Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase. Šie dzīvnieki dzīvo gan uz sauzemes, gan ūdeņos. Tie var būt gan ar spirālveida čaulu, gan bez čaulas. Pirmās grupas gliemjus parasti sauc par gliemežiem, bet otrās par kailgliemežiem. Starp gliemežu klases sugām ir sastopamas arī parazītiskās sugas.
Arī Latvijas faunā gliemeži ir pārstāvēti samērā bagātīgi, tie dzīvo uz sauszemes, saldūdeņos un jūrā. Latvijā ir zināmas 104 sugas (35 saldūdens sugas, 66 sauszemes sugas un 3 jūras sugas).
Gliemežu sistemātika pagaidām nav pilnībā izstrādāta. Klasiskajā variantā gliemežus iedalīja 3 apakšklasēs (Prosobranchia, Opisthobranchia un Pulmonata). Reizēm vēl izdalīja Gymnomorpha apakšklasi.
Klase Gliemeži (Gastropoda)
1997. gadā Ponders un Lindbergs izstrādāja jaunu gliemežu sistemātiku (Ponder & Lindberg, 1997). Šī sistemātika balstījās uz vēlmi izveidot tikai monofilētiskas organismu grupas.
Klase Gliemeži (Gastropoda)
Nesistematizēti
(†) - izmirušu organismu grupa.
2005. gadā tika izvirzīta jauna gliemežu sistemātika (Bouchet & Rocroi, 2005). Tā atcēla visas taksonomiskās grupas virs virsdzimtas un visus gliemežus iedalīja 8 pamatkladās.
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase. Šie dzīvnieki dzīvo gan uz sauzemes, gan ūdeņos. Tie var būt gan ar spirālveida čaulu, gan bez čaulas. Pirmās grupas gliemjus parasti sauc par gliemežiem, bet otrās par kailgliemežiem. Starp gliemežu klases sugām ir sastopamas arī parazītiskās sugas.
Arī Latvijas faunā gliemeži ir pārstāvēti samērā bagātīgi, tie dzīvo uz sauszemes, saldūdeņos un jūrā. Latvijā ir zināmas 104 sugas (35 saldūdens sugas, 66 sauszemes sugas un 3 jūras sugas).
