Prusakveidīgie jeb prusakveidīgo virskārta (Dictyoptera) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta, kas apvieno dievlūdzējus, prusakus un termītus. Saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem tās mūsdienās ir divas kārtas kādreizējo trīs kārtu vietā - tā kā termīti ir ļoti tuvu radniecīgi prusakiem,[1] termītu kārta (Isoptera) mūsdienās ir likvidēta un termīti tiek sistematizēti prusaku kārtā, izdalot termītu virsdzimtu (Termitoidae).[2][3] Mūsdienās visām prusakveidīgajām sugām ir īss olu dējeklis, bet fosilajām sugām tas ir bijis garšs, līdzīgi kā taisnspārņiem.
Šīs taksonomiskās vienības pielietojums gadu gaitā ir mainījies vairākkārtīgi. 20. gadsimtā tā pamatā netika izmantota, bet mūsdienās sistemātiķi arvien biežāk izmanto šo virskārtu. Visbiežāk tā tiek izmantota kā virskārta, dažos gadījumos kā kārta, bet visos gadījumos tā apkopo dievlūdzējus, prusakus un termītus. Saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem, prusakveidīgajiem kukaiņiem tuvākie radinieki ir zarkukaiņu kārtas (Phasmatoptera) un grilloblatīdu kārtas (Notoptera) sugas, mantofazmatīdu dzimtu (Mantophasmatodea) ieskaitot. Daži sistemātiķi visas šīs kārtas sitematizē vienā prusakveidīgo kukaiņu virskārtā.[4][5]
Pastāv arī alternatīva sistemātika - visas prusakveidīgās kārtas tiek sistematizētas nepilnas pārvērtības kukaiņu virskārtā (Exopterygota).[6]
Prusakveidīgo virskārta (Dictyoptera)
Prusakveidīgie jeb prusakveidīgo virskārta (Dictyoptera) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta, kas apvieno dievlūdzējus, prusakus un termītus. Saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem tās mūsdienās ir divas kārtas kādreizējo trīs kārtu vietā - tā kā termīti ir ļoti tuvu radniecīgi prusakiem, termītu kārta (Isoptera) mūsdienās ir likvidēta un termīti tiek sistematizēti prusaku kārtā, izdalot termītu virsdzimtu (Termitoidae). Mūsdienās visām prusakveidīgajām sugām ir īss olu dējeklis, bet fosilajām sugām tas ir bijis garšs, līdzīgi kā taisnspārņiem.
