Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx). Saskaņā ar jaunākajiem DNS pētījumiem kādreizējās beznagu ūdru sugas — Kāpas beznagu ūdrs un Kongo beznagu ūdrs — apvienotas un tiek izdalītas kā pasugas.
Āfrikas beznagu ūdrs ir attīstījies no aizvēsturiskās ūdru sugas Potamotherium valetoni, kas oligocēnā dzīvoja Eiropā, bet pirmās Āfrikas beznagu ūdra fosilijas ir atrastas no pleistocēna laika.
Āfrikas beznagu ūdrs dzīvo lēni plūstošu saldūdens tilpju krastos savannā un ieleju mežos.[1] To var sastapt viscauri Āfrikas dienvidu un centrālajā daļā.[2] Āfrikas beznagu ūdru joprojām medī, lai iegūtu mīksto un kvalitatīvo kažokādu un lai iznīcinātu konkurentu zvejniecībā. Dienvidāfrikā ir izveidotas speciālas ūdru aizsargājamās teritorijas, kurās tos nedrīkst medīt.
Āfrikas beznagu ūdrs tāpat kā citi ūdri ir slaids, garš un cilindrveidīgs. Tam ir īsas, spēcīgas kājas; priekšķepas ir īsākas par pakaļkājām.[3] Tas ir otrs lielākais saldūdens ūdrs no visiem ūdriem (lielākais ir Brazīlijas dižūdrs).[4] Tā ķermeņa garums ir 91,4 cm, astes garums apmēram 51 cm, svars 13,6—22,6 kg.[1] Tēviņi ir lielāki par mātītēm.[5]
Āfrikas bezangu ūdram ir biezs, mīksts kažoks, kas uz pavēderes ir īpaši smalks un zīdains. Tā kažoka krāsa ir brūna ar baltu sejas daļu, pakakli un krūtīm. Ķepām ir 5 gari pirksti, no kuriem neviens nav īkšķis,[6] peldplēves starp pirkstiem gandrīz nav.[5] To priekšķepām nav nagu, bet pakaļkāju ķepām uz trešā un ceturtā pirksta ir nelieli nagu aizmetņi.[5] Ķepu apakšas ir ļoti jūtīgas.[3] Galvas forma ir saplacināta, ar īsu purnu. Ausis mazas un apaļas, novietotas zemu. Aste gara, muskuļota un konusveidīga. Zem astes tam ir smaržu sekrēta dziedzeris.Zobi lieli un plakani, piemēroti vēžveidīgo bruņu un gliemju vāku sakošanai. Ūdram ir ļoti jūtīgas ūsas, kas uztver visniecīgāko zemūdens vibrāciju. Atrodoties zem ūdens, tas noslēdz nāsis un ausu atveres.
Tā kā Āfrikas beznagu ūdrs dzīvo Āfrikā, tad dienas laikā temperatūra var būt ļoti augsta. Lai atvēsinātos, ūdri nolien alās vai citās ēnainās slēptuvēs, vai atrodas ūdenī. Lai ūdenī neatdzistu, to kažoki ir dubulti; garāka akotspalva, apmēram 10 mm gara,[3] kas sargā biezo pavilnu (5 mm gara) un kas vienmēr paliek sausa. Ūdriem atšķirībā no citiem ūdens dzīvniekiem nav zemādas tauku.
Āfrikas beznagu ūdrs izvēlas aizaugušus un mežonīgus upju krastus, kas to bagātīgi nodrošina ar slēptuvēm, ēnu un atpūtas vietām. Kāpas pussalā tas ir novērots arī jūras krastā, medījot kefales seklos piekrastes ūdeņos. Tas ir nakts dzīvnieks, un dienas laikā tas slēpjas kādā klusā, ēnainā vietā.
Āfrikas beznagu ūdrs, izņemot mātīti ar mazuļiem, ir vientuļnieks. Katram ūdram vai ģimenei ir sava teritorija, kuras savā starpā pārklājas. Tēviņa piekraste stiepjas apmēram 17 km, mātītei 14 km.[3] Teritorija tiek iezīmēta ar īpašo smaržu sekrētu. Tas ir diezgan lēns un neveikls uz sauszemes, bet veikls akrobāts ūdenī. Lielāko aktivitātes laiku tie pavada ūdenī medījot. Peldot ātri, priekšķepas tiek piespiestas pie ķermeņa, bet pakaļkājs un aste ar propellerveida kustībām dzen ūdru cauri ūdenim. Pēc peldes tie noberžas gar zāli un zemi, pēc tam rūpīgi sakopj kažoku.
Tā kā Āfrikas beznagu ūdrs ūdenī ir ļoti veikls, bet uz sauszemes tas pamatā atrodas kādā alā vai migā, tam nav daudz ienaidnieku. Tā lielākais ienaidnieks ir pitons, kas noguļas ūdens malā, gaidot izdevību nomedīt kādu dzīvnieku. Otrs lielākais ūdra bieds ir krokodils, kā arī Āfrikas zivju ērglis. Ja ūdrs pamana kādu no tiem, tad brīdina pārējos ūdrus ar skaļu, griezīgu kliedzienu, kas reizēm samulsina uzbrucēju.
Pamatā Āfrikas beznagu ūdri medī krabjus, vēžveidīgos, moluskus, gliemjus un vardes, zivis parasti netiek medītas.[3] Tie medī ienirstot, bet medījumu apēd uz sauszemes. Tā kā priekšķepām nav nagu, un pirksti ir savienoti ar peldplēvi tikai daļēji, tad tie ir kustīgi un veikli, labi piemēroti medījuma satveršanai ķepās, medījuma izrakšanai no dūņām, akmeņu un noslīkušu koka gabalu pacelšanai un apgriešanai apkārt. Jūtīgās ūsas tam palīdz uztvert visniecīgāko vibrāciju zem ūdens.
Riesta laiks Āfrikas beznagu ūdriem ir lietus sezonas laikā decembrī. Mātīte un tēviņš kopā nedzīvo, tomēr to teritorijas atrodas blakus un ģimene ikdienā satiekas.[3] Grūsnības periods ilgst 63 dienas. Agri pavasarī piedzimst 2—5 mazuļi, kurus audzina tikai māte. Māte mazuļus zīda ar pienu 45—60 dienas. Visi kopā paliek apmēram vienu gadu.
Āfrikas beznagu ūdram ir 6 pasugas:
Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx). Saskaņā ar jaunākajiem DNS pētījumiem kādreizējās beznagu ūdru sugas — Kāpas beznagu ūdrs un Kongo beznagu ūdrs — apvienotas un tiek izdalītas kā pasugas.
Āfrikas beznagu ūdrs ir attīstījies no aizvēsturiskās ūdru sugas Potamotherium valetoni, kas oligocēnā dzīvoja Eiropā, bet pirmās Āfrikas beznagu ūdra fosilijas ir atrastas no pleistocēna laika.
