Perakarīdi (lat. Peracarida) ir augstāko vēžu virskārta. Šī plašā virskārta apvieno ļoti dažādus vēžveidīgos gan pēc izskata, gan arī pēc dzīvesveida. Tās pārstāvji dzīvo jūrās, saldūdens baseinos un uz sauszemes, gan peld ūdenī, gan rāpo pa dibenu, pārsvarā ir brīvi dzīvojoši, bet ir arī formas, kas parazitē uz citiem dzīvniekiem. Neskatoties uz šo dažādību, tiem ir arī pazīmes, kas norāda uz kopēju radniecību.
Visu perakarīdu galva saaug ar vienu vai reizēm ar diviem priekšējiem krūšu segmentiem, kuru ekstremitātes pārveidotas žokļkājās. Labā un kreisā mandibula ir atšķirīgas: uz kreisās ir kustīga plātnīte, bet uz labās mandibulas nav. Mandibulām ir papildus elements, kurš pieaugušiem īpatņiem parādās kā īpašs izaugums (lacinia mobilis) starp dzerokli un priekšzobu.
Mātītes iznēsā olas zem krūtīm, perējamajā kamerā (marsūpijā), kuru veido uz iekšu vērsti krūšu kāju plātnīšu izaugumi (oostegīti). Tikai termosbenvēžu kārtas pārstāvjiem perējamā kamera atrodas ķermeņa mugurpusē zem karapaksa. No olām izšķiļas gandrīz pilnībā nobrieduši jauni vēzīši, tā kā īstu kāpuru perakarīdiem nav.
Perakarīdu virskārtā ietilpst šķeltkājvēži, kumacejvēži, tanaīdvēži, speleogrifvēži, termosbenvēži, vienādkājvēži un sānpeldes.
(†) - izmirušu organismu grupa.
Perakarīdi (lat. Peracarida) ir augstāko vēžu virskārta. Šī plašā virskārta apvieno ļoti dažādus vēžveidīgos gan pēc izskata, gan arī pēc dzīvesveida. Tās pārstāvji dzīvo jūrās, saldūdens baseinos un uz sauszemes, gan peld ūdenī, gan rāpo pa dibenu, pārsvarā ir brīvi dzīvojoši, bet ir arī formas, kas parazitē uz citiem dzīvniekiem. Neskatoties uz šo dažādību, tiem ir arī pazīmes, kas norāda uz kopēju radniecību.
