dcsimg

Klijāni ( Letão )

fornecido por wikipedia LV

Klijāni, klijānu ģints (Buteo) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder klijānu apakšdzimtai (Buteoninae). Šajā ģintī ir 32 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Klijānu sugas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu.[1] Daudzas šīs ģints sugas ir vieni no labāk zināmajiem plēsīgajiem putniem, piemēram, peļu klijāns (Buteo buteo), kas mājo plašā teritorijā Eirāzijā, vai Ziemeļamerikā dzīvojošais sarkanastes klijāns (Buteo jamaicensis). Latvijā sastopamas divas klijānu ģints sugas: peļu klijāns un bikšainais klijāns (Buteo lagopus).[2]

Izskats un īpašības

 src=
Karaliskais klijāns (Buteo regalis) ir viens no lielākajiem klijāniem ģintī

Morfoloģiski klijānus var iedalīt 3 grupās: mazākā auguma klijānos ar platiem spārniem un garām astēm, vidēji lielos klijānos un lielajos klijānos ar gariem spārniem un salīdzinoši īsākām astēm.[1] Šīs atšķirības izveidojušās atkarībā no dzīves veida, medību ieradumiem un lidošanas specifikas. Tomēr kopumā klijāni ir spēcīgi būvēti putni. Tie ir ļoti veikli lidotāji, ar izcilām manevrēšanas spējām, medījot mežā starp kokiem. Klijāniem atšķirībā no citiem lielajiem plēsīgajiem putniem, lai medītu, nav nepieciešama atklāta vieta.[1]

Mazākais ģintī ir ceļmalu klijāns (Buteo magnirostris), kura ķermeņa garums ir 33 cm, svars 250 g.[3] Lielākie ir karaliskais klijāns (Buteo regalis) un kalnu klijāns (Buteo hemilasius). Abi var sasniegt 66 cm garumu, un to vidējais svars ir 1350 g.[4][5]

Barība

Visi klijāni medī jebkuru mazu dzīvnieku, kas pagadās to ceļā. Protams, klijānu vieni no iecienītākajiem upuriem ir grauzēji. Pasaulē nav nevienas grauzēju sugas, kuru nemedītu kāds klijāns. Retu reizi tiek medīti putni, turklāt mazie putniņi pamatā māk izvairīties no klijānu uzbrukumiem. Visbiežāk tiek nomedīti vidēja auguma putni, piemēram, ūdensvistiņas, baloži un pīles. Klijāni medī arī čūskas, ķirzakas, vardes, zivis un dažādus bezmugurkaulniekus, piemēram, vaboles. Retu reizi klijāni barojas ar maitu, tomēr priekšroka ir dzīvam medījumam. Klijāns upuri bieži noskata no liela attāluma, riņķojot augstu debesīs. Dažas klijānu sugas medī, vērojot apkārtni, no kāda paaugstinājuma.

Sistemātika

 src=
Ceļmalu klijāns (Buteo magnirostris) ir mazākais ģintī, un tā ķermeņa garums ir divas reizes mazāks nekā karaliskajam klijānam
 src=
Bikšainais klijāns (Buteo lagopus)
 src=
Pelēkais klijāns (Buteo nitidus)

Atsauces

licença
cc-by-sa-3.0
direitos autorais
Wikipedia autori un redaktori
original
visite a fonte
site do parceiro
wikipedia LV

Klijāni: Brief Summary ( Letão )

fornecido por wikipedia LV

Klijāni, klijānu ģints (Buteo) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder klijānu apakšdzimtai (Buteoninae). Šajā ģintī ir 32 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Klijānu sugas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu. Daudzas šīs ģints sugas ir vieni no labāk zināmajiem plēsīgajiem putniem, piemēram, peļu klijāns (Buteo buteo), kas mājo plašā teritorijā Eirāzijā, vai Ziemeļamerikā dzīvojošais sarkanastes klijāns (Buteo jamaicensis). Latvijā sastopamas divas klijānu ģints sugas: peļu klijāns un bikšainais klijāns (Buteo lagopus).

licença
cc-by-sa-3.0
direitos autorais
Wikipedia autori un redaktori
original
visite a fonte
site do parceiro
wikipedia LV