nomes no trilho de navegação
Austrumu milzu vāveres, austrumu milzu vāveru ģints (Ratufa) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ģintīm, kas ir vienīgā ģints austrumu milzu vāveru apakšdzimtā (Ratufinae). Ģints apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas[1].
Aizvēstures laikos šī apakšdzimta bija daudz plašāk pārstāvēta un iespējams tajā bija 3 ģintis.[2] Vācijā ir atrasti 16—15,2 miljonus gadu veci miocēna milzu vāveres fosilie kauli, kas piederēja šai apakšdzimtai.[3] Morfioloģiski austrumu milzu vāveres ir izteikti primitīvas, un tās var uzskatīt par dzīvām "fosilijām".[4]
Austrumu milzu vāverēm ir raksturīgs liels augums, gara aste, un tās dzīvo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos tropu biomā. To svars variē 1,5—3 kg, ķermeņa garums 25—46 cm, aste ir tikpat gara kā ķermenis.[5] Tās ir lielākās kokos dzīvojošās vāveres pasaulē. Milzu vāveres barojas ar tropu koku lapām un augļiem, nav novērots, ka tās ēstu sēklas.[4]
Austrumu milzu vāveres, austrumu milzu vāveru ģints (Ratufa) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ģintīm, kas ir vienīgā ģints austrumu milzu vāveru apakšdzimtā (Ratufinae). Ģints apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Aizvēstures laikos šī apakšdzimta bija daudz plašāk pārstāvēta un iespējams tajā bija 3 ģintis. Vācijā ir atrasti 16—15,2 miljonus gadu veci miocēna milzu vāveres fosilie kauli, kas piederēja šai apakšdzimtai. Morfioloģiski austrumu milzu vāveres ir izteikti primitīvas, un tās var uzskatīt par dzīvām "fosilijām".
