Stiebru jeb svītru rūsa ir rūsas sēnes Puccinia graminis izraisīta graudaugu rūsa. Sēnes infekcija var skart visu graudaugu stiebrus un lapu makstis, dažreiz arī lapas un pat sēklas. Galvenokārt inficējas kviešu sējumi. Slimība ir izplatīta visā pasaulē.[1]
Sēnes pustulas ir lielas, sarkanīgi brūnas, izkārtotas rindās, saplūstot kopā, veido svītras. Vēlās slimības stadijās tā izdala melnas sporas. Stipras infekcijas gadījumā, augi attīstās vāji, neveido ražu, sakrīt veldrē.
Atkarībā no inficētā saimniekauga, stiebru rūsai ir vairākas speciālas formas[2]:
P. graminis piemīt pilns attīstības cikls un kā starpsamnieks tiek izmantotas bārbeles. Stiebru rūsa attīstās siltā temperatūrā. Optimāli augšanas apstākļi — 18—29°C, bet spēj augt temperatūras diapazonā 15—40°C. Optimālos apstākļos auga inficēšanās notiek 6—8 stundu laikā, bet auga sekundārā infekcija turpinās pēc uredosporu nobriešanas — pēc 7—10 dienām.[3]
Sēne absorbē barības vielas, kas tiktu izmantotas graudu attīstībai. Pustulas ievaino auga epidermu, izmaina transpirācijas procesus, atvieglo citu patogēnu piekļuvi augam. Bojājumi vadaudu sistēmā izraisa graudu šķelšanos. Inficētie stiebri ir vāji, lūst un augi veldrējas.[4]
Stiebru jeb svītru rūsa ir rūsas sēnes Puccinia graminis izraisīta graudaugu rūsa. Sēnes infekcija var skart visu graudaugu stiebrus un lapu makstis, dažreiz arī lapas un pat sēklas. Galvenokārt inficējas kviešu sējumi. Slimība ir izplatīta visā pasaulē.
Sēnes pustulas ir lielas, sarkanīgi brūnas, izkārtotas rindās, saplūstot kopā, veido svītras. Vēlās slimības stadijās tā izdala melnas sporas. Stipras infekcijas gadījumā, augi attīstās vāji, neveido ražu, sakrīt veldrē.
