Baložu ģints (Columba) ir viena no baložu dzimtas (Columbidae) ģintīm, kas pieder tipisko baložu apakšdzimtai (Columbinae). Šajā ģintī ir 35 baložu sugas, no kurām vairākas ir izmirušas.[1] Baložu ģints sugu dabīgais izplatības areāls saistīts ar Veco Pasauli, bet vairākas sugas introducētas visā pasaulē, piemēram, klinšu balodis.
Latvijā savvaļā sastopamas trīs sugas: mājas balodis (Columba livia domestica), meža balodis (Columba oenas) un lauku balodis (Columba palumbus).[2]
Pirms vairāk kā 5000 gadiem, pieradinot klinšu balodi (Columba livia), tika iegūts mājas balodis (Columba livia domestica).[3] Mājas balodis jau sen vairs nedzīvo tikai nebrīvē kopā ar cilvēkiem. Šī pasuga ir atgriezusies atpakaļ savvaļā un tai ir liels izplatības areāls, tā kā balodis gadsimtiem ilgi ir ceļojis līdzi cilvēkam.[4] Lai atšķirtu pieradinātos no savvaļā dzīvojošiem mājas baložiem, pēdējos informācijas avotos mēdz saukt arī par savvaļas baložiem (angļu: Feral Pigeon). Savvaļas mājas baloži un klinšu baloži savstarpēji brīvi pārojas, kas pēc ornitologu domām ar laiku varētu izraisīt ģenētiski tīru klinšu baložu izzušanu savvaļā.[5]
Arī Latvijā kā daudzviet citur pasaulē savvaļā sastopami nevis klinšu baloži, bet savvaļas mājas baloži.[2]
Ģints zinātniskais nosaukums — Columba cēlies no latīņu valodas sieviešu dzimtes vārda, kas latviski nozīmē 'dūja, balodis' (vīriešu dzimtē — columbus).[6][7] Grieķu valodā κολυμβίς (kolumbis — 'nirējs') tiek izmantots, lai apzīmētu klinšu balodi, kas ir parasta baložu suga Grieķijā un kura spārnu kustības lidojumā atgādina peldētāja roku kustības.
Baložu ģints (Columba)
Baložu ģints (Columba) ir viena no baložu dzimtas (Columbidae) ģintīm, kas pieder tipisko baložu apakšdzimtai (Columbinae). Šajā ģintī ir 35 baložu sugas, no kurām vairākas ir izmirušas. Baložu ģints sugu dabīgais izplatības areāls saistīts ar Veco Pasauli, bet vairākas sugas introducētas visā pasaulē, piemēram, klinšu balodis.
