Vanagērgļi, vanagērgļu ģints (Hieraaetus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder ērgļu apakšdzimtai (Aquilinae).[1][2] Šajā ģintī ir 5 mūsdienās dzīvojošas neliela auguma ērgļu sugas, kas izplatītas Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Jaungvinejā un Austrālijā.[1] Latvijā saskaņā ar mūsdienu sistemātiku sastopama viena vanagērgļu ģints suga — pundurērglis (Hieraaetus pennatus).[3]
Vanagērgļu ģints sugas ir neliela auguma ērgļi, tie ir mazāki nekā ērgļu ģints (Aquila) un melno ērgļu ģints (Ictinaetus) sugas. To apspalvojums salīdzinoši ar citiem ērgļiem ir gaišāks. Tas var būt brūns, gaiši brūns un smilšu dzeltens. Pavēdere ir gaišāka nekā mugura, reizēm apakšdaļa izskatās gandrīz balta.[4] Lielākais no visiem ir sudrabotais ērglis (Hieraaetus wahlbergi), kura ķermeņa garums sasniedz 61 cm, spārnu plētums 146 cm, svars mātītei 1,4 kg.[5] Pārējās sugas ir apmēram vienādi lielas, bet vismazākais, mazākajiem īpatņiem atšķiroties par dažiem centimetriem, ir Austrālijas mazais ērglis (Hieraaetus morphnoide), kura mazākais īpatnis ir tikai 38 cm garš, tā spārnu plētums 101 cm, svars 440 g.[6]
Līdz ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem, ir veikta sistemātikas revīzija. No vanagērgļu ģints uz citām ģintīm ir pārceltas trīs sugas: svītrainais ērglis (Aquila fasciata), Āfrikas ērglis (Aquila spilogaster) un rudais vanagērglis (Lophotriorchis kienerii).[1]
Vanagērgļu ģints (Hieraaetus)[1]
Vanagērgļi, vanagērgļu ģints (Hieraaetus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder ērgļu apakšdzimtai (Aquilinae). Šajā ģintī ir 5 mūsdienās dzīvojošas neliela auguma ērgļu sugas, kas izplatītas Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Jaungvinejā un Austrālijā. Latvijā saskaņā ar mūsdienu sistemātiku sastopama viena vanagērgļu ģints suga — pundurērglis (Hieraaetus pennatus).
