Tinējsmecernieku dzimta (latīņu: Attelabidae) ir visēdāju vaboļu dzimta.
Tās ir mazas vai vidējas vaboles, garums visbiežāk sasniedz 2,5–12 mm, bet tropos var sasniegt līdz 19 mm. Daži tinējsmecernieki ir līdzīgi smecerniekiem, pateicoties izstieptai cauruļveida galvai, bet citi tinējsmecernieki atšķiras no smecerniekiem ar galvas formu, priekšmuguru, kājiņām un neposmainām 11- un 12-segmentārām ūsiņām.[1]
Šīs vaboles ir zālēdāji, un ir saistītas ar kokveida un krūmveida augiem. Kāpuri satin caurulītes no lapām vai attīstās augļos vai dīgstos[2].
Mātītes izdēj olas dziļās bedrītēs vai lapu krokās, kur kāpurs satin vairāk vai mazāk platu maisu, bieži caurulītes vai muciņas veidā. Mātīte sagrauž lapu, kurā attīstīsies kāpurs, kas izraisa lēnu lapas kalšanu un trupēšanu. Vaboles var inficēt augu audus ar rauga sēnēm, gatavojot ēdamo substrātu kāpuriem (piemēram, Euops ģinšu pārstāvji). Masveidīgas savairošanās gados tinējsmecernieki spējīgi nodarīt lielus bojājumus mežiem, dārziem un jauniem iestādītiem augiem.[1]
Latvijā ir sastopamas 3 tinējsmecernieku sugas.[3]
Tinējsmecernieku dzimta (latīņu: Attelabidae) ir visēdāju vaboļu dzimta.
