Lācīši (Leccinum) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura Latvijā sastāv no apšubeku, bērzubeku un lācīšu sugām. Sugas ir līdzīgas pēc formas, savstarpēji visredzamāk atšķiras ar cepurītes krāsu: apšubekas un lācīši parasti ir no dzelteniem līdz sarkaniem, bērzubekas - pelēcīgas. Apšubekas un lācīšus var atšķirt arī pēc kokiem, kuru tuvumā tie aug. Latvijā visas šīs ģints sugas lietojamas pārtikā, lai gan purva bērzubeku atzīst par mazvērtīgāku ūdeņainuma dēļ.
Lācīšu ģints sēnes veido mikorizu ar lapu un retāk skuju kokiem, visbiežāk ar bērziem, apsēm, priedēm, ozoliem. Aug mežos, retāk parkos vai pie atsevišķiem kokiem. Augļķermeņi pārsvarā parādās no jūlija līdz oktobrim, labvēlīgos klimatiskos apstākļos no jūnija līdz novembrim.
Lācīši (Leccinum) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura Latvijā sastāv no apšubeku, bērzubeku un lācīšu sugām. Sugas ir līdzīgas pēc formas, savstarpēji visredzamāk atšķiras ar cepurītes krāsu: apšubekas un lācīši parasti ir no dzelteniem līdz sarkaniem, bērzubekas - pelēcīgas. Apšubekas un lācīšus var atšķirt arī pēc kokiem, kuru tuvumā tie aug. Latvijā visas šīs ģints sugas lietojamas pārtikā, lai gan purva bērzubeku atzīst par mazvērtīgāku ūdeņainuma dēļ.