Zaļā cikādīte (latīņu: Cicadella viridis) ir cikādīšu suga, no Cicadellinae apakšdzimtas.
Sastopas visā netropu Eirāzijā un Dienvidāfrikā.[1] 2010. gadā atklāta kā jauna suga Azoru salās.[2]
Ir 6–9 mm garas cikādītes. Mātītēm virsspārni ir gaiši zaļi ar gaišāku vai pelēku kostālo malu un apikālu šūnu; tēviņiem virsspārni ir tumši zili ar zilganu kostālo malu un apikālu šūnu. Seja dzeltena, ar gaiši brūnām šķērslīnijām uz klipeusa frontālas daļas un melniem punktiņiem uz ūsiņām. Starp acīm ir pāris melno punktiņu. Pronotums ir dzeltenīgs no priekšas un zaļgans no muguras. Skutellums ir dzeltens vai zaļgandzeltens.[1]
Zaļās cikādītes proprioceptīvie orgāni sastāv no grupētiem matiņiem un zvanveida sensillam. Šie orgāni atrodas apkārt vai tieši ķermeņa daļu savienojumā vai kutikulu rajonā, kas ietilpst kustīgajās daļās. Ir 2 zvanveida sensillu tipi: sensillas ar paceltu augšu (I tips) un ar plakanu augšu (II tips). Tās atrodas uz kājām, krūšu kurvja un spārniem.[3]
8 līdz 75 μm gara mataina sensilla atrodas uz matu plātnēm vai matu rievām. Sensillas uztver kustību starp ķermeņa daļām. Šāda veida proprioceptīvie receptori lokalizējas tuvumā no savienojuma vietām, atrodas uz kājām un uz vēdera.[3]
Matainas sensillas atrodas arī uz trešā kāju pāra, uz krūtīm, virsspārniem un vēdera.[3]
Apdzīvo meža un pļavas biotopus: mitinās garā zālē mežos un pļavās, mitrās pļavās, meža klājumos, retinātos mežos.[1] Šī suga ir polifāga, kura barojas ar dažādu augu sugu zaļajām daļām (lapām, jauniem stumbriem), uz tādiem augiem kā, piemēram, donis, Phragmites, Arundo.[2]
Eirāzijas aukstākos reģionos gadalaikā attīstās 1 paaudze, siltākos līdz 2-3 paaudzēm. Eiropas mērenā klimata zonā mātītes dēj olas kaudzītēs apmēram pa 10 oliņām uz zālveidīgiem augiem (piemēram, ložņu vārpata, Kanādas jānītis, donis, parastā niedre, ezera meldrs), dažreiz arī uz kokiem un krūmiem. Ziemo olas stadijā, koku zaru un stumbru mizā.[1] Nimfas parādās pavasarī. Pieaugušie īpatņi no nimfām attīstās jūnijā-jūlijā.
Zaļā cikādīte, ka arī daži citi cikādīšu dzimtas pārstāvji (piemēram, Carneocephala fulgida, Draeculacephala minerva, Graphocephala atropunctata), ir atzīmēta ka Xylella fastidiosa baktēriju izplatītāja. Xylella fastidiosa baktērija izraisa dažādas augu slimības, piemēram, vīnogām (tā izraisa Pīrsa slimūbu), olīvu kokam, citrusiem, oleandriem un citiem.[4]
Zaļo cikādīšu olas bojā Gonatocerus longicornis un dažas Anagrus ģints (piemēram, Anagrus breviphragma, Anagrus atomus, Anargus mutans, Anargus silwoodensis) pundurlapsenes, kuras ir dažādu cikādīšu dzimtu un citu Fulgoroidea sugu kaitēkļi.[5][6][7][8]
Zaļā cikādīte (latīņu: Cicadella viridis) ir cikādīšu suga, no Cicadellinae apakšdzimtas.