Madaras (Galium) ir viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu lakstaugu (retāk puskrūmāju) ģints, kas pieder rubiju dzimtai un ir izplatīta visā pasaulē, pamatā Eirāzijas un Ziemeļamerikas mērenā un aukstā klimata reģionos, dažas sugas arī Ziemeļāfrikā. Raksturīga skaraina ziedkopa no divdzimumu kārtnajiem ziediem. Kopējais sugu skaits — ap 400. Dažām sugām ir ārstniecisks pielietojums, bet daudzas ir nezāles.
Latvijā bieži sastopama ir baltā madara (Galium album), kurai ir piramidāla un blīva ziedkopa no baltiem ziediem ar īsiem ziedkātiem; lapas (lineāri iegarenas) ir sakārtotas pa 8 mieturī uz stāva vai pacila stublāja, kas mēdz sasniegt 1 m garumā. Baltā madara zied no jūnija līdz oktobrim.
Bieži sastopama arī ziemeļu madara (Galium boreale) – aug ceļmalās, krūmājos, sausās atmatās. Baltie ziedi ir sakārtoti skarveidīgās ziedkopas, lapas ir pa četrām mieturī uz stāva vai pacila stublāja, kas parasti nepārsniedz garumā 60 cm.
Īstajai madarai (Galium verum) patīk atmatas, kāpas, sausas pļavas. Stāvs vai pacils, 25 līdz 60 cm augsts stāvs vai pacils stublājs ar mieturos pa 8—12 sakārtotām šauri lineārām lapām vainagojas ar blīvu skarveidīgu ziedkopu no spilgti dzelteniem ziediem ar medus smaržu (zied no jūnija līdz septembrim).
Vēl sastopamas:
Baltā madara (Galium album)
Īstā madara (Galium verum)
Ķeraiņu madara (Galium aparine)
Madaras (Galium) ir viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu lakstaugu (retāk puskrūmāju) ģints, kas pieder rubiju dzimtai un ir izplatīta visā pasaulē, pamatā Eirāzijas un Ziemeļamerikas mērenā un aukstā klimata reģionos, dažas sugas arī Ziemeļāfrikā. Raksturīga skaraina ziedkopa no divdzimumu kārtnajiem ziediem. Kopējais sugu skaits — ap 400. Dažām sugām ir ārstniecisks pielietojums, bet daudzas ir nezāles.
