nimet breadcrumb-navigoinnissa
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā. Ziemo Āfrikas ziemeļos, Eiropas un Āzijas dienvidos.[1] Izdala 6 pasugas ar pakāpenisku pazīmju nomaiņu.[2]
Zinātniskais nosaukums Phylloscopus collybita atvasināts no sengrieķu valodas un latviski nozīmē "lapu pārmeklētājs, naudas mainītājs": Phyllon — lapa, scopus — pārmeklētājs un collybita — naudas mainītājs. Vārds "naudas mainītājs" izvēlēts, čuņčiņa dziesmu salīdzinot ar monētu džinkstēšanu vienai pret otru.[3][4]
Čuņčiņš sastopams gandrīz visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā līdz Kolimai austrumos. Areāla austrumu daļa uz dienvidiem sasniedz Himalaju rietumus, Pamiru un Altaju. Nošķirta ligzdotāju populācija Kaukāzā, Aizkaukāzā un Irānas ziemeļos. Ziemo Āfrikā aiz Sahāras, Vidusjūras reģionā un Dienvidāzijā.[5]
Latvijā čuņčiņš ir viena no visparastākajām ligzdojošo putnu sugām. Sastopams jebkuros mežos, retāk krūmājos. Vairāk nekā 10 reizes novērots arī ziemas mēnešos.[5]
Kā ligzdotāja sastopama pasuga P. c. abientus, bet rudens migrācijas laikā ieceļo arī pasuga Sibīrijas čuņčiņš (P. c. tristis), kas ligzdo Āzijā uz austrumiem no Urāliem. Abas pasugas pat rokās turot vizuāli ir ļoti grūti atšķiramas. Līdz šim novērotie Sibīrijas čuņčiņi ir noķerti un apgredzenoti Papes ornitoloģiskajā stacijā, tomēr arī to piederība šai pasugai nav viennozīmīga.[5] Saskaņā ar 2009. gada pētījumiem ligzdojošo pāru skaits, salīdzinot ar 2006. gadu, ir stabils.[6]
Čuņčiņš ir mazs, neuzkrītošs, pelēcīgi zaļgans dziedātājputns ar gaišu ķermeņa apakšdaļu un dzeltenīgām krūtīm un sāniem. Dzeltenais tonis pamazām uz vēdera kļūst gaiši pelēks, gandrīz balts. Vidēji čuņčiņš ir nedaudz mazāks nekā citi ķauķīši, kā arī tā apspalvojums ir matētāks, mazāk spīdīgs.[7][8] Ķermeņa garums 10—12 cm, spārnu plētums 15—21 cm, tēviņa svars 7—10,9 g, mātītes 6—7 g.[7][8][9][10]
Virs tumši brūnās acs gaiša, blāva uzacs, zem acs balts pusgredzens, vaigi ap auss atveri kļūst tumšāki. Kājas tumšas un spīdīgas (šī viena no raksturīgākajām pazīmēm, kas atšķir no citiem ķauķīšiem), knābis smalks un tumši brūns (apakšējai daļa dzeltenbrūna). Apspalvojums, jo kļūst vecāks, jo kļūst pelēkāks un brūnāks, arī sāni zaudē dzelteno toni. Pēc ligzdošanas sezonas (pirms migrācijas ceļojuma) čuņčiņš maina apspalvojumu. Nomainoties spalvām, čuņčiņš atgūst apspalvojuma zaļo toni un dzeltenos sānus, arī uzacis ir gaišākas.[7][9] Arī jauno putnu apspalvojums uz muguras ir brūnāks nekā pieaugušajiem īpatņiem, to ķermeņa apakšpuse dzeltenbalta.[9]
Čuņčiņa atšķiršana no citiem ķauķīšiem, it īpaši vītīša, ir sarežģīta, un nepieredzējušiem putnu vērotājiem pat nav iespējama. Čuņčiņš ir nedaudz pelēkāks nekā vītītis, tā kājas tumšākas, knābis smalkāks un tumšāks, uzacis blāvākas, spārnu gali noapaļotāki.[7][8] Tomēr drošākā pazīme sugas noteikšanai ir raksturīgā divdaļīgā dziesma,[11] kura daudzās valodās ir bijusi par pamatu putniņa nosaukumam: latviski — čuņ-čiņ, angliski — chiff-chaff vai vāciski — zilp-zalp.
Mājo nobriedušos zemieņu un zemu kalnu mežos (galvenokārt lapu koku un ar zemu pamežu) gan jūras krastā, gan dziļā iekšzemē ar kontinentālu klimatu. Sastopams arī krūmājos, parkos, ceļmalu koku stādījumos, kapsētās, lielos dārzos, upmalu audzēs un niedrājos. Taigā mājo arī egļu un priežu mežos. Uzturas ne pārāk biezos koku vainagos, arī pameža lapotnē. Priekšroku dod vietām ar vismaz dažiem augstiem kokiem, bet, ja tādu trūkst, uzturas arī krūmājos.[1][12] Čuņčiņš ir ļoti aktīvs putniņš, kurš nepārtraukti pārvietojas pa koku lapotni, pārlidojot no vienas vietas uz otru. Raksturīgi, sēžot uz zara, raustīt asti, arī uz sāniem.[8]
Ligzdošanas laikā čuņčiņa tēviņš ir ļoti teritoriāls. Ligzdošanas teritorija parasti ir apmēram 20 m plaša, un tā tiek bezbailīgi un agresīvi aizsargāta no citiem tēviņiem. Čuņčiņš var uzbrukt arī citu sugu nelieliem putniem, kā arī bīstamiem ienaidniekiem, piemēram, sermulim, ja tas tuvojas ligzdai, vai sīlim, kurš mēdz zagt olas.[9] Ap ligzdošanas teritoriju, kas ir pāra teritorijas centrs, plešas barošanās teritorija, kas parasti ir 10 vai vairākas reizes lielāka nekā ligzdošanas teritorija. Valda uzskats, ka mātītes barošanās teritorija ir lielāka nekā tēviņam.[9] Pēc ligzdošanas, neilgi pirms migrācijas ceļojuma, pāris pamet savu teritoriju, veidojot nelielus bariņus.[13]
Barojas gandrīz tikai ar kukaiņiem (galvenokārt ar mušām), to olām un kāpuriem, bet nelielos daudzumos barojas arī ar citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem (piemēram, maziem gliemezīšiem, zirnekļiem), sēklām un ogām. Tos meklē koku lapotnē, arī krūmos un garāku augu biežņā. Dienas laikā čuņčiņš apēd tik daudz kukaiņu, kas sver apmēram trešdaļu no paša ķermeņa. Rudens laikā, lai uzkrātu tauku rezerves pirms ceļojuma, putniņš barojas nepārtraukti.[1][9][10][12]
Ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa līdz augustam. Veido monogāmus pārus.[1][10] Tēviņš nodibina teritoriju un ar dziedāšanu piesaista mātīti. Līdzko pāris izveidots, citas mātītes no teritorijas tiek padzītas.[9] Ligzda parasti atrodas uz zemes vai arī zemos krūmos, apakšējos koku zaros, vīteņaugos vai biezi saaugušos augstos lakstaugos. Ligzdai lodveida forma ar ieeju sānos. Vīta no sausas zāles, lapām un sūnām, no iekšpuses izklāta ar smalkākiem zāļu stiebriņiem un spalvām.[1][7][12]
Sezonā parasti divi perējumi. Dējumā 4—8 olas. Inkubācijas periods ilgst 13—16 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas galvenokārt mātīte. Tēviņš ļoti reti piedalās to barošanā, tikai, ja ir lietains laiks un trūkst kukaiņu vai ja mātīte iet bojā. Tā galvenais uzdevums ir aizsargāt teritoriju. Jaunie putni izlido 13—15 dienu vecumā.[7][9][10][12]
Čuņčiņam ir 6 pasugas:[2]
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā. Ziemo Āfrikas ziemeļos, Eiropas un Āzijas dienvidos. Izdala 6 pasugas ar pakāpenisku pazīmju nomaiņu.
Zinātniskais nosaukums Phylloscopus collybita atvasināts no sengrieķu valodas un latviski nozīmē "lapu pārmeklētājs, naudas mainītājs": Phyllon — lapa, scopus — pārmeklētājs un collybita — naudas mainītājs. Vārds "naudas mainītājs" izvēlēts, čuņčiņa dziesmu salīdzinot ar monētu džinkstēšanu vienai pret otru.
_-_Flickr_-_Lip_Kee_(3).jpg)
.jpg)
