Vītolu jumtene (Pluteus salicinus) ir ēdama jumteņu dzimtas sēne, kas aug galvenokārt uz vītolu, alkšņu, dižskābaržu koksnes. Sēne ir izplatīta Eiropas (visvairāk Somijas un Ļeņingradas apgabala), Ziemeļamerikas un Ziemeļamerikas teritorijā, lapu koku un jauktā tipa mežos. Tās cepurīte ir līdz 5—7 cm plata un kātiņš — 5—8 garš. Cepurīte ir pelēkā vai zaļganpelēkā, zilganpelēkā krāsā, lapiņas — sārtas.
Vītolu jumtene satur halucinogēnus psilocibīnu un psilocīnu. Izkaltētās sēnēs psilocibīna daudzums ir 0,21—0,35%, bet psilocīna — 0,011—0,05%.[1][2]
Vītolu jumtene (Pluteus salicinus) ir ēdama jumteņu dzimtas sēne, kas aug galvenokārt uz vītolu, alkšņu, dižskābaržu koksnes. Sēne ir izplatīta Eiropas (visvairāk Somijas un Ļeņingradas apgabala), Ziemeļamerikas un Ziemeļamerikas teritorijā, lapu koku un jauktā tipa mežos. Tās cepurīte ir līdz 5—7 cm plata un kātiņš — 5—8 garš. Cepurīte ir pelēkā vai zaļganpelēkā, zilganpelēkā krāsā, lapiņas — sārtas.
Vītolu jumtene satur halucinogēnus psilocibīnu un psilocīnu. Izkaltētās sēnēs psilocibīna daudzums ir 0,21—0,35%, bet psilocīna — 0,011—0,05%.
