Karpveidīgās zivis (Cypriniformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).[1] Tā ir lielākā saldūdens zivju kārta pasaulē.[2] Šajā kārtā ir apmēram 3400 saldūdens zivju sugas, kas iedalītas 23 dzimtās.[1] Ik pēc dažiem mēnešiem sugu sarakstam pievienojas kāda jauna suga, kā arī ik pa laikam tiek atklāta jauna ģints. Vislielākā sugu dažādība sastopama Āzijā, bet šīs kārtas zivju nav Austrālijā, Madagaskarā un Dienvidamerikā.[2][3] Pazīstamākās sugas ir karpa, karūsa, plicis, plaudis, sapals, līnis un rauda. Daudzas karpveidīgās zivis ir iecienīts makšķerēšanas objekts, kā arī tās tiek audzētas zivsaimniecībās.
Karpveidīgo zivju tuvākie radinieki ir haracīnveidīgās (Characiformes), elektrozušveidīgās (Gymnotiformes) un samveidīgās (Siluriformes) zivis.[4]
Latvijā sastopamas 2 dzimtu sugas: karpu dzimta (Cyprinidae), kurā ir 22 sugas,[5] un akmeņgraužu dzimta (Cobitidae), kurā ir 4 sugas.[6] Divas sugas: kaze (Pelecus cultratus) un spāre (Ballerus ballerus) ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.[5]
Kā visām kaulpūslēm arī karpveidīgajām zivīm ir Vēbera aparāts, bet tās atšķiras no pārējām ar to, ka tām uz muguras ir tikai muguras spura. Pārējām kaulpūslēm aiz muguras spuras atrodas vēl viena spura - maza, gaļaina taukspura. Karpveidīgajām zivīm mutē nav arī zobu. Toties tām ir rīkles zobi, kas košļājot barību, atspiežas pret īpašu sabiezinājumu galvaskausa pamatnē.[3] Salīdzinoši ar citām zivīm, kurām ir rīkles zobi, tie atspiežas pret rīkles zobu augšžokli. Karpveidīgo zivju rīkles zobi ir it kā sakausēti kopā ar pamatnes kaulu.[2] Karpveidīgajām pieder mazākā zivju suga pasaulē — Sumatras kūdras purvu zivtiņa (Paedocypris progenetica). Tās ķermeņa garums mazākajiem pieaugušajiem īpatņiem var būt tikai 7,9 mm.[7]
Karpveidīgās zivis (Cypriniformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri). Tā ir lielākā saldūdens zivju kārta pasaulē. Šajā kārtā ir apmēram 3400 saldūdens zivju sugas, kas iedalītas 23 dzimtās. Ik pēc dažiem mēnešiem sugu sarakstam pievienojas kāda jauna suga, kā arī ik pa laikam tiek atklāta jauna ģints. Vislielākā sugu dažādība sastopama Āzijā, bet šīs kārtas zivju nav Austrālijā, Madagaskarā un Dienvidamerikā. Pazīstamākās sugas ir karpa, karūsa, plicis, plaudis, sapals, līnis un rauda. Daudzas karpveidīgās zivis ir iecienīts makšķerēšanas objekts, kā arī tās tiek audzētas zivsaimniecībās.
Karpveidīgo zivju tuvākie radinieki ir haracīnveidīgās (Characiformes), elektrozušveidīgās (Gymnotiformes) un samveidīgās (Siluriformes) zivis.