Gavialis

Gaviál (Gavialis) je rod plazů z řádu krokodýli (Crocodilia) a čeledi gaviálovití (Gavialidae). Zahrnuje žijícího gaviála indického a několik vyhynulých druhů, včetně Gavialis bengawanicus, Gavialis breviceps, Gavialis browni, Gavialis curvirostris, Gavialis hysudricus, Gavialis leptodus, Gavialis lewisi a Gavialis pachyrhynchus. Většina druhů, včetně gaviála indického, žili na Indickém poloostrově, zatímco G. bengawanicus žil na Jávě. Gaviálové se pravděpodobně prvně objevili na území dnešní Indie před asi 20 miliony lety během období miocén a v kvartéru se rozšířili do dalších částí malajského souostroví. Pozůstatky gaviálů byly nalezeny také na Woodlark Island a Sulawesi východně od Wallaceovy linie, což naznačuje, že gaviálové byli pravděpodobně schopni pobývat i v mořském prostředí a dosáhnout možná i západní Oceánie.

Taxonomie

Rod gaviál, popsaný Nicolausem Michaelem Oppelem, je tzv. monotypický, obsahuje pouze jeden žijící druh – gaviál indický (Gavialis gangeticus).

• Gavialis, Oppel, 1811
  • Gavialis gangeticus (gaviál indický), Gmelin & Linné, 1789
  • Gavialis bengawanicus^†
  • Gavialis breviceps^†
  • Gavialis browni^†
  • Gavialis curvirostris^†
  • Gavialis hysudricus^†
  • Gavialis leptodus^†
  • Gavialis lewisit^†
  • Gavialis pachyrhynchus^†

Odkazy

Reference

V tomto článku byl použit překlad textu z článku Gavialis na anglické Wikipedii.

• Gaviál [online]. biolib.cz [cit. 2015-10-02]. Dostupné online.

Literatura

• Eric W. Wilberg, Alan H. Turner & Christopher A. Brochu (2019). Evolutionary structure and timing of major habitat shifts in Crocodylomorpha. Scientific Reports 9, Article number: 514. doi: 10.1038/s41598-018-36795-1
• Masaya Iijima & Yoshitsugu Kobayashi (2019). Mosaic nature in the skeleton of East Asian crocodylians fills the morphological gap between "Tomistominae" and Gavialinae. Cladistics. doi: https://doi.org/10.1111/cla.12372

Externí odkazy

• Fotografie na naturfoto.cz
• Obrázky, zvuky či videa k tématu Gavialis ve Wikimedia Commons
• Taxon Gavialis ve Wikidruzích

Gavialis Gavialidae familiako narrasti genero bat da. Gaur egun espezie bakarra ezagutzen da: gabiala. Asiako hegoaldean bizi dira.

Espezieak

• Gavialis gangeticus (Gmelin, 1789)

eta honako espezie fosilak:

• †Gavialis curvirostris Lydekker, 1886
• †Gavialis breviceps Pilgrim, 1912
• †Gavialis bengawanicus Dubois, 1908
• †Gavialis lewisi Lull, 1944

Gavialis é un xénero de crocodilianos que inclúe unha especie viva, o gavial (Gavialis gangeticus), e varias especies fósiles extintas, como son Gavialis bengawanicus, Gavialis breviceps, Gavialis browni, Gavialis curvirostris, Gavialis hysudricus, Gavialis leptodus, Gavialis lewisi e Gavialis pachyrhynchus. A maioría das especies, incluída a actual G. gangeticus, proceden do subcontinente indio,^[1] mentres que G. bengawanicus coñécese como o gavial de Xava. Gavialis probablemente apareceu no subcontinente Indio a inicios do Mioceno hai uns 20 millóns de anos e espallouse polo arquipélago malaio seguindo un camiño chamado a ruta Siva–malaia no Cuaternario. Tamén se atoparon restos atribuídos a Gavialis en Sulawesi e a illa Woodlark ao leste da liña de Wallace, o que suxire que unha liñaxe prehistórica de Gavialis conseguiu atravesar os hábitats mariños e chegar a lugares posiblemente tan afastados como a Oceanía occidental.^[2]

Cranio da especie de Gavialis extinta G. bengawanicus, que viviu no Plistoceno.

Notas

Gaviāli (latīņu: Gavialis) ir vienīgā ģints, kas ietilpst gaviālu virsdzimtā un gaviālu dzimtā. Vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga ir Gangas gaviāls (Gavialis gangeticus). Gaviāliem ir garš, šaurs purns, un tāpat kā aligatoriem nav redzams apakšējais ceturtais zobs, ja mute ir aizvērta. Gavialiem ir palielināti priekšzobi, aiz kuriem atrodas mazāki, vienāda lieluma zobi. Gaviālam ir 102 zobi 54 augšžoklī, un 48 zobi apakšžoklī.

Gaviālu purns izskatās trausls, tomēr ir bruņots ar ļoti asiem zobiem. Gaviāls ir aukstasiņu dzīvnieks, tāpēc tam nav nepieciešams daudz enerģijas. Gaviāls ēd apmēram 3 reizes nedēļā. Gaviālu pamatbarība ir zivis. Gaviāls satver zivi ar sānisku galvas vēzienu, tad paver muti tā lai varētu norīt zivi ar galvu pa priekšu. Gaviāls vēl ēd bezmugurkaulniekus, abiniekus, zīdītāju mazuļus un ūdensputnus.

Tēviņam purna galā ir paplatinājums, kāda nav mātītēm, tēviņš paplatinājumu izmanto meklēšanas laikā izdodot skaņas un taisot burbuļus. Ziemas beigās vai pavasara sākumā tēviņš ap sevi sapulcina trīs, četras mātītes, gaviālu tēviņš pārojas ar katru no tām, nolaižoties upes dziļumā. Mātīte pēc pārošanās dodas krastā un apmēram 10 m no tā izrok ligzdu, kam ir pudeles forma, un iedēj tajā apmēram 40 olas ar plānu čaumalu. Vietu ligzdai mātīte izvēlas ļoti rūpīgi. Lai saviem pēcnācējiem nodrošinātu labākus apstākļus. Pēc olu uzdēšanas tā iegremdējas ūdenī un uzmana olas, gatava padzīt olu zagļus. Jo laiks siltāks, jo ātrāk attīstās oliņas, tomēr laiks nemēdz pārsniegt 60-90 dienas. Kad mazuļi izšķiļas, tie sāk klusu kurkstēt, tas ir signāls mātei, tā iet un atrok zemi. Pēc tam tā paņēmusi tos mutē nes mazuļus uz ūdens pusi.

Gaviāli mēdz būt 4-7m gari, svars līdz 1000 kg. Gaviāli no visiem krokodiliem vislabāk pielāgojušies dzīvei ūdenī. Uz sauszemes ir ļoti neveikli. Ūdeni pamet reti, mātītes olu dēšanas laikā. Par cik gaviāli tik daudz laika pavada ūdenī starp pirkstiem ir izveidojusies plēve, kas ideāli noder peldēšanai, tāpēc ūdenī spēj sasniegt ļoti lielu ātrumu.

Sistemātika

Agrāk gaviālu ģintī bija vairākas sugas. Pārsvarā tās dzīvoja Indijas ziemeļos un Pakistānas teritorijā. Gaviālu ģints ir zināma no Neogena perioda nogulumiem.

Ģints Gaviāli (Gavialis)

• †Gavialis breviceps Pilgrim Agrais — vidējais miocēns Dera Bugti, Pakistāna
• †Gavialis pachyrhynchus Lydekker Vidējais — vēlais miocēns Chinji, Pakistāna
• †Gavialis curvirostris Lydekker Vidējais — vēlais miocēns Chinji, Pakistāna
  • †Gavialis curvirostris naricus Agrais — vidējais miocēns Dera Bugti, Pakistāna
• †Gavialis browni Mook Vēlais miocēns Nagri, Pakistāna
• †Gavialis hysudricus Lydekker Vēlais miocēns — agrais pliocēns Dhok Pathan, Pakistāna
• †Gavialis lewisi Lull Vēlais miocēns — Agrais pliocēns Dhok Pathan, Pakistāna
• †Gavialis leptodus Cautley и Falconer Vēlais pliocēns - agrais pleistocēns Pinjor, Ziemeļindija
• Gangas gaviāls (Gavialis gangeticus) Gmelin, Pliocēns - mūsdienas

(†) - izmirušu organismu grupa

Gavialis – rodzaj krokodyli z rodziny gawialowatych (Gavialidae). Oprócz żyjącego współcześnie gawiala gangesowego do tego rodzaju zaliczono również kilka gatunków wymarłych – występujące na terenie Indii i Mjanmy Gavialis breviceps z wczesnego miocenu, G. curvirostris z wczesnego i późnego miocenu, G. pachyrhynchus z późnego miocenu, G. lewisi ze środkowego pliocenu, G. hysudricus z późnego pliocenu i G. leptodus z późnego plejstocenu^[2], G. browni z wczesnego pliocenu Indii, G. colombianus z późnego oligocenu Kolumbii oraz nienazwany gatunek z późnego miocenu Iraku^[3]. Martin i współpracownicy (2012) wyróżniają jedynie trzy gatunki: G. gangeticus, G. lewisi i G. bengawanicus z wczesnego plejstocenu Tajlandii. Większość pozostałych gatunków wymaga rewizji taksonomicznej. G. lewisi może być najbliżej spokrewniony z G. bengawanicus, a G. gangeticus – stanowić grupę siostrzaną dla tego kladu. Do potwierdzenia tej hipotezy wymagane jest jednak dokładniejsze zbadanie G. lewisi^[4].

Czaszka Gavialis bengawanicus

Prawdopodobnie pierwsi przedstawiciele rodzaju wyewoluowali na terenach Indo-Pakistanu, skąd ich potomkowie rozpoczęli migrację w kierunku południowo-wschodnim. Dotarli do Tajlandii (szczątki G. bengawanicus są znane z prowincji Nakhon Ratchasima) i Jawy (także G. bengawanicus)^[4]. Delfino i De Vos (2010) nie wykluczali dyspersji przez obszary morskie^[5], jednak zdaniem Martina i współpracowników (2012) bardziej prawdopodobna jest migracja przez rzeczne drenaże^[4].

Pozycja filogenetyczna Gavialis jest niejasna – analizy oparte na cechach morfologicznych sugerują, że linia ewolucyjna obejmująca rodzaj Gavialis oddzieliła się od krokodyli właściwych i aligatorów przez końcem mezozoiku i stanowi najbardziej bazalną grupę współczesnych krokodyli, podczas gdy analizy biochemiczne i molekularne wskazują, że gawial i krokodyl gawialowy tworzą klad bliżej spokrewniony z krokodylami właściwymi niż z aligatorami, a linie ewolucyjne Gavialis i Tomistoma rozdzieliły się nie wcześniej niż w miocenie lub pliocenie^[6].

Przypisy