the hindwing, whose marginal portion is occupied by a broad white band, which in the nymotypical form interrupts the row of ocelli below the apical eye, the latter therefore appearing to be placed on the inside of the white band. All Europe except great Britain, from Scandinavia to the Mediterranean sea and from Spain and France to the Black sea and Armenia. — Specimens with a very broadly black margin to the forewing and a narrowed and slightly dentate band on the underside of the hindwing, which probably occur among nymotypical specimens everywhere, but especially in the South, are considered as ab. insubrica Frey [ var.](48 d). — Larva green with dark dorsal stripe bordered with a yellowish tint, light subdorsal stripe and pale yellow lateral stripe; head blue-green, mouth and anal fork red. Until May on grasses. Pupa brown, with whitish wing-cases edged with red. Butterflies very common in June and July and often flying together in large numbers. At the edge of woods full of undergrowth, but also in the open country and on hills. They affect flying round bushes and settle on the tip of low twigs, but sometimes also fly up into the higher branches of trees. The females are much less numerous than the males and appear later.[1]
_Coenonympha_arcania_-_Foret_de_Bouconne,_France_-_male_dorsal.jpg)
Coenonympha arcania ♂
_Coenonympha_arcania_-_Foret_de_Bouconne,_France_-_male_ventral.jpg)
Coenonympha arcania ♂ △
_Coenonympha_arcania_-_Foret_de_Bouconne,_France_-_female_dorsal.jpg)
Coenonympha arcania ♀
_Coenonympha_arcania_-_Foret_de_Bouconne,_France_-_female_ventral.jpg)
Coenonympha arcania ♀ △
Depending on the temperature, they are found an altitude of up to 1,800 meters. They are found almost everywhere, preferring to live in sun-drenched and lightly wooded forests and on forest edges and on bushy, dry grasslands.
The butterflies fly in one generation from May to August.They usually sit in sunny spots with their wings closed. To do this, they point the undersides of their wings directly to the sun and thus sit very obliquely.
The larvae feed on various grasses including Holcus lanatus and Festuca ovina.The females lay their eggs individually or in small groups on the stalks of the forage plants. The caterpillars overwinter young. [2] [3]
From Latin Arcania - mysterious, secretive.
This article incorporates text from this source, which is in the public domain. _ab._insubrica_Slivnica.jpg)
Aberration insubrica Coenonympha arcania, the pearly heath, is a butterfly species belonging to the family Nymphalidae.
Coenonympha arcania es un insecto lepidóptero ropalócero de la familia Nymphalidae. (Linnaeus, 1761).[1][2] [3] [4] [5]
Se distribuye por Europa, Turquía, Transcaucasia, sur de Rusia, y sur y centro de los Urales. Se encuentra al norte y centro de la península ibérica.[1]
Zonas arbustivas y herbosas con flores y claros de bosque húmedos o secos.
La oruga se alimenta de gramíneas tales como Poa pratensis, Melica ciliata, Holcus lanatus.[1]
Vuela en una sola generación entre comienzos de mayo y mediados de agosto.[1]
Coenonympha arcania es un insecto lepidóptero ropalócero de la familia Nymphalidae. (Linnaeus, 1761).
Coenonympha arcania
Le Céphale ou Arcanie (Coenonympha arcania) est un lépidoptère (papillon) appartenant à la famille des Nymphalidae, à la sous-famille des Satyrinae et au genre Coenonympha.
Coenonympha arcania a été nommé par Carl von Linné en 1761.
Synonymes :Papilio arcania Linnaeus 1761 ; Papilio amyntas Poda, 1761[1].
Le Céphale ou Arcanie se nomme Pearly Heath en anglais, Perlgrasfalter ou Weißbindiges Wiesenvögelchen en allemand et Mancha Leonada en espagnol[2],[1].
Le Céphale présente un dessus de couleur orangée bordé de marron clair pour les antérieures, marron clair pour les postérieures, les ailes étant bordées d'une frange blanche.
Le revers des antérieures est semblable, orangé avec un petit ocelle noir pupillé de blanc cerné de jaune orangé à l'apex. Les postérieures ont une ornementation caractéristique, une bande postmédiane blanc crème irrégulière que double une ligne de gros ocelles noirs pupillé de blanc cernés de jaune orangé.
Il vole en une génération, en juin et début juillet[3].
Ses plantes hôtes sont diverses poacées (graminées) Poa pratensis, Melica ciliata, Holcus lanatus[3],[1].
Il est présent dans toute l'Europe continentale, excepté la Suède, la Norvège (sauf au sud) et la Finlande, il est aussi présent en Turquie et dans le sud de la Russie[1],[3].
En France métropolitaine il est présent dans presque tous les départements. Font exception les régions Île-de-France et Corse ainsi que les départements du Pas-de-Calais et de la Manche[4].
Il réside dans les lieux herbus et buissonneux, dans les clairières.
Il ne bénéficie pas de statut de protection particulier[5].
Coenonympha arcania
Le Céphale ou Arcanie (Coenonympha arcania) est un lépidoptère (papillon) appartenant à la famille des Nymphalidae, à la sous-famille des Satyrinae et au genre Coenonympha.
Krūminis satyriukas (lot. Coenonympha arcania) – pleštekių (Nymphalidae) šeimos drugys. Gyvena pamiškių pievose, krūmynuose, laukymėse.
Morfologiniai ypatumai: lytinis dimorfizmas ryškus. Patinas smulkesnis, tamsesnis. Priekinis sparnas geltonai rudas su plačiu tamsiai rudu apvadu. Užpakalinis sparnas juodai rudas. Jo apačia su plačia balta juosta, kurios išoriniame krašte išsidėsčiusios 3-5 akinės dėmės.
Sparno ilgis: 17 - 20 mm.
Skraidymo laikas: V - VIII mėn.
Mitybiniai augalai: striepsnė (Melica sp.), strugė (Brachypodium sp.) ir kiti migliniai. Biologija: kiaušinėlius deda ant mitybinių augalų. Išsiritę vikšrai maitinasi ir nevisiškai suaugę žiemoja. Pavasarį vikšrai vėl maitinasi ir ant mitybinių augalų, paklotėje virsta lėliukėmis.
Paplitimas: Europa, Mažoji Azija.
Lietuvos dieniniai drugiai, Povilas Ivinskis, Jonas Augustauskas, Kaunas, LUTUTĖ, 2004, ISBN 9955-575-41-7, psl. 190
Krūminis satyriukas (lot. Coenonympha arcania) – pleštekių (Nymphalidae) šeimos drugys. Gyvena pamiškių pievose, krūmynuose, laukymėse.
Morfologiniai ypatumai: lytinis dimorfizmas ryškus. Patinas smulkesnis, tamsesnis. Priekinis sparnas geltonai rudas su plačiu tamsiai rudu apvadu. Užpakalinis sparnas juodai rudas. Jo apačia su plačia balta juosta, kurios išoriniame krašte išsidėsčiusios 3-5 akinės dėmės.
Sparno ilgis: 17 - 20 mm.
Skraidymo laikas: V - VIII mėn.
Mitybiniai augalai: striepsnė (Melica sp.), strugė (Brachypodium sp.) ir kiti migliniai. Biologija: kiaušinėlius deda ant mitybinių augalų. Išsiritę vikšrai maitinasi ir nevisiškai suaugę žiemoja. Pavasarį vikšrai vėl maitinasi ir ant mitybinių augalų, paklotėje virsta lėliukėmis.
Paplitimas: Europa, Mažoji Azija.
Lauka sīksamtenis (Coenonympha arcania) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini). Lauka sīksamtenis mājo lielākajā daļā Eiropas un Āzijas rietumu daļā. Eiropā tas nav sastopams Britu salās, Spānijas dienvidos un Skandināvijas ziemeļos.[1] Latvijā lauka sīksamtenis sastopams samērā bieži visā teritorijā.[2]
Lauka sīksamtenis ir košākais Latvijā dzīvojošais sīksamtenis. Tas ir neliels dienas tauriņš, kura spārnu plētums ir 28—34 mm. No virspuses priekšējie spārni ir koši oranži ar tumšākiem galiem. Aizmugurējie spārni ir tumšāki par priekšējiem un to tumši brūnais tonis kontrastē ar gaišākajiem priekšspārniem.
Lauka sīksamteņa spārnu apakšpuse ir ļoti koša un dekoratīva. Spārnu apakšpuses pamattonis ir brūns vai dzeltens. Uz aizmugurējiem spārniem ir sugai raksturīgākā pazīme — ļoti liels, izteikts lielu balts laukums, kas sniedzas no viena spārna malas līdz otrai un vidusdaļā tas nekad nav pārtraukts. Spārna priekšējo malu laukums sasniedz starp diviem galējiem apaļajām "acīm", atdalot galējo plankumu no pārējiem. Apaļie plankumi veidojas no četrkrāsainiem gredzeniem: centrā balts punkts, to ietver melns jeb tumši brūns gredzens, seko oranžs gredzens un atkal tumši brūns. Aizmugurējā spārna ārmala ir ar šaurām, oranžām un pelēkām joslām. Priekšējā spārna gals no apakšas ir oranžs ar apaļu actiņu, pirms kuras ir gaiša šķērsjosla.[3]
Lidojumā, kad brīžiem redz spārnu virspusi, bet brīžiem apakšpusi, tauriņš izskatās ļoti spilgts, salīdzinot ar citiem sīksamteņiem.[3]
Lauka sīksamtenis sastopams sausos biotopos, vietās, kur bagātīgi aug graudzāles: mežmalās, izcirtumos, norās, pļavās un skrajos mežos līdz 1800 metriem virs jūras līmeņa.[1][3] Pieaugušos tauriņus lidojam Latvijā var novērot no jūnija sākuma, kad tie izšķiļas, un līdz jūlija vidum vai beigām, kad beidzas vairošanās sezona. Gadā lauka sīksamtenim attīstās viena jaunā paaudze. Kāpurs uz dažadām graudzālēm novērojami no augusta līdz rudenim un pavasarī pēc pārziemošanas līdz maijam, kad tie iekūņojas. Lauka sīksamtenim pārziemo tikai kāpuri.[3]
Kāpuri barojas ar dažādām graudzālēm, piemēram, nokarenajām pumpursmilgām, skarenēm, meduszālēm un citiem augiem.[3] Pieaugušie tauriņi barojas ar dažādu ziedu nektāru, ziedošus krūmus ieskaitot.[1]
.jpg)
Tauriņa spārnu virspuse
Lauka sīksamtenis (Coenonympha arcania) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini). Lauka sīksamtenis mājo lielākajā daļā Eiropas un Āzijas rietumu daļā. Eiropā tas nav sastopams Britu salās, Spānijas dienvidos un Skandināvijas ziemeļos. Latvijā lauka sīksamtenis sastopams samērā bieži visā teritorijā.
Het tweekleurig hooibeestje (Coenonympha arcania) is een vlinder uit de onderfamilie Satyrinae, de zandoogjes en erebia's.
De voorvleugellengte bedraagt ongeveer 18 millimeter. De vlinder lijkt op het zilverstreephooibeestje.
Het tweekleurig hooibeestje komt in Centraal-Europa voor. Uit Nederland is hij verdwenen sinds 1988. Droge tot matig vochtige graslanden worden als leefgebied door de vlinder gebruikt. De vliegtijd is van mei tot en met augustus.
De waardplanten komen uit de grassenfamilie. De soort overwintert als rups.
Het tweekleurig hooibeestje (Coenonympha arcania) is een vlinder uit de onderfamilie Satyrinae, de zandoogjes en erebia's.
Perleringvinge (Coenonympha arcania) er en sommerfugl som tilhører gruppen ringvinger (Satyrinae) i den artsrike familien flikvinger (Nymphalidae). Den er ganske sjelden i Norge, og er funnet bare i Østfold og Akershus.
En nokså liten sommerfugl (vingespenn 28 – 38 mm) med runde vinger. Forvingens overside er ortansjegul med brun kant, bakvingens overside brun. Den kjennes lettest på mønsteret på bakvingenes underside, som er grågul med et bredt, hvitt tverrbånd nær ytterkanten. Den har ganske store øyeflekker på begge sider av dette båndet. Forvingens underside er okergul med en liten øyeflekk nær spissen. Larven er grønn med lysere rygg, en mørk ryggstripe og gulaktige sidestriper. Bakerst har den to røde spisser.
Larven lever på hengeaks (Melica nutans). De voksne sommerfuglene flyr på enger og i skogkanter i juni – juli.
Arten finnes over hele Europa bortsett fra de nordligste delene og Storbritannia. Østover finnes den til Ural. I Norge var den lenge bare kjent fra rundt Fredrikstad og Halden i Østfold, men etter 1970 har den spredt seg noe vestover og finnes nå over hele Østfold og i de østlige delene av Akershus. Til tross for at den har spredt seg blir den fortsatt regnet som noe truet i Norge.
Perleringvinge (Coenonympha arcania) er en sommerfugl som tilhører gruppen ringvinger (Satyrinae) i den artsrike familien flikvinger (Nymphalidae). Den er ganske sjelden i Norge, og er funnet bare i Østfold og Akershus.
Na generassion a l'ann. La farfala a vòla da magg a aost.
A viv ant l'Italia continental, da la pian-a a 2000 méter.
Na generassion a l'ann. La farfala a vòla da magg a aost.
DistribussionA viv ant l'Italia continental, da la pian-a a 2000 méter.
Strzępotek perełkowiec (Coenonympha arcania) – motyl dzienny z rodziny rusałkowatych.
Rozpiętość skrzydeł od 32 do 38 mm, dymorfizm płciowy słabo zaznaczony: u samic zwykle wyraźniejszy jasny pasek na spodzie przedniego skrzydła.
Polany, zarośla, leśne drogi i skraje lasów.
Wykształca jedno pokolenie w roku (czerwiec-lipiec). Rośliny żywicielskie: kłosownica pierzasta, kłosówka wełnista i perłówka zwisła. Jaja składane są pojedynczo na roślinie żywicielskiej. Larwy wylęgają się po 2 tygodniach, zimują w czwartym stadium. Stadium poczwarki trwa 1,5-3 tygodni.
Gatunek europejski, sięgający do zachodniej Syberii i Turcji[1]. W Polsce występuje na terenie całego kraju.
Strzępotek perełkowiec (Coenonympha arcania) – motyl dzienny z rodziny rusałkowatych.
Coenonympha arcania é uma espécie de insetos lepidópteros, mais especificamente de borboletas pertencente à família Nymphalidae.[1]
A autoridade científica da espécie é Linnaeus, tendo sido descrita no ano de 1761.
Trata-se de uma espécie presente no território português.
Coenonympha arcania é uma espécie de insetos lepidópteros, mais especificamente de borboletas pertencente à família Nymphalidae.
A autoridade científica da espécie é Linnaeus, tendo sido descrita no ano de 1761.
Trata-se de uma espécie presente no território português.
Grmiščni okarček (znanstveno ime Coenonympha arcania) je dnevni metulj iz družine pisančkov.
Grmiščni okarček je srednje velik metulj, ki preko kril meri med 30 in 40 mm. Spodnja stran zadnjih kril je sivorjava in ima med vzorcem lažnih očesc valovit bel pas. Za to vrsto so značilna oranžno in rjavo obrobljena črna očesca z belo sredino, ki ležijo na obeh straneh te svetle lise, njihovo število pa se od metulja do metulja lahko nekoliko razlikuje. Spodnja stran sprednjih kril je temno oranžna z bolj ali manj izrazitim očescem v zgornjem zunanjem kotu. Zgornja stran sprednjih kril je ob zunanjem robu temno oranžne barve in ima širok temno rjav pas. Zadnja krila so zgoraj enotno rjava, ob njihovem spodnjem robu pa teče oranžna črta. Grmiščni okarček je ena pogostejših vrst metuljev v Sloveniji. Najraje se zadržuje ob robu cvetočih travnikov, pojavlja pa se od morja do gozdne meje, kjer ga opazimo med majem in avgustom[1]. Gosenice se prehranjujejo z listi različnih vrst trav.
Grmiščni okarček (znanstveno ime Coenonympha arcania) je dnevni metulj iz družine pisančkov.
Pärlgräsfjäril (Coenonympha arcania) är en fjärilsart i familjen praktfjärilar. Vingspannet varierar mellan 28 och 34 millimeter, på olika individer.[1]
Hanen och honan är lika varandra. På ovansidan är framvingen orange med en bred brun ytterkant och bakvingen är gråbrun, vanligen mörkare mot ytterkanten. På undersidan är framvingen ljusare orange. I framhörnet finns en mörk fläck omgiven av ljusare orange, en så kallad ögonfläck. Ögonfläckar liknar ett öga och ska skrämma bort rovdjur som vill äta fjärilen. Undersidan av bakvingen är ljust gråbrun och har ett brett vitt band tvärs över. Längs ytterkanten finns flera ögonfläckar.[2]
Larven är grön och har smala längsgående ljusgula och ljusgröna linjer. Den blir upp till 25 millimeter lång.[2]
Pärlgräsfjärilens habitat är marker med gräs, till exempel skogsgläntor och ängar. Den vill ha närhet till lövskog eller gott om buskar.[1]
Värdväxter, de växter larven lever på och äter av, är olika gräs bland annat arter i sloksläktet.[3]
Flygtiden, den period när fjärilen är fullvuxen, imago, infaller i juni-juli.[2]
Pärlgräsfjärilens utbredningsområde är i Europa och genom Mindre Asien till södra Ryssland och Uralbergen.[3] I Norden förekommer den lokalt i Danmark, i sydöstligaste Norge och i Sverige upp till Ångermanland, men är sällsynt i västra Götaland.[1]
Wikimedia Commons har media som rör Pärlgräsfjäril.
Pärlgräsfjäril (Coenonympha arcania) är en fjärilsart i familjen praktfjärilar. Vingspannet varierar mellan 28 och 34 millimeter, på olika individer.
Вид поширений в Європі, Туреччині, Ірані, на Кавказі. В Україні трапляється у лісовій і на півночі лісостепової зонах та у Карпатах на висоті до 1000 м над рівнем моря.
Довжина переднього крила 16-18 мм. Передні крила зверху вохристо-помаранчеві, з широкою коричневою зовнішньої облямівкою. Задні крила зверху коричневі, з нижньої сторони — з широким цільним білим полем і 4-6 вічками різного розміру біля зовнішнього краю.
Метелики літають у червні — на початку липня. Трапляються на луках, великих галявинах із заростями чагарників, по узлісся. Живляться нектаром на квітах. Кормові рослини гусениць — різні злаки: медова трава, перлівка поникла, тонконіг лучний тощо. В стадії гусениці знаходиться з липня по травень, зимує. Лялечка підвішена до стебла кормової рослини.
Coenonympha arcania là một loài bướm thuộc họ Nymphalidae. Nó có thể được tìm thấy ở Trung Âu. Nó tương tự như Coenonympha hero.
Con trưởng thành bay từ tháng 5 đến tháng 8 làm 1 đợt. Ấu trùng ăn nhiều loại cỏ.
.JPG)
.jpg)
Bài viết về bướm giáp này vẫn còn sơ khai. Bạn có thể giúp Wikipedia bằng cách mở rộng nội dung để bài được hoàn chỉnh hơn.
Coenonympha arcania là một loài bướm thuộc họ Nymphalidae. Nó có thể được tìm thấy ở Trung Âu. Nó tương tự như Coenonympha hero.
Con trưởng thành bay từ tháng 5 đến tháng 8 làm 1 đợt. Ấu trùng ăn nhiều loại cỏ.
Обычно вид развивается в одном поколении. Время лёта бабочек отмечается с конца мая до августа. Для юга Европейской части России обычно приводится информация о двух поколениях — тогда лет бабочек продолжается с конца мая по сентябрь. Спорадическое развитие второго поколения отмечено в Чехии.
Бабочки часто присаживаются на освещенные солнцем листья кустарников и невысоких деревьев, реже на траву и цветы.
Самка откладывает одиночные яйца. Гусеницы развиваются с осени по май (зимуют), окукливаются на нижней стороне листьев. Кормовые растения гусениц: бухарник, хмель обыкновенный, перловник поникающий, мятлик луговой, мятлик. Яйца диаметром яйца 0,9—1,1 мм развиваются 7—8 дней. Гусеница в своем развитии проходит 5 возрастов. Первый возраст продолжается 7—9 дней, второй — 8—16 дней, пятый возраст — 6—8 дней. Зимуют гусеницы четвертого возраста. Гусеница последнего пятого возраста вырастает в длину до 24 мм. Стадия куколки продолжается 8-9 дней. Длина куколки 10-11 мм.
Обычно вид развивается в одном поколении. Время лёта бабочек отмечается с конца мая до августа. Для юга Европейской части России обычно приводится информация о двух поколениях — тогда лет бабочек продолжается с конца мая по сентябрь. Спорадическое развитие второго поколения отмечено в Чехии.
Бабочки часто присаживаются на освещенные солнцем листья кустарников и невысоких деревьев, реже на траву и цветы.
Самка откладывает одиночные яйца. Гусеницы развиваются с осени по май (зимуют), окукливаются на нижней стороне листьев. Кормовые растения гусениц: бухарник, хмель обыкновенный, перловник поникающий, мятлик луговой, мятлик. Яйца диаметром яйца 0,9—1,1 мм развиваются 7—8 дней. Гусеница в своем развитии проходит 5 возрастов. Первый возраст продолжается 7—9 дней, второй — 8—16 дней, пятый возраст — 6—8 дней. Зимуют гусеницы четвертого возраста. Гусеница последнего пятого возраста вырастает в длину до 24 мм. Стадия куколки продолжается 8-9 дней. Длина куколки 10-11 мм.
_male_(35510927695).jpg)
.JPG)
_d1_1.jpg)
_(21127015050).jpg)
.jpg)
_mating_(14210273171).jpg)
.jpg)
.jpg)
,_Ostbelgien_(3945441446).jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
_-_Silberfleck-Perlmuttfalter_(1).jpg)
.jpg)
_Bulgaria.jpg)
_mit_Beute_(Brauner_Waldvogel)_(3).jpg)
.jpg)
_(35600472081).jpg)
.jpg)
.jpg)
.JPG)
.JPG)
