Žaunkājvēži (Branchiopoda) ir primitīvāko vēžveidīgo klase. Fosilā veidā klases pārstāvji ir zināmi no kembrija slāņiem.
Žaunkājvēžu galva nesaaug ar krūšu segmentiem. Mandibulas bez taustekļa, abi žokļu pāri vāji attīstīti. Karapakss ir vairogveida vai divvāku, vai arī tā vispār nav. Krūšu segmentu skaits ir mainīgs; to skaits ir no 4 līdz 11, retos gadījumos līdz 19. Krūšu kājas neposmotas, vāji hitinizētas, ar platu saplacinātu protopodītu. Kājiņu kustības rezultātā veidojas tikai viena ūdens plūsma, kas ir pamatā vēzīša dzīvības funkciju uzturēšanai. Tās kalpo vienlaicīgi gan peldēšanai, gan elpošanai (no tā cēlies klases nosaukums), gan arī barības atfiltrēšanai un uzņemšanai. Astes segmenta galā ir dakšiņa (furca). Nervu, asinsrites un dzimumsistēmu uzbūve ir primitīvāka, kā citiem vēžveidīgajiem.
Visi žaunkājvēži dzīvo brīvi pārvietojoties ūdenī. Starp tiem nav ne parazītu, nedz arī pārstāvju ar sēdošu dzīvesveidu. Tiem nav pielāgojumu dzīvei pazemes ūdeņos vai arī lielos dziļumos. Attīstība parasti ar metamorfozi.
Žaunkājvēži dzīvo pārsvarā saldūdeņos; jūras sugas ir mazskaitlīgas un to izcelsme nāk no saldūdeņiem.
Klases sistemātika nav līdz galam izstrādāta. Tāpēc pastāv dažādas šīs grupas klasifikācijas. Zināmas ap 900 mūsdienu sugu. Latvijā zināmas 90 recentās sugas. Devona nogulumos Latvijā ir sastopamas arī fosilās sugas, kuru sistemātiskais sastāvs vēl nav pilnībā izpētīts.
Žaunkājvēži (Branchiopoda) ir primitīvāko vēžveidīgo klase. Fosilā veidā klases pārstāvji ir zināmi no kembrija slāņiem.
