Zorro (Lycalopex)[1] ir viena no suņu dzimtas ģintīm, kas pieder pie suņu cilts (Canini) plēsējiem.
Vārds "zorro" spāņu valodā nozīmē "lapsa". Lai arī šos dzīvniekus mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts nevis lapsu cilts. Tādēļ tos bieži sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (Pseudalopex), bet lapsas no lapsu cilts par īstajām lapsām.
Zorro ģints dzīvo tikai Dienvidamerikā, un galvenokārt kontinenta rietumu pusē. Tie ir sastopami pašos dienvidos, Argentīnā un līdz Ekvadorai ziemeļos.
Zorro apdzīvo pampas un lapkoku mežus. Andu kalnos tos var sastapt starp 1000 un 4500 metriem virs jūras līmeņa, bet tie nekad nav sastopami mitrajos džungļos. Kolpeo lapsa, piemēram, nekad neapmetas uz dzīvi mežā, tā priekšroku dod pampu zālājiem, jo tajos ir daudz peļu un zaķu[2]. Izņēmums ir Darvina zorro, kas dzīvo tikai lietus mežos[3].
Visbiežāk sastopamais no zorro ģints ir pelēkais zorro (Lycalopex griseus), kuram ir lielas ausis, un ļoti augstu vērtēts kažoks, tādēļ to medī kažokādas ieguvei. Argentīnā zorro mēdz saukt par aitu slepkavām, lai gan zorro ļoti reti uzbrūk aitām. Ja tas uzbrūk aitu baram, tad parasti tiek nomedīti vājie un slimie jēri.
Darvina zorro (Lycalopex fulvipes)
Kolpeo lapsa (Lycalopex culpaeus)
Pampu lapsa (Lycalopex gymnocercus)
Pelēkais zorro (Lycalopex griseus)
Sečuras zorro (Lycalopex sechurae)
Zorro (Lycalopex) ir viena no suņu dzimtas ģintīm, kas pieder pie suņu cilts (Canini) plēsējiem.
Vārds "zorro" spāņu valodā nozīmē "lapsa". Lai arī šos dzīvniekus mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts nevis lapsu cilts. Tādēļ tos bieži sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (Pseudalopex), bet lapsas no lapsu cilts par īstajām lapsām.
Zorro ģints dzīvo tikai Dienvidamerikā, un galvenokārt kontinenta rietumu pusē. Tie ir sastopami pašos dienvidos, Argentīnā un līdz Ekvadorai ziemeļos.
