Ošlapu kļava (Acer negundo) ir spēcīga un ātraudzīga koku, retāk krūmu, suga, kuras dabiskais izplatības areāls atrodas Ziemeļamerikā, taču tā ir ieviesta un sekmīgi izplatījusies arī daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā.
No pazīstamākajām kļavām ošlapu kļava atšķiras ar osim līdzīgajām lapām (citām kļavām lapas lielākoties nav saliktas). Parasti izaug līdz 15 m augstumam. Augi vērtīgi kā malkas koksne. Sausas augļkopas tiek izmantotas dekoratīvajā floristikā.
Eiropā ošlapu kļavas audzē kopš 17. gadsimta. Latvijā — no 20. gadsimta sākuma.[1] Ošlapu kļava ir invazīva suga, kurai raksturīga strauja izplešanās. Nonākot dabā, tā spēcīgi izmaina dabiskos biotopus un labi jūtas sinantropos biotopos. 2016. gadā ošlapu kļava ir nosaukta par Gada koku Latvijā.
Ošlapu kļava (Acer negundo) ir spēcīga un ātraudzīga koku, retāk krūmu, suga, kuras dabiskais izplatības areāls atrodas Ziemeļamerikā, taču tā ir ieviesta un sekmīgi izplatījusies arī daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā.
No pazīstamākajām kļavām ošlapu kļava atšķiras ar osim līdzīgajām lapām (citām kļavām lapas lielākoties nav saliktas). Parasti izaug līdz 15 m augstumam. Augi vērtīgi kā malkas koksne. Sausas augļkopas tiek izmantotas dekoratīvajā floristikā.
Eiropā ošlapu kļavas audzē kopš 17. gadsimta. Latvijā — no 20. gadsimta sākuma. Ošlapu kļava ir invazīva suga, kurai raksturīga strauja izplešanās. Nonākot dabā, tā spēcīgi izmaina dabiskos biotopus un labi jūtas sinantropos biotopos. 2016. gadā ošlapu kļava ir nosaukta par Gada koku Latvijā.
