Zandarts (Sander lucioperca) ir liela auguma asaru dzimtas (Percidae) zivju suga.[1] Tā ir saldūdens vai anadroma zivs. Sastopama Eiropā un Āzijā.[2] Rūpnieciski nozīmīga zivs jūras piekrastes zvejā. Saldūdeņos zvejnieku un makšķernieku lomos neregulāri, bet atsevišķās vietās bieži. Lielākā daudzumā parasti noķer tajās vietās, kur to regulāri pavairo.[2]
Zandarts izplatīts Eiropā un Āzijā: Baltijas, Kaspijas, Melnās un Arāla jūras baseinos, kā arī Elbā, kas ietek Ziemeļjūrā, un Maricā, kas ietek Egejas jūrā. Vistālāk uz ziemeļiem sastopams līdz 65° paralēlei Somijā. Zandarts ir introducēts ļoti daudzās vietās pasaulē. Daudzas valstis pēc tam ziņojušas par nelabvēlīgu zandarta ietekmi uz vietējo ekoloģiju.[3]
Zandarts Latvijā sastopams Baltijas jūras piekrastē un līčos, kā arī ar tiem saistītajos saldūdeņos. No 1904. līdz 1996. gadam ielaists vai mākslīgi pavairots vairāk nekā 94 (apmēram 12%) ezeros, kā arī Rīgas, Ķeguma, Pļaviņu un citās ūdenskrātuvēs un dzirnavezeros. Vairākos ezeros izveidojušās populācijas. Zandarts mēdz migrēt no vienas ūdenstilpes uz otru, tāpēc sastopams arī tajās, kur nav ielaists.[2]
Zandarts asaru dzimtas lielākā zivs. Tā ķermeņa garums var sasniegt 130 cm, Latvijā 100 cm, svars 20 kg, Latvijā 10,3 kg.[2][4] Parasti zandarts ir apmēram 50 cm garš.[3] Ķermenis zandartam slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Uz muguras divas muguras spuras: pirmā spura ar 13—20 asiem stariem, otrā ar 18—24 mīkstiem stariem. Anālā spura ar 2—3 asiem stariem un 10—14 mīkstiem stariem. Mute ar lieliem zobiem, vērsta uz priekšu. Zandartam ir arī ilkņi, 1—2 katrā no žokļiem (augšžoklī un apakšžoklī). Uz sānu līnijas 80—97 zvīņas.[2][3][4]
Mugura zilganzaļa vai zilganpelēka, sāni un vēders tumši sudrabains. Uz sāniem 8—14 tumšas šķērssvītras. Krūšu spuras, vēdera spuras un anālā spura dzeltenīga. Astes spuras un abas muguras spuras ar tumšiem plankumiem.[2]
Pieaudzis zandarts priekšroku dod lielām, duļķainām upēm un ar barības vielām bagātiem ezeriem, mazsāļiem piejūras ezeriem, upju grīvām un jūras līčiem.[3] Zandarts pārsvarā ir vientuļnieks un uzturas pa vienam, lai gan mazuļi uzturas baros. Novērota līdz 300 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums sasniedz 24 km diennaktī.[2]
Zandarts ir plēsīgs un barojas ar zivīm, galbenokārt uzbrūkot baros dzīvojošām zivīm.[3]
Dzimumgatavība zandartam iestājas 2—10 gadu vecumā (visbiežāk 4 gados), sasniedzot 17—57 cm garumu.[2][3] Nārsto no marta līdz jūlijam, Latvijā maijā, kad ūdens temperatūra ir 8—26 °C, 15 cm līdz 32 m dziļumā. Zandarti, kas mājo Latvijas jūras piekrastēs, uz nārstu ienāk piejūras saldūdeņos. Zandarta nārsts jūrā novērots tikai Rīgas līča ziemeļdaļā. Zandartiem raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 3—43 dienas.[2]
Nārsto tekošā ūdenī pa pāriem attīrītos, grantainos laukumos — ligzdās, nakts vai krēslas stundās. Tēviņš nārsta laikā kļūst teritoriāls un grantī vai smiltīs veido ligzdu — seklu iedobi, kas ir apmēram 50 cm plata un 5—10 cm dziļa. Reizēm ligzda tiek veidota starp ūdensaugu saknēm. Ikrus un spermu pāris izlaiž vienlaicīgi pēc īsas riesta dejas. Mātītes auglība no 5000—2,5 milj. ikru, visi ikri tiek izlaisti vienā reizē.[2][3] Pēc nēršanas mātīte atstāj ligzdu, bet tēviņš paliek un to apsargā, ar spurām apvēdinot ligzdu un pievadot ar skābekli bagātinātu ūdeni.[3] Ikri pielīp pie grants vai substrāta. To attīstība, atkarībā no ūdens siltuma, ilgst 2—32 dienas. Tēviņš ikrus apsargā. Zandarts var sasniegt 24 gadu vecumu, Latvijā 13 gadus.[2]
Zandarts (Sander lucioperca) ir liela auguma asaru dzimtas (Percidae) zivju suga. Tā ir saldūdens vai anadroma zivs. Sastopama Eiropā un Āzijā. Rūpnieciski nozīmīga zivs jūras piekrastes zvejā. Saldūdeņos zvejnieku un makšķernieku lomos neregulāri, bet atsevišķās vietās bieži. Lielākā daudzumā parasti noķer tajās vietās, kur to regulāri pavairo.
.jpg)
