黃雀屬

Ķivuļi, ķivuļu ģints (Spinus) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae). Apvieno 20 neliela auguma mūsdienās dzīvojošas sugas.^[1] Gandrīz visas ķivuļu sugas izplatītas Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, izņemot ķivuli, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā. Arī Latvijā sastopama vienīgā Eirāzijas ķivuļu suga — ķivulis (Spinus spinus).^[2]

Vēl nesenā pagātnē visas ķivuļu sugas tika sistematizētas dadzīšu ģintī (Carduelis) ķivuļu apakšģintī. Saskaņā ar ģenētiskajiem atklājumiem no dadzīšu ģints tika izdalīta ķivuļu ģints (Spinus).^[3]

Sistemātika

• Ķivuļu ģints (Spinus)^[1]
  • Amerikas dadzītis (Spinus tristis)
  • Andu ķivulis (Spinus spinescens)
  • Antiļu ķivulis (Spinus dominicensis)
  • Dzeltenais ķivulis (Spinus uropygialis)
  • Dzeltensejas ķivulis (Spinus yarrellii)
  • Dzeltenvēdera ķivulis (Spinus xanthogastrus)
  • Kapuces ķivulis (Spinus magellanicus)
  • Ķivulis (Spinus spinus)
  • Laurenca dadzītis (Spinus lawrencei)
  • Mazais dadzītis (Spinus psaltria)
  • Melnais ķivulis (Spinus atratus)
  • Melngalvas ķivulis (Spinus notatus)
  • Melnpieres ķivulis (Spinus atriceps)
  • Melnzoda ķivulis (Spinus barbatus)
  • Olīvu ķivulis (Spinus olivaceus)
  • Priežu ķivulis (Spinus pinus)
  • Resnknābja ķivulis (Spinus crassirostris)
  • Safrāna ķivulis (Spinus siemiradzkii)
  • Sarkanais ķivulis (Spinus cucullatus)
  • Tibetas ģirlicis (Spinus thibetanus)

Atsauces