Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta (Passerellidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 136 neliela auguma dziedātājputnu sugu un kas tiek iedalītas 28 ģintīs.[1] Lai arī Amerikā šīs dzimtas putnus galvenokārt sauc par zvirbuļiem, tās nav tuvu radniecīgas Vecās Pasaules zvirbuļu dzimtai (Passeridae).
Visticamākais, ka dzimta ir attīstījusies Dienvidamerikā, pēc tam izplatījusies tālāk uz Ziemeļameriku.[2] Nesenā pagātnē visas šīs dzimtas sugas tika klasificētas stērstu dzimtā (Emberizidae).[1]
Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimtas sugas ir nelieli putniņi, vidēji 15 cm gari, un kā sēklēdājiem to knābji ir konusveidīgi, līdzīgi žubīšu dzimtas (Fringillidae) putniem. Lielākā dzimtā ir Eberta stērste (Melozone aberti), kuras ķermeņa garums ir 24 cm,[3] bet smagākā dzimtā ir brūnā stērste (Melozone fusca), kuras svars sasniedz 54 g.[4] Lielākajai daļai sugu apspalvojums ir brūns vai brūnipelēks, lai gan dažas sugas ir ļoti košas un dekoratīvas.
Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta ir ļoti plaša un tās putni mājo dažādos biotopos, tie var būt meži, krūmāji, purvi un pļavas. Šīs dzimtas sugas pamatā barojas ar sēklām, bet nelielos daudzumos arī ar kukaiņiem, īpaši vairošanās sezonas laikā.[5] To uzvedība ir ļoti līdzīga žubītēm, ar kurām tās kādreiz tika sistematizētas žubīšu dzimtā.[5]
Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta (Passerellidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 136 neliela auguma dziedātājputnu sugu un kas tiek iedalītas 28 ģintīs. Lai arī Amerikā šīs dzimtas putnus galvenokārt sauc par zvirbuļiem, tās nav tuvu radniecīgas Vecās Pasaules zvirbuļu dzimtai (Passeridae).
Visticamākais, ka dzimta ir attīstījusies Dienvidamerikā, pēc tam izplatījusies tālāk uz Ziemeļameriku. Nesenā pagātnē visas šīs dzimtas sugas tika klasificētas stērstu dzimtā (Emberizidae).
.jpg)
