nomes no trilho de navegação
Dzērves (Grus) ir dzērvju dzimtas (Gruidae) ģints, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tās sastopamas Eirāzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā.[1][2] Latvijā sastopama viena dzērvju ģints suga — pelēkā dzērve (Grus grus), kura iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.[3] Lielākā daļa dzērvju sugu ir gājputni, bet sekstainā dzērve (Grus carunculata) ir nometniece.[2]
Dzērves ir slaidi, lieli putni ar gariem kakliem, knābjiem un kājām, un lieliem, noapaļotiem spārniem. Ārēji tēviņi un mātītes neatšķiras, bet tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes.[4] Lielākā dzērvju ģintī ir Japānas dzērve (Grus japonensis), kuras ķermeņa garums sasniedz 160 cm,[5] svars pirms migrācijas sākuma 12 kg.[6] Mazākā mazā dzērve (Grus virgo), kuras ķermeņa garums ir 90—100 cm,[5] svars 2—3 kg.[7]
Visas šīs ģints sugas lielākā vai mazākā mērā ir sasistītas ar ūdeņiem. Visas dzērves ir visēdājas, tās barojas ar bezmugurkaulniekiem, maziem mugurkaulniekiem, augiem, riekstiem un graudiem. Ligzdu būvē uz zemes.[2]
Dzērvju ģints (Grus)[1]
Dzērves (Grus) ir dzērvju dzimtas (Gruidae) ģints, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas. Tās sastopamas Eirāzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopama viena dzērvju ģints suga — pelēkā dzērve (Grus grus), kura iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. Lielākā daļa dzērvju sugu ir gājputni, bet sekstainā dzērve (Grus carunculata) ir nometniece.
