Rubīnbekas (Chalciporus, pēc mikologu daļas uzskatiem - arī jaunveidotā Rubinoboletus) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura sastāv no ap 25 sugām, bet Latvijā ir konstatētas divas no tām — rubīnbeku tipiskā suga piparu rubīnbeka un sarkanā jeb rubīna rubīnbeka, turklāt otro no tām Latvijā biežāk pieskaita samtbeku ģintij.[1] Ģints latīniskais nosaukums veidots no sengrieķu valodas un saistīts ar šai ģintij biežajām vara krāsas stobriņu atverēm.
Rubīnbekas veido mikorizu gan ar skuju, gan ar lapu kokiem, daudzas šīs ģints sēnes ir parazītiskas. Aug mežos, retāk parkos vai pie atsevišķiem kokiem. Augļķermeņi parasti parādās no jūlija līdz oktobrim, labvēlīgos klimatiskos apstākļos no jūnija līdz novembrim.
Index Fungorum[2] uzrāda 37 sugas vai varietātes, kas pieder vai kādreiz piederējušas pie rubīnbeku ģints, taču ne visas tās pašlaik tiek par tādām atzītas. No Mycobank uzrādītajām pašreiz pie ģints pieder ap 25 sugām:
Rubīnbekas (Chalciporus, pēc mikologu daļas uzskatiem - arī jaunveidotā Rubinoboletus) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura sastāv no ap 25 sugām, bet Latvijā ir konstatētas divas no tām — rubīnbeku tipiskā suga piparu rubīnbeka un sarkanā jeb rubīna rubīnbeka, turklāt otro no tām Latvijā biežāk pieskaita samtbeku ģintij. Ģints latīniskais nosaukums veidots no sengrieķu valodas un saistīts ar šai ģintij biežajām vara krāsas stobriņu atverēm.
