Papagaiļu un zvirbuļu virskārta jeb papagaiļu un zvirbuļu klada (Psittacopasserae) ir viena no putnu klases (Aves) virskārtām, kas pieder piekūnu, papagaiļu un zvirbuļu kladai (Eufalconimorphae). Tā apvieno divas mūsdienu putnu kārtas, kurās ir apmēram 6900 sugu. Lielākā no tām ir zvirbuļveidīgo kārta (Passeriformes), kurā ir apmēram 6500 sugas, bet papagaiļveidīgo kārtā (Psittaciformes) ir apmēram 400 sugas.[1] Abu kārtu putnu sugu spēja dziedāt un atdarināt balsis ir pamanāmākā kopīgā īpašība.
Šo divu kārtu kopīgā klada izveidota, balstoties uz DNS pētījumiem.[2] Tās izdalīšanu zinātnieki ieteica 2008. gadā, bet oficiāli tā tika apstirināta 2011. gadā.[3] Ģenētiskie pētījumi liecina, ka klada izveidojusies mezozoja ērā. Abām kārtām tuvākā radniecība ir ar piekūnveidīgo kārtu (Falconiformes).[2]
Papagaiļu un zvirbuļu virskārta (Psittacopasserae)
Papagaiļu un zvirbuļu virskārta jeb papagaiļu un zvirbuļu klada (Psittacopasserae) ir viena no putnu klases (Aves) virskārtām, kas pieder piekūnu, papagaiļu un zvirbuļu kladai (Eufalconimorphae). Tā apvieno divas mūsdienu putnu kārtas, kurās ir apmēram 6900 sugu. Lielākā no tām ir zvirbuļveidīgo kārta (Passeriformes), kurā ir apmēram 6500 sugas, bet papagaiļveidīgo kārtā (Psittaciformes) ir apmēram 400 sugas. Abu kārtu putnu sugu spēja dziedāt un atdarināt balsis ir pamanāmākā kopīgā īpašība.
Šo divu kārtu kopīgā klada izveidota, balstoties uz DNS pētījumiem. Tās izdalīšanu zinātnieki ieteica 2008. gadā, bet oficiāli tā tika apstirināta 2011. gadā. Ģenētiskie pētījumi liecina, ka klada izveidojusies mezozoja ērā. Abām kārtām tuvākā radniecība ir ar piekūnveidīgo kārtu (Falconiformes).
