Cūkāpši (Arctonyx) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas. Cūkāpši ir izplatīti Āzijas austrumos un dienvidaustrumos: Ķīnā, Indijas austrumdaļā, Indoķīnā un Sumatrā. Nesenā pagātnē cūkāpšu ģintī tika klasificēta tikai viena suga cūkāpsis (Arctonyx collaris). Zinātniekiem, rūpīgi izpētot un veicot analīzes dažādiem pasaules muzeju eksponātiem, atklājās, ka cūkāpšu ģintī ir 3 atšķirīgas sugas. Zinātnieki savu pētījumu publicēja 2008. gada oktobrī.[1]
Tibetas cūkāpsis (Arctonyx albogularis) ir vidēji liels āpsis, ar plušķainu kažoku. Tas ir plaši izplatīts mērenā klimata Āzijā, sākot ar Tibetu un Himalaju reģioniem un beidzot ar Ķīnas austrumiem un dienvidiem. Cūkāpsis (Arctonyx collaris) ir ļoti liels āpsis, tas ir ne tikai lielākais āpsis cūkāpšu ģintī, bet arī vislielākais āpsis pasaulē. Tā kažokam ir īsāks matojums, un tas ir izplatīts Dienvidaustrumāzijā, sākot ar Indijas austrumiem līdz Birmai, Taizemei, Vjetnamai, Kambodžai un Laosai. Indijas austrumos un iespējams Ķīnas dienvidos viens otram blakus dzīvo gan mazākais cūkāpsis Arctonyx albogularis, gan milzis Arctonyx collaris. Fosiliju pētījumi liecina, ka abi ir dzīvojuši viens otram blakus jau pleistocēnā.[1]
Vismazākais cūkāpšu ģintī ir Sumatras cūkāpsis (Arctonyx hoevenii), tā kažoks ir ļoti tumšā krāsā un tā izplatība ir pilnīgi atrauta no pārējiem cūkāpšiem. Mazais cūkāpsis ir endēmisks Sumatras salai, un uz dienvidiem, sākot ar Sunda rifu Taizemes pussalā, nedzīvo neviens cits cūkāpšu ģints (Arctonyx) pārstāvis.[1]
Cūkāpši (Arctonyx) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas. Cūkāpši ir izplatīti Āzijas austrumos un dienvidaustrumos: Ķīnā, Indijas austrumdaļā, Indoķīnā un Sumatrā. Nesenā pagātnē cūkāpšu ģintī tika klasificēta tikai viena suga cūkāpsis (Arctonyx collaris). Zinātniekiem, rūpīgi izpētot un veicot analīzes dažādiem pasaules muzeju eksponātiem, atklājās, ka cūkāpšu ģintī ir 3 atšķirīgas sugas. Zinātnieki savu pētījumu publicēja 2008. gada oktobrī.
