Lielās bezdelīgas, lielo bezdelīgu ģints (Cecropis) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Sastopamas galvenokārt Āfrikā un tropiskajā Āzijā, ziemeļaustrumu virzienā sasniedzot Japānu.[2] Vienas sugas — Daurijas bezdelīgas (Cecropis daurica) — izplatības areāls ietver arī Eiropas dienvidus. Tā mēdz klejot, un reizēm Daurijas bezdelīgu var novērot arī Latvijā.[3] Kopumā šīs ģints sugām ir raksturīgi klejot, un dažas no tām sasniedz pat Austrāliju un Jaungvineju.[2]
Lielo bezdelīgu ģints sugas, salīdzinot ar citām bezdelīgām, ir nedaudz lielākas. Lielākā ģintī ir sarkankrūšu bezdelīga (Cecropis semirufa), kuras ķermeņa garums ir 24 cm, svars var sasniegt 40 g.[4] Mazākā ir Abesīnijas bezdelīga (Cecropis abyssinica), kuras ķermeņa garums mazākiem īpatņiem ir 15 cm, svars 16 g.[5] Tām ir dziļi šķelta aste, un apspalvojumā vienmēr ir kaut kas sarkans vai ruds.[2] Tās būvē slēgtas dubļu ligzdas, kurās iekšā var tikt pa tuneli.[6]
Lielo bezdelīgu ģints (Cecropis)[1]
Lielās bezdelīgas, lielo bezdelīgu ģints (Cecropis) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas. Sastopamas galvenokārt Āfrikā un tropiskajā Āzijā, ziemeļaustrumu virzienā sasniedzot Japānu. Vienas sugas — Daurijas bezdelīgas (Cecropis daurica) — izplatības areāls ietver arī Eiropas dienvidus. Tā mēdz klejot, un reizēm Daurijas bezdelīgu var novērot arī Latvijā. Kopumā šīs ģints sugām ir raksturīgi klejot, un dažas no tām sasniedz pat Austrāliju un Jaungvineju.