Hortiboletus bubalinus (Oolbekk. & Duin) L. Albert & Dima 2015

Hortiboletus bubalinus is a species of bolete fungus in the family Boletaceae. Originally described in 1991 as a species of Boletus,^[2] the fungus was transferred to Xerocomus in 1993.^[3] It was transferred to Hortiboletus by Bálint Dima in 2015.^[4]

References

Bifeļādas samtbeka (Xerocomus bubalinus jeb Hortiboletus bubalinus, agrāk arī Boletus bubalinus) ir Latvijā reta maza beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Suga atklāta 1991. gadā un Latvijā droši konstatēta 2012. gadā,^[1] līdz tam jaukta ar citām samtbeku sugām. Kopš 2015. gada iedalīta jaunizveidotā ģintī Hortiboletus, taču latviski joprojām saglabā samtbekas nosaukumu.

Sēnes apraksts

• Cepurīte: krāsa sarkanbrūnos toņos, jaunām sēnēm nereti persiku krāsā. Forma sākumā puslodes, vēlāk izliekta līdz plakanai. Platums līdz 5 cm. Virsmiziņa jaunām sēnēm parasti samtaina, vēlāk raupja, bieži sasprēgājusi. Mīkstums dzeltenīgs, zem virsmiziņas sārts, kātiņa pamatnē dzeltenbrūns, ar nemanāmi vāju smaržu un garšu, griezumu vietās zilē.
• Stobriņi: Atveres un stobriņi dzelteni, iespiedumos zilē.
• Kātiņš: dzeltenīgs, klāts ar sarkanīgām smalkām šķiedrām, kuras vecumā bieži izbalo. Garums līdz 8 cm, resnums 1—2,5 cm. Kātiņa pamatnē mīkstums nezilē, pārējā daļā zilē.^[2]
• Sporas: 11—15/4,5—5 µm.

Augšanas apstākļi

Mikorizas sēne. Aug no jūnija līdz septembrim antropogēnā vidē, īpaši pilsētās. Biedrojas galvenokārt ar papelēm un liepām, taču ir ziņas arī par citiem lapu kokiem un eglēm.^[3]

Barības vērtība

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas. Bieži tārpaina. Parasti aug piesārņotā vidē un tāpēc uzturā nav ieteicama.

Līdzīgās sugas

Līdzīgas tai ir vairums samtbeku, no kurām tā atšķiras ar raupjo virsmiziņu un specifisko mīkstuma krāsojumu, kā arī ar tā zilēšanu vai nezilēšanu dažādās sēnes vietās.

Skatīt arī

• Sēņošana
• Sēnes kulinārijā
• Sēņu tirdzniecība
• Samtbeku ģints

Atsauces

Hortiboletus bubalinus^[1][2] är en sopp som tillhör familjen Boletaceae.

Förekomst

Artens utbredning är inte helt klar. Den har rapporterats från Bulgarien i sydost, till Spanien och Storbritannien i väster och till Sverige och Norge i norr. Det första fyndet i Sverige gjordes i Södermanland^[3], därefter har den rapporterats från Västergötland.^[4] Den har hittats i parker, trädgårdar, planteringar, vägkanter och den bildar ektomykorrhiza med popplar och lindar, troligen även med andra lövträd.

Kännetecken

Den liknar rödsopp, H. rubellus, men köttet under hatthuden har en rosa färgton. Vidare saknar den vanligen rödsoppens röda prickar i fotbasens saffransgula kött.

Taxonomi

Hortiboletus bubalinus beskrevs av Gerard T. Oolbekkink och Wim E. van Duin som Boletus bubalinus 1991.^[5] År 1993 fördes den över till Xerocomus av Guy Redeuilh^[6] och 2015 flyttades den till Hortiboletus av László Albert och Bálint Dima.^[7]

Referenser

• Boris Assyov, Xerocomus bubalinus på Boletales.com.
• Boris Assyov, Dimitar Stoykov, 2011, Boletus bubalinus (Boletaceae) - A new addition for the bolete mycota of Bulgaria and the Balkans, Comptes rendus de l’Académie Bulgare des Sciences 64:11, sid. 1583-1588.

1. ^ Xerocomus bubalinus på Dyntaxa
2. ^ Hortiboletus bubalinus på Species Fungorum.
3. ^ Andy Taylor & Ursula Eberhardt, 2006, Släktet Xerocomus i Sverige, Svensk Mykologisk Tidskrift 27:3, sid. 35-48(42).
4. ^ Hortiboletus bubalinus på Artdatabanken.
5. ^ G.T. Oolbekkink, 1991, The taxonomic value of the ornamentation of spores in ‘the Xerocomus-group’ of Boletus, Persoonia 14, sid. 245–273 (sid. 267). ( PDF 12,5 MB.)
6. ^ G. Redeuil, 1993 Novitates – Combinaisons nouvelles. Documents Mycologiques 23:89, sid. 62,
7. ^ B. Dima, 2015, Nomenclatural novelties. Index Fungorum 251.