Pryskyřník mnohokvětý (Ranunculus polyanthemos) je druh rostliny z čeledi pryskyřníkovité (Ranunculaceae).
Jedná se o vytrvalou rostlinu dorůstající nejčastěji výšky 20–80 cm s krátkým oddenkem, výběžky chybí.[1][2] Lodyha je hlavně v dolní polovině odstále chlupatá, v horní polovině pak přitiskle chlupatá, vzpřímená.[1][2] Listy jsou střídavé, přízemní jsou dlouze řapíkaté, lodyžní jsou s kratšími řapíky až přisedlé. Čepele přízemních listů jsou zpravidla pětidílné, úkrojky jsou úzké až čárkovité, vpředu hluboce zubaté.[1][2] Lodyžní listy jsou podobné přízemním, všechny listy jsou oboustranně chlupaté, zřídka lysé. Květy jsou zlatožluté, květní stopky jsou zřetelně podélně brázdité, nikoliv na průřezu oblé.[1] Kališních lístků je 5, jsou eliptické až úzce vejčité, vně chlupaté.[1][3] Korunní lístky jsou zlatožluté, vejčité, nejčastěji 8 –10 mm dlouhé. Kvete v květnu až v červenci.[3] Plodem je nažka, která je asi 3,5–4 mm dlouhá, hladká a lesklá, na vrcholu zakončená krátkým zobánkem, který je hákovitě zakřivený, ale nikoliv až do kruhu stočený. Nažky jsou uspořádány do souplodí. Počet chromozómů je 2n=16.[3]
Pryskyřník mnohokvětý roste v jižní části severní Evropy, ve střední až jihovýchodní Evropě, na Kavkaze a na východ sahá až k jezeru Bajkal.[1][4] V České republice je to celkem běžný druh. Je spíše teplomilnější, proto je hojný hlavně v teplejších oblastech Čech i Moravy od nížin po pahorkatiny, řidčeji do podhůří.[3] V chladnějších regionech je vzácnější nebo chybí . Nejčastěji se s ním ve světlých lesích, lesních lemech a přechází i do luk sv. Arrhenatherion a Bromion.
Pryskyřník mnohokvětý (Ranunculus polyanthemos) je druh rostliny z čeledi pryskyřníkovité (Ranunculaceae).
Der Verschiedenschnabelige Hain-Hahnenfuß (Ranunculus polyanthemoides, Syn.: Ranunculus polyanthemos ssp. polyanthemoides (Bor.) Ahlfvengren; R. serpens subsp. polyanthemoides (Bor.) Kerguélen & Lambinon), auch als Polyanthemusähnlicher Hahnenfuß bezeichnet, ist ein Angehöriger der Familie der Hahnenfußgewächse (Ranunculaceae).
Der Verschiedenschnabelige Hain-Hahnenfuß ist eng mit dem Vielblütigen Hain-Hahnenfuß (Ranunculus polyanthemos) verwandt. Er gehört damit zu einer schwierigen Gruppe von Hahnenfuß-Arten, die teilweise nur schwer voneinander zu trennen sind.
Typischerweise besitzt der Verschiedenschnabelige Hain-Hahnenfuß, der eine mehrjährige krautige Pflanze ist, einen etwa 20 bis 50 cm hohen, aufrecht wachsenden Stängel. Dieser ist nie niederliegend (Unterschied zum Wurzelnden Hain-Hahnenfuß (Ranunculus serpens)) und treibt daher auch keine Laubblattrosetten aus.
Die Grundblätter sind meist bis zum Grund dreiteilig eingeschnitten, jedoch im Gegensatz zu denen von R. polyanthemos nicht tief fünfschnittig. Die einzelnen Abschnitte, die sich häufig überdecken, sind meist nochmals dreilappig unterteilt. Die Stängelblätter sind in der Regel tief bis zum Stielansatz zerschnitten.
Die Blütenstiele sind gefurcht und abstehend behaart. Die Blüten sind leuchtend gelb.
Die etwa 1,5 mm langen Fruchtschnäbel sind schwach gebogen, vereinzelt aber auch gerade und spitz. (Unterschied zum Schlitzblättrigen Hain-Hahnenfuß (Ranunculus polyanthemophyllus)). Sie sind in der Regel viel kürzer als das restliche Nüsschen.
Die Art ist diploid und hat eine Chromosomenzahl von 2n = 16.[1]
Die allgemeine Verbreitung dieser Art ist noch unzureichend erforscht. Bislang gibt es Funde aus Frankreich, Deutschland, der Schweiz, Österreich, Italien, Griechenland, Schweden und Finnland, aber auch von Albanien, Belgien, Bulgarien, Tschechien, Dänemark, Norwegen, Ungarn, dem früheren Jugoslawien, Polen und Rumänien[2].
In Deutschland ist Ranunculus polyanthemoides offenbar selten. Funde gibt es vor allem aus dem mittleren Gebiet.
In Österreich wie in der Schweiz ist die Verbreitung weitgehend nicht bekannt.
Der Verschiedenschnabelige Hain-Hahnenfuß wächst auf Wiesen und an Waldrändern und bevorzugt möglicherweise kalkreiche Böden. In Süddeutschland kommt er auf Mesobrometen vor.[1]
Die genaue Einordnung des Verschiedenschnabeligen Hain-Hahnenfußes ist zum Teil umstritten. Während einige Autoren ihn als Unterart des Vielblütigen Hain-Hahnenfußes (Ranunculus polyanthemos) ansehen, wird ihm neuerdings Artstatus zugesprochen. Die Abgrenzung zu Ranunculus polyanthemos ist teilweise sehr schwierig, was durch das Auftreten von Hybriden noch wesentlich kompliziert wird.
Der Verschiedenschnabelige Hain-Hahnenfuß (Ranunculus polyanthemoides, Syn.: Ranunculus polyanthemos ssp. polyanthemoides (Bor.) Ahlfvengren; R. serpens subsp. polyanthemoides (Bor.) Kerguélen & Lambinon), auch als Polyanthemusähnlicher Hahnenfuß bezeichnet, ist ein Angehöriger der Familie der Hahnenfußgewächse (Ranunculaceae).
Ranunculus polyanthemos is a species of flowering plant belonging to the family Ranunculaceae.[1]
Its native range is Europe to Russian Far East and Iran.[1]
Ranunculus polyanthemos is a species of flowering plant belonging to the family Ranunculaceae.
Its native range is Europe to Russian Far East and Iran.
Aholeinikki (Ranunculus polyanthemos, syn. R. polyanthemos ssp. polyanthemoides, R. polyanthemos var. latisectus) on Euraasiassa tavattava, kuivien niittyjen leinikkilaji. Muiden leinnikkien tapaan aholeinikki on myrkyllinen kasvi.[1]
Monivuotinen aholeinikki kasvaa 20–80 cm pitkäksi. Varsi on pysty, paksutyvinen ja tavallisesti monihaarainen. Varren alaosa ja lehtiruodit ovat tavallisesti siirottavakarvaisia, joskus myös myös myötäkarvaisia tai kaljuja. Aluslehdet ovat tavallisesti pitkäruotisia, ja lehden lapa 3–5-sorminen, tavallisesti syvään kapealiuskainen ja keskilehdykkä ruoditon tai lyhytruotinen. Joskus lehtilapa on kolmisorminen, lehdykät vain jakoisia, liuskat leveitä ja hampaisia, keskilehdykkä ruoditon. Varsilehdet ovat aluslehtiä lyhyempiruotisia ja pienempiä sekä kapealiuskaisia. Kukat sijaitsevat yksittäin varren ja haarojen päissä. Kukkaperä on uurteinen, ja kukkapohjus on karvainen. Kukassa on kaksi kehäkiehkuraa. Verhiö on viisilehtinen, siirottava ja siirrotavakarvainen. Kullan- tai joskus vaaleankeltaisia, 9–15 mm pitkiä terälehtiä on viisi kappaletta. Terälehdissä on mesikuoppa. Aholeinikki kukkii Suomessa kesä-elokuussa. Hedelmistössä on 3–4 mm pitkiä pähkylöitä, joissa on 0,5–1 mm pitkä ja tavallisesti vähän käyrä ota.[2]
Monimuotoinen ahonleinikki jaetaan kolmeen alalajiin: aholeinikkiin (ssp. polyanthemos), etelänaholeinikkiin (ssp. x polyanthemoides) sekä pyökkileinikkiin (ssp. nemorosus).[3][4]
Suomessa tavattavista leinikkikasveista aholeinikki muistuttaa eniten niittyleinikkiä (R. acris). Jälkimmäinen on kuitenkin lehdiltään leveämpiliuskaisempi ja useimmiten kalju.[5]
Aholeinikki alalajeineen on mantereisen ilmaston euraasialainen laji, joka selvästi karttaa Euroopan merellisiä osia. Sitä kasvaa Tanskasta ja Saksasta itään aina Länsi-Siperiaan saakka. Etelässä levinneisyysalue ulottuu Balkanin niemimaan Pohjois-Kreikkaan saakka, pohjoisessa Fennoskandian keskiosiin ja Pohjois-Venäjälle. Myös Kaukasuksen alueella on lajin laaja esiintymä. Satunnaisemmin aholeinikkiä kasvaa myös Iranissa ja Keski-Aasiassa.[5]
Suomessa aholeinikki on tavanomainen tai yleinen laji Kristiinankaupunki–Iisalmi–Lieksa-linjan eteläpuolella. Pohjoisempana laji harvinaistuu nopeasti, ja Pohjois-Pohjanmaalla ja Etelä-Lapissa laji on jo hyvin satunnainen.[6] Alalajeista aholeinikki on huomattavasti yleisempi ja sitä tavataan koko levinneisyysalueella, etelänaholeinikin esiintymien rajoittuessa lähinnä eteläiseen Suomeen. Pyökkileinikkiä ei tavata Suomessa.[4]
Aholeinikki kasvaa kuivahkoilla ahoilla, kedoilla, niityillä ja lehtoniityillä.[1] Perinteisten kasvupaikkojen vähennyttyä aholeinikki on monien muiden ketokasvien tapaan harvinaistunut. Esimerkiksi Keski-Pohjanmaalla laji määritellään vaarantuneeksi.[7]
Aholeinikki (Ranunculus polyanthemos, syn. R. polyanthemos ssp. polyanthemoides, R. polyanthemos var. latisectus) on Euraasiassa tavattava, kuivien niittyjen leinikkilaji. Muiden leinnikkien tapaan aholeinikki on myrkyllinen kasvi.
Vagotasis vėdrynas (lot. Ranunculus polyanthemos, vok. Verschiedenschnabeliger Hain-Hahnenfuß) – vėdryninių (Ranunculaceae) šeimos, vėdrynų (Ranunculus) genties augalas. Auga pievose, pamiškėse, pakrūmėse. Aukštis iki 50 cm. Stiebas status, žiedkočiai vagoti. Taurėlapiai statūs. Žydi vasarą, geltonais žiedais. Nuodingas. Vikiteka
Daudzziedu gundega (Ranunculus polyanthemos) ir daudzgadīgs, 30 — 95 centimetrus augsts gundegu dzimtas lakstaugs, ar īsu sakneni un daudzām pavedienveida bārkšsaknēm.
Stublājs stāvs, zarains, rievains, augšdaļā maz aplapots un vismaz augšdaļā klāts ar atstāvošiem matiņiem.[2]
Lapu garums no 5 — 12 cm. To segmenti dziļi šķelti trīs daļās. Dalītas šaurās lancetiskās vai lineārās plūksnās, klātas ar pieguļošiem matiņiem, plūksnu mala gluda vai neregulāri zobaina. Apakšējās lapas ar kātu, stublāja augšdaļā lapas sēdošas. Lapu apakšpuse bāli zaļa.
Ziedi pa vienam garu ziedkātu galā. Ziedkātiņi rievaini, klāti ar pieguļošiem matiņiem. Ziedu diametrs 1 — 3 centimetru. Kauslapas piecas, olveidīgas, piekļaujas nektārlapām. Vainaglapas (nektārlapas) apgriezti olveidīgas, zeltainas, dzeltenas, spīdīgas, 1 — 1,5 centimetrus garas, pūkainas.
Auglis — sīks (garums ap 0,4 cm), no sāniem saspiests, kails riekstiņš ar īsu knābīti ieapaļā riekstiņu kopauglī. Zied no maija līdz jūnijam.[2][3]
Sastopams lielākajā Eiropas daļā, ieskaitot Skandināviju, Kazahstānā, Turcijā, Irānas ziemeļos un rietumos, Irākas ziemeļrietumos.[1]
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Sausu augteņu suga. Atsevišķi eksemplāri un grupas upju krastu nogāzēs, sausās pļavās, nezālienēs, priežu silos un mežmalās. Salīdzinājumā ar daudzām citām gundegām neaug mitrās vietās.[2]
Daudzziedu gundega (Ranunculus polyanthemos) ir daudzgadīgs, 30 — 95 centimetrus augsts gundegu dzimtas lakstaugs, ar īsu sakneni un daudzām pavedienveida bārkšsaknēm.
De kalkboterbloem (Ranunculus polyanthemos subsp. polyanthemoides), synoniem: Ranunculus polyanthemoides, Ranunculus serpens subsp. polyanthemoides) is een vaste plant uit de ranonkelfamilie (Ranunculaceae). De soort komt van nature voor op het Europese vasteland. De kalkboterbloem staat op de Nederlandse Rode lijst van planten als zeer zeldzaam en zeer sterk afgenomen. Het aantal chromosomen is 2n = 16.[1]
De kalkboterbloem onderscheidt zich van de bosboterbloem, doordat bij
De plant wordt 30 - 90 cm hoog, heeft rechtopstaande stengels en geen uitlopers. Het onderste deel van de stengel is behaard. De bladeren zijn 3 - 6 cm lang, 4 - 9 cm breed en aan de onderzijde behaard. De onderste, meestal vijfdelige bladeren zijn diep ingesneden en hebben tamelijk smalle bladslippen. Het middelste blaadje van het diep ingesneden blad is zittend of zeer kort gesteeld.
De kalkboterbloem bloeit van mei tot in juli met tot 20 mm grote, gele bloemen, die een gegroefde bloemsteel en talrijke meeldraden hebben. De vijf, tot 7 mm lange kelkbladen zijn behaard. De bloembodem is ook behaard.
De vrucht is een 3 mm lange en 2 mm brede, eenzadige dopvrucht. De snavel van de vrucht is sterk gekromd, maar is niet naar binnen gekruld.
Bladeren
Bloem
Kelk
Vruchten
Zie de categorie Ranunculus polyanthemoides van Wikimedia Commons voor mediabestanden over dit onderwerp. De kalkboterbloem (Ranunculus polyanthemos subsp. polyanthemoides), synoniem: Ranunculus polyanthemoides, Ranunculus serpens subsp. polyanthemoides) is een vaste plant uit de ranonkelfamilie (Ranunculaceae). De soort komt van nature voor op het Europese vasteland. De kalkboterbloem staat op de Nederlandse Rode lijst van planten als zeer zeldzaam en zeer sterk afgenomen. Het aantal chromosomen is 2n = 16.
De kalkboterbloem onderscheidt zich van de bosboterbloem, doordat bij
de kalkboterbloem de snavel van het vruchtje sterk gekromd is, maar niet naar binnen gekruld en bij de bosboterbloem de snavel van het vruchtje wel naar binnen omgekruld is. de kalkboterbloem de bladslippen tamelijk smal en bij de bosboterbloem deze tamelijk breed zijn.De plant wordt 30 - 90 cm hoog, heeft rechtopstaande stengels en geen uitlopers. Het onderste deel van de stengel is behaard. De bladeren zijn 3 - 6 cm lang, 4 - 9 cm breed en aan de onderzijde behaard. De onderste, meestal vijfdelige bladeren zijn diep ingesneden en hebben tamelijk smalle bladslippen. Het middelste blaadje van het diep ingesneden blad is zittend of zeer kort gesteeld.
De kalkboterbloem bloeit van mei tot in juli met tot 20 mm grote, gele bloemen, die een gegroefde bloemsteel en talrijke meeldraden hebben. De vijf, tot 7 mm lange kelkbladen zijn behaard. De bloembodem is ook behaard.
De vrucht is een 3 mm lange en 2 mm brede, eenzadige dopvrucht. De snavel van de vrucht is sterk gekromd, maar is niet naar binnen gekruld.
Bladeren
Bloem
Kelk
Vruchten
Multimedia w Wikimedia Commons Jaskier wielokwiatowy (Ranunculus polyanthemos L.) – gatunek rośliny z rodziny jaskrowatych (Ranunculaceae Juss.). Występuje naturalnie w Europie, Azji Zachodniej i Środkowej oraz na Syberii[3][4].
Rośnie naturalnie w Europie, Azji Zachodniej i Środkowej oraz na Syberii. Został zaobserwowany we Francji, Belgii, Holandii, Danii, Norwegii, Szwecji, Finlandii, Niemczech, Polsce, na Ukrainie (wliczając Krym), Słowacji, Węgrzech, w Czechach, Austrii, Serbii, Rumunii, Bułgarii, Albanii, Grecji, Turcji, Rosji (w Republice Ałtaju, Republice Buriacji, Republice Karelii, Republice Tuwy, Kraju Ałtajskim, Kraju Krasnojarskim, Kraju Zabajkalskim oraz w obwodach irkuckim, kemerowskim, kurgańskim, murmańskim, nowosybirskim, omskim oraz tiumeńskim), Kazachstanie, Kirgistanie oraz Chinach (północno-zachodnia część regionu autonomicznego Sinciang)[3].
We Francji spotykany jest w północno-wschodniej jej części. Został zaobserwowany w departamentach Aisne, Ardeny, Aube, Côte-d’Or, Eure, Marna, Górna Marna, Meurthe i Mozela, Moza, Orne, Pas-de-Calais, Dolny Ren, Górny Ren, Sekwana Nadmorska, Sekwana i Marna oraz Yonne[5]. W Niemczech spotykany jest głównie w północnej części tego państwa. W Turyngii, Saksonii-Anhalt, Saksonii i Dolnej Saksonii występuje powszechnie lub jest rozproszony, natomiast rzadko spotykany jest w północno-wschodniej części kraju, a w Szlezwiku-Holsztynie, wzdłuż Łaby oraz w Nadrenii Północnej-Westfalii spotykany jest bardzo rzadko[6]. W Polsce występuje na obszarze całego kraju, jednak najczęściej jest spotykany w Małopolsce i na Wyżynie Lubelskiej[7]. W Danii najczęściej jest spotykany w jej południowo-wschodniej części – w południowej części Fionii, na południu Zelandii oraz na wyspach Lolland i Falster. Rośnie także w okolicach Kopenhagi i Kalundborga[8]. W Norwegii rośnie w południowej części kraju – na południe od Trondheim[9]. W Szwecji występuje najczęściej w jej południowej części, aż do Upplandu na północy. Rośnie także na Gotlandii. W Norrlandzie spotykany jest wzdłuż wybrzeża[10]. W Finlandii występuje głównie w południowej części kraju. Występuje powszechnie na Wyspach Alandzkich oraz w okolicach miast Turku i Savonlinna[11].
Rośnie w podmokłych lasach i łąkach, na glebach wapiennych. Występuje na wysokości do 2800 m n.p.m.[4] Kwitnie od czerwca do sierpnia[14]. Jest rośliną trującą. Zawarte alkaloidy mają jednak gorzki smak, przez co nie jest zjadana przez bydło na pastwiskach[12].
W obrębie tego gatunku oprócz podgatunku nominatywnego wyróżniono dwa podgatunki[2]:
Jaskier wielokwiatowy (Ranunculus polyanthemos L.) – gatunek rośliny z rodziny jaskrowatych (Ranunculaceae Juss.). Występuje naturalnie w Europie, Azji Zachodniej i Środkowej oraz na Syberii.
Backsmörblomma (Ranunculus polyanthemos) är en art i familjen ranunkelväxter.
Det är en flerårig ört med relativt stora gula blommor som blommar från maj till juli.
Wikimedia Commons har media som rör Backsmörblomma.
Backsmörblomma (Ranunculus polyanthemos) är en art i familjen ranunkelväxter.
Det är en flerårig ört med relativt stora gula blommor som blommar från maj till juli.
Багаторічна рослина заввишки 25-80 см.
Європейсько-кавказько-середнєазійський вид. В Україні зустрічається в лісових і лісостепових районах, на півночі степових районів, рідше в південних степах.
Росте на сухих луках, трав'янистих схилах, в лісах, серед чагарників.
Рослина містить летючу речовину протоанемонін, що обумовлює її отруйність, різкий запах, пекучий смак і подразнювальну дію, а також 170 мг% аскорбінової кислоти і 12 мг% каротину.
В народній медицині рослину у невеликих дозах використовують внутрішньо при шлункових болях, мігрені, і як тонізуючий засіб; свіжу надземну частину застосовують зовнішньо як болезаспокійливий засіб при невралгії, мігрені, ревматизмі, подагрі, як ранозагоювальне і при фурункулах; квітки — при малярії.
Ranunculus polyanthemos là một loài thực vật có hoa trong họ Mao lương. Loài này được L. miêu tả khoa học đầu tiên năm 1753.[1]
Bài viết về chủ đề tông mao lương Ranunculeae này vẫn còn sơ khai. Bạn có thể giúp Wikipedia bằng cách mở rộng nội dung để bài được hoàn chỉnh hơn. Ranunculus polyanthemos là một loài thực vật có hoa trong họ Mao lương. Loài này được L. miêu tả khoa học đầu tiên năm 1753.
Ranunculus polyanthemos L., 1753
Лютик многоцветковый (лат. Ranunculus polyanthemos) — растение семейства Лютиковые, вид рода Лютик.
Многолетнее растение высотой 25—80 см.
Корневище укороченное, почти неразвитое с пучком обильных тонких шнуровидных мочек.
Стебель прямой, ветвистый, ребристый, вместе с черешками листьев опушённый редкими, оттопыренными, часто немного вверх направленными, белыми или желтоватыми волосками.
Листья волосистые, округло-сердцевидные; глубоко- и пальчатораздельные доли, в свою очередь, глубоко рассечённые на линейные или линейно-ланцетные сегменты; прикорневые ростки на черешках; верхние стеблевые листья сидячие.
Цветки ярко-жёлтые, чашелистики яйцевидные, по краям плёнчатые, волосистые. Цветёт в июне — августе.
Плоды — сборные семянки, округло-обратнояйцевидные или округлые, до 3—3,5 мм длиной, сжатые с боков, голые, по краям с желобчатой каймой, килеватые, сверху часто с несколько сдвинутым, коротким, до 0,3—1 мм длиной, прямым, реже от основания немного искривлённым, широким у основания, наверху коротко крючковатым носиком. Созревают в августе — сентябре.
Европейско-кавказско-среднеазиатский вид. На Украине встречается в лесных и лесостепных районах, на севере степных районов, реже в южных степях.
Растёт на сухих лугах, травянистых склонах, в лесах, среди кустарников.
Растение содержит летучее вещество протоанемонин, что обусловливает его ядовитость, резкий запах, жгучий вкус и раздражающее действие, а также 170 мг% аскорбиновой кислоты и 12 мг% каротина.
В народной медицине растение в небольших дозах используют внутрь при желудочных болях, мигрени, и как тонизирующее средство. Свежую надземную часть применяют наружно как болеутоляющее средство при невралгии, мигрени, ревматизме, подагре, как ранозаживляющее и при фурункулах. Цветки - при малярии.
多花毛茛（学名：Ranunculus polyanthemos），为毛茛科毛茛属下的一个植物种。[1]
这是一篇與植物相關的小作品。你可以通过编辑或修订扩充其内容。 
.jpg)
