dcsimg

Kaučuka gumijkoks ( léton )

fornì da wikipedia LV

Kaučuka gumijkoks (Ficus elastica), dēvēts arī par parasto gumijkoku[1], ir fikusu ģints augs. Dabā tas ir sastopams Dienvidāzijas austrumos un Dienvidaustrumāzijā, kā arī Šrilankā, Vestindijā un ASV Floridas štatā, kur tas ir aklimatizējies.[2][3]

Morfoloģija

Kaučuka gumijkoks var sasniegt 30—40 metru (retāk — 60 metru) augstumu un tā stumbrs var būt līdz pat 2 metriem plats (diametrā). Stumbram var attīstīties gaisa saknes un balsta saknes, kuras palīdz kokam atbalstīt smagos zarus.

Tam ir raksturīgas ir spīdīgas, ovālas lapas, kuras ir 10—35 centimetrus garas un 5—15 centimetrus platas. Jauniem augiem ir attīstās lielākas lapas, nekā vecākiem augiem. Jaunās lapas attīstās zaru galos zem pumpura čaulas, kas aug līdz ar jauno lapu. Kad lapa ir nobriedusi, tā atlokās un nomet savu čaulu. Blakus jaunajai lapai būs izveidojies nākamās lapas pumpurs.

Apputeksnēšana

Līdzīgi kā ar citiem fikusu ģints augiem, ziedu apputeksnēšanu veic konkrēta lapseņu šķirne, ar kurām tiem ir attīstījies mutuālisms. Šī iemesla dēļ, kaučuka gumijkokam nav krāsaini un smaržīgi ziedi, kuri pievilinātu citus apputeksnētājus. Auglis ir aptuveni 1 cm gara, ovāla dzelteni-zaļa vīģe, kura ir pilna ar sēklām.

Audzēšana un pielietojumi

Dekoratīvs augs

Kaučuka gumijkoks tiek plaši audzēts kā dekoratīvs augs — no tropu līdz Vidusjūras klimatam tie tiek audzēti ārtelpās, bet aukstākos klimatos tie ir populāri telpaugi.

Pārsvarā kaučuka gumijkoks tiek pavairoti veģetatīvi, nogriežot un iestādot gumijkoka zaru.

Kaučuka gumijkokam ir nepieciešama spoža saules gaisma, bet tam nenāk par labu augstas temperatūras. Tas var paciest sausumu, bet tam nāk par labu mitrs gaiss un mitri, tropiski apstākļi.

Dekoratīvos nolūkos parasti tiek audzēti kaučuka gumijkoka hibrīdi (piemēram, Robusta), kam ir raksturīgas platākas, biezākas un vertikālāk izvietotas lapas, nekā savvaļā sastopamajiem augiem. Eksistē vairāki hibrīdu veidi, daudziem no tiem ir trīskrāsu lapas.

Kaučuka avots

Kaučuka gumijkoks ražo pienainu baltu kaučuku jeb lateksu, kurš augā tiek pārvadāts un uzglabāts atsevišķi no auga sulas. Šo kaučuku senāk izmantoja, lai ražotu gumiju[3], taču to nevajag sajaukt ar Brazīlijas heveju, kas bija galvenais komerciāli audzētais, gumijas ražošanai paredzētais augs.

Dzīvie tilti

Indijas reģionos cilvēki mēdz pārvilkt gumijkoku sakņu sistēmas pāri aizām un upēm, lai no saknēm izveidotos "dzīvie tilti".[4]

Atsauces

  1. «Kaučuka gumijkoka šķirne 'Variegata' LU botāniskajā darzā - redzet.lv». www.redzet.lv. Skatīts: 2019-10-30.
  2. «Ficus elastica in Flora of North America @ efloras.org». www.efloras.org. Skatīts: 2019-10-30.
  3. 3,0 3,1 «Ficus elastica in Flora of China @ efloras.org». efloras.org. Skatīts: 2019-10-30.
  4. Timothy Allen. «Living Root Bridges», 2011. gada 21. marts. Skatīts: 2019. gada 30. oktobris.
licensa
cc-by-sa-3.0
drit d'autor
Wikipedia autori un redaktori
original
visité la sorgiss
sit compagn
wikipedia LV

Kaučuka gumijkoks: Brief Summary ( léton )

fornì da wikipedia LV

Kaučuka gumijkoks (Ficus elastica), dēvēts arī par parasto gumijkoku, ir fikusu ģints augs. Dabā tas ir sastopams Dienvidāzijas austrumos un Dienvidaustrumāzijā, kā arī Šrilankā, Vestindijā un ASV Floridas štatā, kur tas ir aklimatizējies.

licensa
cc-by-sa-3.0
drit d'autor
Wikipedia autori un redaktori
original
visité la sorgiss
sit compagn
wikipedia LV