Raibvaržu dzimta (Dendrobatidae) ir bezastaino abinieku dzimta, kas sastopama Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Tai pieder vairāk nekā 175 sugu, no kurām lielākā daļa ir spilgti krāsotas.
Daļa raibvaržu caur ādu izdala indi (batrahotoksīnu), kas atbaida plēsējus. Vairākas indiāņu ciltis ar šo indi piesūcināja medībām, retāk savstarpējām cilšu sadursmēm paredzētu bultu uzgaļus. Šādi sašauts putns vai zīdītājs uz vietas tika paralizēts.
Lielākā vardīšu daļa ir nelielas, 1,5 līdz 6 cm garumā, reti 7 – 8 cm. Daudzas sugas ir koši krāsainas un raibas, sarkanas, zaļas, zeltainas, zilas, dzeltenas, melnas ar spilgtiem rakstiem, plankumiem un svītrām.
Dzīvo visos Dienvidamerikas tropiskajos reģionos, no Nikaragvas un Kostarikas līdz pat Brazīlijas dienvidiem.
Raibvardes var izdzīvot vienīgi mitrā vidē. Mitinās mitros lietus mežos, dažas sugas var būt sastopamas sezonāli applūstošās zālainēs, ganībās, augļu dārzos, mitrās savannās. Parasti dzīvo uz zemes vai tuvu tai, lai arī var būt sastopamas kokos 10 m augstumā.
Pārtiek no maziem kukaiņiem, skudrām, zirnekļiem un lēcastēm.
Vienīgais dabiskais ienaidnieks ir čūska Liophis reginae, kas ir imūna pret vardes indi.
Vardes inde ir viena no bīstamākajām dzīvnieku indēm. Norijot vardi, plēsējs iet bojā, bet, nolaizot vardi, iestājas paralīze. Viena no bīstamākajām ir Kolumbijas rietumos dzīvojošā Phyllobates terribilis. Divi mikrogrami šīs indes var izrādīties nāvējoša cilvēkam, bet katrai vardei ir apmēram 200 mikrogrami bīstamās vielas.
Daudzu sugu raibvardes ir gādīgi vecāki. Kad no olām izšķiļas kurkuļi, tie uzrāpjas mātītei uz muguras un viņa tos ienes ūdenī — sīkā lietusūdens baseinā, kas atrodas bromēliju dzimtas augu ūdeņainās iedobēs. Katrā tādā baseiniņā tiek ievietots tikai viens kurkulis. Šāds ceļojums var ilgt pat vairākas stundas, taču kurkuļi ir ļoti cieši piestiprinājušies pie muguras ar mitrām siekalām. Regulāri, pēc noteikta starplaika mātīte baro kurkuļus ar neapaugļotām oliņām. Attīstījusies varde izrāpjas no ārēji ananasiem līdzīgā kausveidīgā padziļinājumā un nokāpj zemē, kur sāk pieaugušas vardes dzīvi.
Zināmas tikai četras raibvaržu sugas, ar kuru indi indiāņi mērcēja bultu, šautriņu un šķēpu uzgaļus (Amazones pamatiedzīvotāji daudz plašāk pielietoja kurāri). Dažkārt vardi uzmauca uz asa mieta un turēja virs uguns, līdz no ādas dziedzeriem izdalījās inde. To savāca mazā traukā un pēc fermentācijas piesūcināja bultas.
Lielāko apdraudējumu rada raibvaržu dabiskās vides — lietus mežu — iznīcināšana.
Dzimtai pieder trīs apakšdzimtas, 13 ģintis un aptuveni 180 sugas. Daļa sugu veido dažādu krāsu variāciju pasugas.
Dendrobates tinctorius nominālā forma
Dendrobates tinctorius zilā forma
Dendrobates tinctorius "citronella" forma
Dendrobates auratus
Dendrobates auratus no Panamas
Oophaga pumilio zoodārzā
Excidobates mysteriosus
Phyllobates bicolor
Oophaga pumilio krāsu variācija
Oophaga pumilio krāsu variācija
Oophaga granulifera
Oophaga histrionica
Andinobates dorisswansonae
Phyllobates terribilis
Raibvaržu dzimta (Dendrobatidae) ir bezastaino abinieku dzimta, kas sastopama Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Tai pieder vairāk nekā 175 sugu, no kurām lielākā daļa ir spilgti krāsotas.
Daļa raibvaržu caur ādu izdala indi (batrahotoksīnu), kas atbaida plēsējus. Vairākas indiāņu ciltis ar šo indi piesūcināja medībām, retāk savstarpējām cilšu sadursmēm paredzētu bultu uzgaļus. Šādi sašauts putns vai zīdītājs uz vietas tika paralizēts.
_Edit.jpg)
