Asinsblaktis, asinsblakšu dzimta (Cimicidae) ir blakšu (Heteroptera) dzimta, kas pieder pie asinsblakšu virsdzimtas (Cimicoidea). Dzimtā ir 74 sugas, kuras visas ir ektoparazīti. Tās barojas ar siltasiņu dzīvnieku asinīm, galvenokārt parazitējot uz sikspārņiem un putniem.[1] No 22 dzimtas ģintīm 12 ģinšu sugas barojas ar sikspārņu asinīm, 9 ģintis putnu asinīm un tikai vienas ģints — Cimex — sugas ir specializējušās uz dažādiem upuriem, tomēr to galvenais mērķis ir sikspārņi, putni un cilvēki.[2] Asinblakšu izplatība aptver visu pasauli.[3] Latvijā mājo 2 asinsblakšu sugas: gultas blakts (Cimex lectularius) un bezdelīgu blakts (Oeciacus hirundinis).[4] Ir pieņemts, tās asinsblaktis, kuras barojas ar cilvēku asinīm, saukt par gultas blaktīm.[5]
Vispazīstamākā suga dzimtā ir gultas blakts, kas parazitē uz cilvēkiem, bet sastopama arī sikspārņiem un putniem.[1][4] Uz cilvēkiem parazitē vēl divas sugas: Rietumāfrikas gultas blakts (Leptocimex boueti) un tropu gultas blakts (Cimex hemipterus),[2] retos gadījumos arī sikspārņu asinsblaktis.[3] Tā kā sikspārņi un cilvēki savas attīstības gaitā ilgstoši ir dalījušies ar kopīgu pajumti — alu, abām grupām akmens laikmetā ir izveidojies kopīgs parazīts.[6]
Tā kā asinsblaktis ir parazīti, to morfoloģija atšķiras no pārējām sugām blakšu kārtā. Tomēr to pārošanās veids un galvas uzbūve nepārprotami liecina, ka tās ir tuvu radniecīgas koku laupītājblaktīm (Anthocoridae), kuras ir plēsīgi, nevis parazītiski kukaiņi.[1] Visas asinsblakšu dzimtas sugas ir mazas, plakanas un tām ir ovāla ķermeņa forma. Pēc barošanās to ķermeņi piepūšas un no asinīm kļūst tumši. Asinsblaktis nelido, bet tām ir rudimentāri, nefunkcionējoši spārniņi.[1] Visām sugām ir knābjveidīgs, blaktīm raksturīgais dūrējsūcējtipa mutes orgāns, ar kuru tās caurdur saimniekdzīvnieka ādu un sūc asinis.[3]
Asinsblaktīm ir raksturīga traumatiskā pārošanās. Lai arī mātītēm ir normāls olu dēšanas trakts, tēviņš pārošanās brīdī caurdur mātītes vēdera sienu, sperma pēc tam ceļo caur mātītes paraģenitālo sistēmu.[1] Barošanās ir cieši saistīta ar vairošanos. Mātītes barojas, lai spētu saražot olas[3] un, iespējams, tēviņiem jābarojas, lai saražotu spermu. Olu dēšanas ieradumi ir dažādi atkarībā no sugas. Nimfām, lai augtu, arī ir nepieciešamas asinis. Lai arī asinsblaktis var pārnest uz savu barošanās avotu dažādus vīrusus un patogēnus, tas notiek samērā reti.[7]
Asinsblaktis, asinsblakšu dzimta (Cimicidae) ir blakšu (Heteroptera) dzimta, kas pieder pie asinsblakšu virsdzimtas (Cimicoidea). Dzimtā ir 74 sugas, kuras visas ir ektoparazīti. Tās barojas ar siltasiņu dzīvnieku asinīm, galvenokārt parazitējot uz sikspārņiem un putniem. No 22 dzimtas ģintīm 12 ģinšu sugas barojas ar sikspārņu asinīm, 9 ģintis putnu asinīm un tikai vienas ģints — Cimex — sugas ir specializējušās uz dažādiem upuriem, tomēr to galvenais mērķis ir sikspārņi, putni un cilvēki. Asinblakšu izplatība aptver visu pasauli. Latvijā mājo 2 asinsblakšu sugas: gultas blakts (Cimex lectularius) un bezdelīgu blakts (Oeciacus hirundinis). Ir pieņemts, tās asinsblaktis, kuras barojas ar cilvēku asinīm, saukt par gultas blaktīm.
Vispazīstamākā suga dzimtā ir gultas blakts, kas parazitē uz cilvēkiem, bet sastopama arī sikspārņiem un putniem. Uz cilvēkiem parazitē vēl divas sugas: Rietumāfrikas gultas blakts (Leptocimex boueti) un tropu gultas blakts (Cimex hemipterus), retos gadījumos arī sikspārņu asinsblaktis. Tā kā sikspārņi un cilvēki savas attīstības gaitā ilgstoši ir dalījušies ar kopīgu pajumti — alu, abām grupām akmens laikmetā ir izveidojies kopīgs parazīts.
_(5975362751).jpg)
