Les especies d'aves con nome común en llingua asturiana márquense como NOA. En casu contrariu, conséñase'l nome científicu o de la SEO.
'''Locustella lanceolata,[2][3] ye una especie d'ave paseriforme de la familia Locustellidae. Reproducir dende'l nordés de la parte europea de Rusia, al traviés del norte Asia, hasta'l norte de Hokkaidō, Xapón. Ye migración d'aves migratoria, envierna nel sureste d'Asia.
Ye un ave de pescuezu y cola curtia, mide ente 11,5 y 12,5 cm de llargor. Los adultos tienen la parte posterior rayada de color marrón y les partes inferiores grises ablancazaes. Dambos sexos son iguales n'apariencia, pero les aves nueves son más amarellentaes na parte inferior.
Reconócense dos subespecies:[4]
.
Esta páxina forma parte del wikiproyeutu Aves, un esfuerciu collaborativu col fin d'ameyorar y organizar tolos conteníos rellacionaos con esti tema. Visita la páxina d'alderique del proyeutu pa collaborar y facer entrugues o suxerencies. Les especies d'aves con nome común en llingua asturiana márquense como NOA. En casu contrariu, conséñase'l nome científicu o de la SEO. '''Locustella lanceolata, ye una especie d'ave paseriforme de la familia Locustellidae. Reproducir dende'l nordés de la parte europea de Rusia, al traviés del norte Asia, hasta'l norte de Hokkaidō, Xapón. Ye migración d'aves migratoria, envierna nel sureste d'Asia.
Ar fouin brizhellek a zo ur spesad golvaneged, Locustella lanceolata an anv skiantel anezhañ.
Bevañ a ra ar spesad e kreiz-hanternoz Eurazia[1].
Ar fouin brizhellek a zo ur spesad golvaneged, Locustella lanceolata an anv skiantel anezhañ.
El boscaler pintat petit[1] (Locustella lanceolata) és un ocell de la família dels locustèl·lids (Locustellidae) que habita canyars, prats humids i zones pantanoses d'Euràsia, al nord de Rússia, centre i sud de Sibèria, nord de Mongòlia, Manxúria, Corea, Sakhalín, illes Kurils i Japó. En hivern al nord de l'Índia, Sud-est asiàtic, i Filipines.
El boscaler pintat petit (Locustella lanceolata) és un ocell de la família dels locustèl·lids (Locustellidae) que habita canyars, prats humids i zones pantanoses d'Euràsia, al nord de Rússia, centre i sud de Sibèria, nord de Mongòlia, Manxúria, Corea, Sakhalín, illes Kurils i Japó. En hivern al nord de l'Índia, Sud-est asiàtic, i Filipines.
Aderyn a rhywogaeth o adar yw Troellwr bach rhesog (sy'n enw gwrywaidd; enw lluosog: troellwyr bach rhesog) a adnabyddir hefyd gyda'i enw gwyddonol Locustella lanceolata; yr enw Saesneg arno yw Lanceolated warbler. Mae'n perthyn i deulu'r Teloriaid (yr Hen Fyd) (Lladin: Sylviidae) sydd yn urdd y Passeriformes.[1] Dyma aderyn sydd i'w gael yng ngwledydd Prydain ac mae i'w ganfod yng Nghymru.
Talfyrir yr enw Lladin yn aml yn L. lanceolata, sef enw'r rhywogaeth.[2] Mae'r rhywogaeth hon i'w chanfod yn Asia.
Mae'r troellwr bach rhesog yn perthyn i deulu'r Teloriaid (yr Hen Fyd) (Lladin: Sylviidae). Dyma rai o aelodau eraill y teulu:
Rhestr Wicidata:
rhywogaeth enw tacson delwedd Gwybedog-delor bochlwyd Seicercus poliogenys Gwybedog-delor bronfelyn Seicercus montis
_-_Sylviidae_-_bird_skin_specimen.jpeg)
.jpg)
Aderyn a rhywogaeth o adar yw Troellwr bach rhesog (sy'n enw gwrywaidd; enw lluosog: troellwyr bach rhesog) a adnabyddir hefyd gyda'i enw gwyddonol Locustella lanceolata; yr enw Saesneg arno yw Lanceolated warbler. Mae'n perthyn i deulu'r Teloriaid (yr Hen Fyd) (Lladin: Sylviidae) sydd yn urdd y Passeriformes. Dyma aderyn sydd i'w gael yng ngwledydd Prydain ac mae i'w ganfod yng Nghymru.
Talfyrir yr enw Lladin yn aml yn L. lanceolata, sef enw'r rhywogaeth. Mae'r rhywogaeth hon i'w chanfod yn Asia.
Der Strichelschwirl (Locustella lanceolata) ist ein zur Familie der Schwirlverwandten (Locustellidae) gehörender Singvogel. Es werden zwei Unterarten unterschieden.
Der vom Nordosten Europas bis Japan vorkommende Strichelschwirl ist in Mitteleuropa ein sehr seltener Irrgast. Individuen dieser Art wurden im Zeitraum zwischen 1988 und 2002 fünf Mal in Belgien und jeweils einmal in den Niederlanden und auf Helgoland beobachtet.[1]
Der 11,5–12,5 cm lange Strichelschwirl ist ein kurzhalsiger und kurzschwänziger Vogel mit mattbraunem Gefieder, das oberseits schwarz gestreift und unterseits schwarz gestrichelt ist. Männchen und Weibchen sind gleich gefärbt.
Das Brutgebiet reicht von Nordosteuropa über die nordasiatische Taiga bis auf die japanische Insel Hokkaidō. Die Nominatform Locustella lanceolata lanceolata kommt von Nordosten Europas bis nach Kamtschatka vor. Die Unterart L. l. hendersoni ist von Sachalin bis Japan verbreitet. Der Strichelschwirl ist ein Langstreckenzieher, dessen wichtigste Überwinterquartiere sich in Südostasien bis in den Westen von Java und Bangladesch erstrecken. Brutvögel Westsibiriens ziehen zunächst 5000 Kilometer in östlicher Richtung und migrieren dann über Ostchina weitere 4000 bis 6000 Kilometer in Richtung Süden. Der Wegzug in die Überwinterungsquartiere beginnt Mitte August. Nach Westsibirien kehren sie im Zeitraum Mitte Mai bis Anfang Juni zurück. Der europäische Brutvogelbestand wird auf 50.000 bis 100.000 Brutpaare geschätzt. Das dürfte etwas weniger als fünf Prozent des Weltbestands ausmachen.[1]
Der Strichelschwirl lebt in dichtem Busch- und Grasland in Wassernähe. Häufiger als der Streifenschwirl ist er auch in trockenen Gelände anzutreffen. In ihren Überwinterungsquartieren sind sie häufig auch in Reisfeldern zu beobachten.
Dieser Insektenfresser bewegt sich versteckt im Gras und im tiefen Blätterwerk. In einem Nest in einem Grasbüschel werden fünf Eier bebrütet.
Der Strichelschwirl (Locustella lanceolata) ist ein zur Familie der Schwirlverwandten (Locustellidae) gehörender Singvogel. Es werden zwei Unterarten unterschieden.
Der vom Nordosten Europas bis Japan vorkommende Strichelschwirl ist in Mitteleuropa ein sehr seltener Irrgast. Individuen dieser Art wurden im Zeitraum zwischen 1988 und 2002 fünf Mal in Belgien und jeweils einmal in den Niederlanden und auf Helgoland beobachtet.
Álaljómari (frøðiheiti - Locustella lanceolata)
The lanceolated warbler (Locustella lanceolata) is an Old World warbler in the grass warbler genus Locustella. It breeds from northeast European Russia across the Palearctic to northern Hokkaidō, Japan. It is migratory, wintering in Southeast Asia. The genus name Locustella is from Latin and is a diminutive of locusta, "grasshopper".[2] This refers to the song of the common grasshopper warbler and some others in this genus.[3] The specific lanceolata is Latin for "spear-shaped" and refers to the streaks on the breast.[2]
This small passerine bird is a species found in grassland with some thicker shrubby vegetation or trees, often close to water in bogs or wet clearings. Five eggs are laid in a nest in a tussock. This species is a rare vagrant to western Europe. One of the best places to see this skulking species as a vagrant is Fair Isle, Shetland.
This is a small warbler. The adult has a streaked brown back and whitish grey underparts, which have small lance-head like streaks, that are also found on the undertail. The sexes are identical, as with most warblers, but young birds are yellower below. Like most warblers, it is insectivorous.
This is a skulking species which is very difficult to see except sometimes when singing. It creeps through grass and low foliage.
The song is a monotonous mechanical insect-like reeling as in other species in the group, often given at dusk.
There are two subspecies recorded, as L. l. lanceolata (Temminck, 1840) and L. l. hendersonii (Cassin, 1858).
The lanceolated warbler (Locustella lanceolata) is an Old World warbler in the grass warbler genus Locustella. It breeds from northeast European Russia across the Palearctic to northern Hokkaidō, Japan. It is migratory, wintering in Southeast Asia. The genus name Locustella is from Latin and is a diminutive of locusta, "grasshopper". This refers to the song of the common grasshopper warbler and some others in this genus. The specific lanceolata is Latin for "spear-shaped" and refers to the streaks on the breast.
This small passerine bird is a species found in grassland with some thicker shrubby vegetation or trees, often close to water in bogs or wet clearings. Five eggs are laid in a nest in a tussock. This species is a rare vagrant to western Europe. One of the best places to see this skulking species as a vagrant is Fair Isle, Shetland.
This is a small warbler. The adult has a streaked brown back and whitish grey underparts, which have small lance-head like streaks, that are also found on the undertail. The sexes are identical, as with most warblers, but young birds are yellower below. Like most warblers, it is insectivorous.
This is a skulking species which is very difficult to see except sometimes when singing. It creeps through grass and low foliage.
The song is a monotonous mechanical insect-like reeling as in other species in the group, often given at dusk.
There are two subspecies recorded, as L. l. lanceolata (Temminck, 1840) and L. l. hendersonii (Cassin, 1858).
La Stria grilbirdo (Locustella lanceolata) estas birdospecio de la genro de Locustella aŭ birdoj kiuj kantas kvazaŭ insektoj (Lokusto). Ili reproduktas el nordorienta eŭropa Rusio tra norda Azio al norda Hokkaidō, Japanio. Ili estas migrantaj birdoj, kiuj vintrumas en sudorienta Azio.
Tiu malgranda paserina birdo estas specio troviĝanta en herbejo kun iom da pli densa arbustaro aŭ arboj, ofte ĉe akvo en marĉoj aŭ humidaj klaraĵoj. La ino demetas kvin ovojn en nesto en herbotufo. Tiu specio estas rara vaganto en okcidenta Eŭropo. Unu el la plej taŭgaj lokoj por vidi tiun kaŝeman specion kiel vaganto estas la Insulo Fair, Ŝetlandoj.
Tiu estas malgranda silviedo. Plenkreskulo havas tre striecan brunan dorson, helgrizajn subajn partojn, kun pli hela gorĝo, sed kun brusto kaj flankoj tre markataj de nigrecaj punktoj kiel strioj, dum la ventro estas tute blankeca kaj senmarka. Ĉe kapo videblas hela superokula strio kaj ne tiom markata ankaŭ hela okulringo. Ambaŭ seksoj estas identaj, kiel ĉe plej parto de grilbirdoj, sed junuloj estas iom pli flavecaj sube. Kiel plej parto de silviedoj, ankaŭ tiuj estas insektovoraj.
Tiu estas kaŝema specio malfacile videbla escepte foje dum kantado. Ĝi kasiĝas inter herbo kaj malalta foliaro.
La kanto estas monotona mekanika insekteca bobenado, iom kiel la Makula grilbirdo, ofte krepuske.
La buscarla lanceolada (Locustella lanceolata),[2][3] es una especie de ave paseriforme de la familia Locustellidae. Se reproduce desde el noreste de la parte europea de Rusia, a través del norte Asia, hasta el norte de Hokkaidō, Japón. Es migratoria, inverna en el sureste de Asia.
Es un ave de cuello y cola corta, mide entre 11,5 y 12,5 cm de longitud. Los adultos tienen la parte posterior rayada de color marrón y las partes inferiores grises blanquecinas. Ambos sexos son iguales en apariencia, pero las aves jóvenes son más amarillentas en la parte inferior.
Se reconocen dos subespecies:[4]
La buscarla lanceolada (Locustella lanceolata), es una especie de ave paseriforme de la familia Locustellidae. Se reproduce desde el noreste de la parte europea de Rusia, a través del norte Asia, hasta el norte de Hokkaidō, Japón. Es migratoria, inverna en el sureste de Asia.
Benarriz marraduna (Locustella lanceolata) Locustella generoko animalia da. Hegaztien barruko Locustellidae familian sailkatua dago.
Benarriz marraduna (Locustella lanceolata) Locustella generoko animalia da. Hegaztien barruko Locustellidae familian sailkatua dago.
Viirusirkkalintu (Locustella lanceolata) on sirkkalintujen heimoon kuuluva varpuslintu.
Linnun pituus on 11,5–12,5 cm ja paino noin 12–13 g. Muodoltaan ja väritykseltään muistuttaa tavallista pensassirkkalintua, mutta vanha lintu on tummien viirujen kirjavoima. Nuorella linnulla viirutusta on vähemmän. Sukupuolet ovat saman näköiset. Ääni ja laulu ovat pensassirkkalintumaisia. Varma lajinmääritys vaatii usein linnun tarkkailemista kädessä.
Lajin sulkasato on monimutkainen. Osa vanhoista linnuista sulkinee täydellisesti kesällä, osa (myös) talvella. Tavallista on, että laji keskeyttää sulkasadon syysmuuton ajaksi.
Venäjän Euroopan puoleisesta osasta kautta Keski-Aasian aina Japanin Hokkaidoon saakka. Suomessa laji on tavattu varmuudella noin 100 kertaa. Ensihavainto tehtiin 9.–11.7.1971 Espoossa. Laji on muuttolintu, joka talvehtii Kaakkois-Aasiassa.
Taigan kosteikot sekä tuoreet, aukkoiset ja pensaikkoiset metsät. Suomessa tavataan niityillä, pelloilla ja joutomailla.
Viirusirkkalintu tekee tyypillisesti viisi munaa.
Viirussirkkalintu on hyönteissyöjä.
Viirusirkkalintu (Locustella lanceolata) on sirkkalintujen heimoon kuuluva varpuslintu.
Locustella lanceolata
La Locustelle lancéolée (Locustella lanceolata) est une espèce de passereaux de la famille des Locustellidae, quelquefois encore classée dans celle des Sylviidae.
Cette espèce niche depuis le nord-est de la Russie européenne et à travers le nord de l'Asie jusqu'au nord de l'île Hokkaidō de l'archipel du Japon. Elle migre pour rejoindre ses quartiers d'hiver en Asie du Sud-Est.
Locustella lanceolata
La Locustelle lancéolée (Locustella lanceolata) est une espèce de passereaux de la famille des Locustellidae, quelquefois encore classée dans celle des Sylviidae.
Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis[1] (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.[2] Izdala divas pasugas.[3]
Lāsainā ķauķa plašais ligzdošanas areāls izvietojas galvenokārt Krievijas teritorijā no Karēlijas uz austrumiem līdz Urāliem un tālāk Sibīrijā līdz Kolimas upei, Ohotskas jūrai un Kamčatkas dienvidiem. Sastopams arī Tālo Austrumu salās, Japānas ziemeļsalas ieskaitot.
Areāla dienvidu mala iesniedzas Altajā, Usūrijā, Mongolijas ziemeļos un Ķīnas ziemeļaustrumos (Mandžūrijā). Savukārt rietumos areāls no Karēlijas iesniedzas arī Somijas dienvidos, taču ligzdotāju skaits tur ir visai niecīgs.[3][4]
Ziemo Indijas subkontinenta ziemeļaustrumu daļā, Dienvidaustrumāzijā, Filipīnu ziemeļos un uz dienvidiem līdz Sumatrai un Javas rietumiem.[4]
Lāsainajam ķauķim Latvijā līdz šim bijis viens novērojums — 2012. gadā Papē.[4]
Lāsainais ķauķis ir mazākais un visraibākais no sisinātājķauķiem, ar noapaļotu asti, izteikti īsiem spārniem un garām zemastes spalvām.[5][6] Ķermeņa garums 11—13,5 cm, spārnu plētums 14—17 cm, svars 9—15 g.[5][7]
Apspalvojums uz muguras smilšu brūns vai pelēkbrūns ar tumšu raibumojumu svītriņu veidā (gan uz muguras, gan pakauša), apakšpuse pelēka, gandrīz balta. Lāsumi ir arī uz krūtīm, pakaklē un zemastē. Raibumi kontrastaini un labi saskatāmi. Uz visgarākajām zemastes spalvām raibumiņu nav.[5][8] Virs acs gaiša uzacs, kas pieres daļā ir košāka, baltāka. Kājas rozīgi brūnas, knābis brūns. Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jauno putnu apspalvojums dzeltenīgāks un raibumi mazāk kontrastaini.[5]
Lāsaino ķauķi visgrūtāk ir atšķirt no kārklu ķauķa. Pirmais ir mazāks un ar ļoti īsiem spārniem (galvenā atpazīšanas iezīme), īsāku asti, mazāk raibumotiem sāniem un zemasti, ar vāji izteiktu punktējumu pakaklē, kā arī muguras raibumi ir mazāk kontrastaini.[5][9] Lāsaino ķauķi var sajaukt arī ar Pallasa ķauķi.[6]
Lāsainais ķauķis mājo mitrās upju ielejās, ezeru krastos un purvu malās, uzturoties atklātās vietās, krūmainās pļavās, mitru mežu laucēs, arī pārpurvotos mežos, brikšņainos izcirtumos un mežmalu krūmos. Sastopams arī bērzu birzīs un lapegļu mežos, kas jaukti ar krūmiem.[2][5] Salīdzinot ar kārklu ķauķi, kopumā uzturas mitrākās vietās.[5] sastopams līdz 800 m virs jūras līmeņa.[8]
Lāsainais ķauķis ir ļoti uzmanīgs un tramīgs, kā arī tā apspalvojums ir īpaši maskējošs, tādēļ tos ir ļoti grūti pamanīt un novērot dabā. Par putna klātbūtni visbiežāk liecina tikai tā dziedāšana, kas atgādina kukaiņa sisināšanu.[6] Dziedāšana galvenokārt notiek no rīta, vakarā un naktī.[5]
Lāsainais ķauķis galvenokārt barojas ar sīkiem, mazkustīgiem kukaiņiem un to kāpuriem (piemēram, sienāžiem, viendienītēm, makstenēm un ērcēm). Īpaši iecienītas ir vaboles un skudras. Barojas arī ar zirnekļiem, gliemezīšiem un augu sēklām.[2][5][8] Barību meklē uz zemes un uz augu apakšējās daļas.[5]
Ligzdošanas sezona sākas jūnijā. Ligzdai akurāta, dziļa kausa forma ar biezām sienām, vīta no sausas zāles, lapām un sūnām. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem zāļu stiebriņiem, sausām lapiņām un sausiem sūnu kušķīšiem. Atrodas uz zemes, kuplos zāļu ceros vai uz lapām, paslēpta zem sausiem pērnā gada zāļu stublājiem vai krūmu zariem.[2][5][10]
Sezonā viens perējums. Dējumā 3—6 baltas vai gaiši rozīgas olas ar tumšākiem raibumiņiem (violetiem, pelēkiem, brūniem vai sarkaniem).[2][5][8] Inkubācijas periods ilgst 13—15 dienas, perē mātīte. Jaunie putni izlido apmēram divu nedēļu vecumā.[5][10]
Lāsainajam ķauķim ir 2 pasugas:[3]
Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā. Izdala divas pasugas.
Burung Tikus (bahasa Inggeris: Lanceolated Warbler ) ialah burung siul Dunia Lama yang tergolong dalam genus Locustella. Ia membiak dari Rusia Eropah timur laut merentasi Asia utara ke Hokkaidō utara, Jepun dan sebagai unggas hijrah, menghabiskan musim sejuknya di Asia Tenggara. Nama saintifiknya Locustella lanceolata.
Bahagian belakang Burung Tikus dewasa mempunyai jalur-jalur perang, manakala bahagian bawahnya berwarna kelabu keputih-putihan, dengan jalur-jalur mata tombak yang kecil yang juga didapati di bahagian bawah ekornya. Sebagaimana dengan kebanyakan burung siul, rupa kedua-dua jantina adalah sama, tetapi warna anak burung adalah lebih kuning pada bahagian bawahnya.
Burung Tikus adalah antara spesies berkelana Eropah barat yang jarang ditemukan. Ia menyusup di kawasan rumput dan dedaun rendah, dan adalah amat sukar dilihat kecuali ketika kekadang menyanyi pada waktu senja. Nada lagunya sama dan membosankan seolah-olah serangga dan seperti Burung Siul Belalang. Salah satu tempat yang terbaik untuk melihat spesies terhendap-hendap ini sebagai burung berkelana ialah di Pulau Fair, Shetland.
Burung siul yang kecil ini biasanya didapati di padang rumput yang mengandungi pokok atau pokok renek, seringnya dekat air baik rawa mahupun cerang yang lembap. Seperti dengan kebanyakan burung siul, Burung Tikus makan serangga. Burung ini menetaskan lima biji telur setiap kali di dalam sarang yang dibina di atas rumpun rumput.
Burung Tikus (bahasa Inggeris: Lanceolated Warbler ) ialah burung siul Dunia Lama yang tergolong dalam genus Locustella. Ia membiak dari Rusia Eropah timur laut merentasi Asia utara ke Hokkaidō utara, Jepun dan sebagai unggas hijrah, menghabiskan musim sejuknya di Asia Tenggara. Nama saintifiknya Locustella lanceolata.
De kleine sprinkhaanzanger (Locustella lanceolata) is een vogel uit de familie der sprinkhaanzangers (Locustellidae). De wetenschappelijke naam van de soort werd voor het eerst geldig gepubliceerd door Coenraad Jacob Temminck in 1840.
Deze 11,5 cm lange gestreepte vogel heeft geelbruine poten.
De kleine sprinkhaanzanger telt twee ondersoorten:
Kleine sprinkhaanzangers overwinteren in het zuiden van Azië, de Grote Soenda-eilanden en de Filipijnen
De kleine sprinkhaanzanger (Locustella lanceolata) is een vogel uit de familie der sprinkhaanzangers (Locustellidae). De wetenschappelijke naam van de soort werd voor het eerst geldig gepubliceerd door Coenraad Jacob Temminck in 1840.
Stripesanger (vitenskapelig navn Locustella lanceolata) er en fugl i sangerfamilien
Denne ornitologirelaterte artikkelen er foreløpig kort eller mangelfull, og du kan hjelpe Wikipedia ved å utvide den. Stripesanger (vitenskapelig navn Locustella lanceolata) er en fugl i sangerfamilien
Scientìfich: Locustella lanceolata
Piemontèis : ...
Italian : Locustella lanceolata
Órdin: Passeriformes
Famija: Sylviidae
Géner: Locustella
Àutri nòm an piemontèis: ...
La Locustella lanceolata a l'é un cit osel migrant.
Costo artìcol a l'é mach në sboss. Da finì.
Da finì.
As treuva an Russia e Nòrd Asia e Giapon an invern, e as Sud-est Asia an istà.
Locustella lanceolata
Träsksångare (Locustella lanceolata) är en sångare inom familjen gräsfåglar (Megaluridae) som påminner mycket om sin nära släkting gräshoppsångaren.
Arten är en flyttfågel som häckar från nordöstra Ryssland och österut genom Sibirien, norra Mongoliet och nordöstra Kina till Japan och Kamtjatka. Den övervintrar i Sydostasien från Indien och Burma i nordväst till Indonesien, Sumatra, Borneo och Java i sydöst, men även på Andamanerna och Nikobarerna i Indiska oceanen.[2]
Träsksångaren är sällsynt i Västeuropa med flest observationer i Storbritannien där den setts vid över 60 tillfällen. Den har även observerats i Norge, Sverige, Finland, Danmark, Tyskland, Nederländerna, Frankrike och forna Jugoslavien,[2] liksom i Alaska och USA.[2] I Sverige föreligger tolv fynd, antingen i huvudsak ringmärkta individer i september-oktober i södra Sverige eller sjungande hanar i Norrland.[3]
Träsksångare är en liten sångare som är mycket lik sin nära släkting gräshoppsångaren men den har kortare stjärt, verkar mindre och mer kompakt. Den mäter 11,5-12,5 cm och har en mattbrun ovansida med gråaktig ton. Den adulta fågeln har ljus undersida och är kraftigt mörkstreckad både på över- och undersidan, och även på undersidan av stjärten. Generellt kan man säga att den i jämförelse med gräshoppsångaren är mer kontrastrik då de mörka fläckarna är mer distinkt avgränsade, men det finns individuella skillnader. Även de nästan svarta tertialerna har en tydligare avgränsad, och jämnbred ljus bräm i förhållande till gräshoppsångarens något diffusare avgränsning.
Könen är lika medan juvenilen är mörkare på undersidan som också är diskretare streckad. Träsksångaren håller sig oftast dold i tät vegetation och ses sällan, oftast bara när den sjunger. Blir den störd kryper den genom gräs och buskar för att komma undan istället för att flyga.[4]
Dess monotona sång påminner om gräshoppsångarens insektsliknande läte men kan särskiljas genom sin något högre tonhöjd, snabbare tempo och de kortare stroferna. Istället för gräshoppsångarens 5-10 minuter långa strofer sjunger träsksångaren sällan strofer som är längre än en minut. Sången framförs främst i skymningen.[4]
Träsksångaren häckar främst på taigan och återfinns i frodig gräs- och örtvegetation med inslag av tätare buskage, viden och träd, ofta i närheten av vatten och våtmarker. Den bygger ett skålformigt bo som placeras i en tuva på marken och den lägger oftast fem ägg.[2] Den är en insektsätare.
Arten har ett stort utbredningsområde och en stor population med stabil utveckling.[1] Utifrån dessa kriterier kategoriserar IUCN arten som livskraftig (LC).[1] Beståndet i Europa uppskattas till 30.000-60.000 par.[1]
Träsksångare (Locustella lanceolata) är en sångare inom familjen gräsfåglar (Megaluridae) som påminner mycket om sin nära släkting gräshoppsångaren.
Locustella lanceolata là một loài chim trong họ Locustellidae.[1]
Locustella lanceolata là một loài chim trong họ Locustellidae.
Locustella lanceolata (Temminck, 1840)
Охранный статус
Пятнистый сверчок[1] (лат. Locustella lanceolata) — вид певчих птиц из семейства сверчковых (Locustellidae).
Пятнистый сверчок длиной 11,5—12,5 см и весом 13—15 г. Шея и хвост короткие. Окрас оперения коричневый с пятнами чёрного цвета сверху и чёрными пестринами снизу тела. Половой диморфизм не выражен.
Область гнездования простирается от северо-востока Европы через северо-азиатскую тайгу до японского острова Хоккайдо. Номинативная форма Locustella lanceolata lanceolata обитает от северо-востока Европы до Камчатки. Подвид L. l. hendersoni распространён от Сахалина до Японии. Вид перелётный. Регионы зимовки охватывают территорию от Юго-Восточной Азии до запада Явы и Бангладеш. Перелёт начинается в середине августа. Возвращение происходит в период с середины мая до начала июня.
Пятнистый сверчок живет в густых кустарниковых зарослях и на лугах у воды. В местах зимовки птицы встречаются также на рисовых полях.
Питается насекомыми и их личинками, скрытно передвигаясь в траве и в глубине листвы.
Чашеобразное гнездо строит на земле у основания стеблей высокой и густой травы. В кладке 4—6 белых яиц, покрытых серыми и красноватыми пятнами.
Пятнистый сверчок (лат. Locustella lanceolata) — вид певчих птиц из семейства сверчковых (Locustellidae).
矛斑蝗莺（学名：Locustella lanceolata）为蝗鶯科蝗莺属的鸟类，分布在欧亚大陆北部和东南亚地区。在中国大陆，分布于华北、四川、湖北、江苏、广东、海南、云南等地。该物种的模式产地在俄罗斯。[1]
.jpg){kind=small}
这是一篇與雀形目相關的小作品。你可以通过编辑或修订扩充其内容。 矛斑蝗莺（学名：Locustella lanceolata）为蝗鶯科蝗莺属的鸟类，分布在欧亚大陆北部和东南亚地区。在中国大陆，分布于华北、四川、湖北、江苏、广东、海南、云南等地。该物种的模式产地在俄罗斯。
分類 界 : 動物界 Animalia 門 : 脊索動物門 Chordata 亜門 : 脊椎動物亜門 Vertebrata 綱 : 鳥綱 Aves 目 : スズメ目 Passeriformes 亜目 : スズメ亜目 Oscines 科 : センニュウ科 Locustellidae 属 : センニュウ属 Locustella 種 : マキノセンニュウ L. lanceolata 学名 Locustella lanceolataマキノセンニュウ（牧野仙入、学名：Locustella lanceolata）は、センニュウ科センニュウ属に分類される鳥。
インド北東部、インドネシア（スマトラ島、ボルネオ島）、カンボジア、シンガポール、スリランカ、大韓民国、中華人民共和国北東部、朝鮮民主主義人民共和国、日本、ネパール、バングラデシュ、フィリピン、ブルネイ、ベトナム、マレーシア、ミャンマー、モンゴル人民共和国、ラオス、ロシア
夏季はユーラシア大陸北東部や日本で繁殖し、冬季は東南アジアで越冬する。日本では夏季に繁殖のため主に北海道（過去に富士山麓でも繁殖例あり）に飛来（夏鳥）し、それ以外の地域では渡りの途中で飛来（旅鳥）する。
全長12cm。尾羽は短い。背面は淡褐色、腹面は白い羽毛で覆われ黒い縦縞が入る。体側面や尾羽基部の腹面（下尾筒）は黄褐色の羽毛で覆われ、下尾筒には黒褐色の斑紋が入る。眼上部にある眉状の斑紋（眉斑）は細く淡黄色。嘴の基部から眼を通り後頭部へ続く筋模様（過眼線）は黒い。三列風切や大雨覆では羽毛の軸に沿って黒い褐色の斑紋（軸斑）があり、羽毛の外縁（羽縁）は黄褐色。
嘴の色彩は黒。後肢の色彩はピンク色。
幼鳥は背面が暗色、腹面が黄褐色の羽毛で覆われる。
平地の草原、湿地などに生息する。和名は牧野（牧草地）にも生息することに由来する。危険を感じると飛翔し、近くの茂みに隠れる。
繁殖形態は卵生。昼夜共に草の茎や葉の上で囀る。茂みや草の根元に枯草などを組み合わせたお椀状の巣を作り、日本では6-7月に3-5個の卵を産む。メスのみが抱卵する。
|date= (help)CS1 maint: Uses authors parameter
この項目は、鳥類に関連した書きかけの項目です。この項目を加筆・訂正などしてくださる協力者を求めています（ポータル鳥類 - PJ鳥類）。 