Mežirbes, mežirbju ģints (Tetrastes) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.[1] Abas tradicionāli ir medību putni.
Mežirbes mājo ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā skujkoku mežos. Tās ir sastopamas Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Tās ir tipiskas nometnieces. Latvijā ir sastopama viena mežirbju ģints suga — mežirbe (Tetrastes bonasia), kas Latvijā ir parasta ligzdotāja un mājo dažādu mežu tipos.[2]
Mežirbes ir vidēji lieli rubeņu apakšdzimtas (Tetraoninae) putni. Mazākā ir Ķīnas mežirbe (Tetrastes sewerzowi),[3] kuras ķermeņa garums ir apmēram 34 cm,[4] svars 310—341 g. Tā ir ne tikai mazākā mežirbju ģintī, bet visā rubeņu apakšdzimtā.[4] Mežirbēm ir raksturīgs raibumaini brūns apspalvojums, tām ir proporcionāli mazas galvas un noapaļotas ķermeņa formas.
Mežirbes galvenokārt barojas ar sēklām, augļiem un ogām. Ligzdošanas laikā tā barojas arī ar kukaiņiem, nelielām čūskām un vardēm. Ziemā tā barojas ar koku pumpuriem un lazdu skarām.[5][6]
Mežirbes, mežirbju ģints (Tetrastes) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas. Abas tradicionāli ir medību putni.
Mežirbes mājo ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā skujkoku mežos. Tās ir sastopamas Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Tās ir tipiskas nometnieces. Latvijā ir sastopama viena mežirbju ģints suga — mežirbe (Tetrastes bonasia), kas Latvijā ir parasta ligzdotāja un mājo dažādu mežu tipos.