Dəniz donuzları (lat. Phocoena) — Dəniz donuzları fəsiləsinə daxil olan cins.
Uzunluqları iki metrə qədər olur. Bel hissəsi tünd, yan nahiyəsi isə parlaq rəngdə olur. Bu iki rəng bir-birinə vəhtəd şəkildə birləşir. Üst çənədə 16—30 çüt, alt çənədə 17—25 olur. Yetkin fərdlərin kəlləsi 24-32 sm olur.
Dəniz donuzları Sakit okean, Atlantik okean və Hind okeanı sularında yaşayırlar.
Dəniz donuzları (lat. Phocoena) — Dəniz donuzları fəsiləsinə daxil olan cins.
Uzunluqları iki metrə qədər olur. Bel hissəsi tünd, yan nahiyəsi isə parlaq rəngdə olur. Bu iki rəng bir-birinə vəhtəd şəkildə birləşir. Üst çənədə 16—30 çüt, alt çənədə 17—25 olur. Yetkin fərdlərin kəlləsi 24-32 sm olur.
Phocoena a zo ur genad e rummatadur ar bronneged, ennañ morhoc'hed.
Phocoena a zo ur genad e rummatadur ar bronneged, ennañ morhoc'hed.
Phocoena és un gènere de cetacis odontocets, un dels tres que formen la família de les marsopes. El gènere conté quatre espècies, totes elles vivents:
Phocoena és un gènere de cetacis odontocets, un dels tres que formen la família de les marsopes. El gènere conté quatre espècies, totes elles vivents:
La marsopa d'ulleres, Phocoena dioptrica La marsopa comuna, Phocoena phocoena La marsopa de Califòrnia, Phocoena sinus La marsopa de Burmeister, Phocoena spinipinnisPhocoena er en slægt inden for marsvinefamilien der omfatter fire arter.
Phocoena er en slægt inden for marsvinefamilien der omfatter fire arter.
Phocoena ist eine Gattung der Schweinswale (Phocoenidae), zu der vier der insgesamt sechs Arten der Familie gezählt werden.
Phocoena-Arten werden maximal 1,5 bis 2,30 Meter lang. Im Unterschied zu den nah verwandten Delfinen haben sie einen abgerundeten Kopf, sind schnabellos und besitzen keine konischen, sondern stift- oder spatelförmige Zähne. Ihre Rückenseite ist für gewöhnlich grau bis dunkelgrau, beim Burmeister-Schweinswal auch schwarz und beim Brillenschweinswal blauschwarz, die Bauchseite hell oder weißlich gefärbt. Der Übergang ist verschwommen oder scharf abgegrenzt (Burmeister-Schweinswal und Brillenschweinswal).
Vom Glattschweinswal (Neophocaena phocaenoides) unterscheiden sich die Phocoena-Arten u. a. durch den Besitz einer Finne, die oft innerhalb einer Art variabel geformt ist und dreieckig, sichelförmig oder groß und abgerundet sein kann.
Im Unterschied zum Weißflankenschweinswal (Phocoenoides dalli) besitzen die Phocoena-Arten, mit Ausnahme von alten Männchen des Burmeister-Schweinswals, keinen erhöhten Schwanzstiel.
Der Gewöhnliche Schweinswal bewohnt küstennahe gemäßigte Meere der Nordhalbkugel, der Brillenschweinswal lebt zirkumpolar in den Ozeanen der Südhalbkugel. Die Küsten des mittleren und südlichen Südamerika sind die Heimat des Burmeister-Schweinswals; der vom Aussterben bedrohte Kalifornische Schweinswal hat ein winziges Verbreitungsgebiet im Norden des Golf von Kalifornien.
Phocoena ist eine Gattung der Schweinswale (Phocoenidae), zu der vier der insgesamt sechs Arten der Familie gezählt werden.
Доңузделфиндер (лат. Phocoena) — делфиндер тукумундагы бир уруу, булардын 4 түрү бар: кадимки доңузделфин (лат. Phocoena phocoena), Калифорния доңузделфини (Ph. sinus), алкаккөз доңузделфин (Ph. dioptria), кара доңузделфин (Ph. spinipinnus).
Доңузделфиндер (лат. Phocoena) — делфиндер тукумундагы бир уруу, булардын 4 түрү бар: кадимки доңузделфин (лат. Phocoena phocoena), Калифорния доңузделфини (Ph. sinus), алкаккөз доңузделфин (Ph. dioptria), кара доңузделфин (Ph. spinipinnus).
Phocoena is a genus of porpoises with four extant species:
Phocoena es un género de cetáceos odontocetos de la familia Phocoenidae,[1] conocidos comúnmente como marsopas. Son pequeños cetáceos que suelen vivir en cerca de las costas. Su longitud varía, dependiendo de su especie, entre 1,5 y 2,5 m. Su coloración predominante es el gris.
El género Phocoena incluye cuatro especies.[1]
Phocoena es un género de cetáceos odontocetos de la familia Phocoenidae, conocidos comúnmente como marsopas. Son pequeños cetáceos que suelen vivir en cerca de las costas. Su longitud varía, dependiendo de su especie, entre 1,5 y 2,5 m. Su coloración predominante es el gris.
Phocoena Phocoenidae familiako zetazeoen generoa da. Egun generoak lau kide besterik ez ditu:
Phocoena est un genre de marsouins.
Selon World Register of Marine Species (23 septembre 2013)[1] :
Phocoena é un xénero de cetáceos odontocetos da superfamilia dos delfinoideos, que é o tipo da familia dos focénidos.
O xénero Phocaena foi establecido ern 1816 por Cuvier, e é unha adaptación do termo grego φώκαινα fókaina, que é o nome da toniña común neste idioma.[1]
O xénero comprende catro especies:[2]
Phocoena é un xénero de cetáceos odontocetos da superfamilia dos delfinoideos, que é o tipo da familia dos focénidos.
Cūkdelfīni jeb jūras cūkas[1] (Phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas. Ģints zinātniskais nosaukums Phocoena atvasināts no grieķu valodas, kas latviešu valodā nozīmē "jūras cūka".[2] Daži zinātnieki briļļaino cūkdelfīnu sistematizē atsevišķā ģintī — Australophocaena — tā kā to skelets ir atšķirīgs: briļļainajam cūkdelfīnam ir vairāk muguras skriemeļu, nekā citiem cūkdelfīniem.[2]
Cūkdelfīnu ģints sugas sastopamas krasta tuvumā, salīdzinoši šaurā joslā, Atlantijas, Indijas, Klusajā un Dienvidu okeānā.[3] Izņēmums ir briļļainais cūkdelfīns (Phocoena dioptrica), kurš izvairās no sekliem piekrastes ūdeņiem.[2] Baltijas jūrā, retos gadījumos arī pie Latvijas krastiem, var novērot vienu šīs ģints sugu — cūkdelfīnu (Phocoena phocoena).[4]
Cūkdelfīni ir nelieli delfīni un ir vieni no mazākajiem vaļveidīgajiem pasaulē.[2] Mazākais ģintī ir Kalifornijas cūkdelfīns (Phocoena sinus), kura ķermeņa garums ir 1,4 m, bet svars 54 kg.[5] Toties lielākais ir briļļainais cūkdelfīns, kura lielākie īpatņi sasniedz 2,24 m garumu un 115 kg masu.[6] Gandrīz visām sugām raksturīgs dzimumu dimorfisms — mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi.[7][8] Izņēmums ir briļļainais cūkdelfīns, kuram tēviņi ir lielāki nekā mātītes.[6]
Cūkdelfīniem galva ir apaļa, acis mazas un novietotas galvas sānos, purns ir īss, noapaļots. Uz muguras ir trīsstūrveida spura. Visām sugām ir biezs zemādas tauku slānis. Mazuļi piedzimst ar plānu tauku slānīti, tādēļ vairošanās notiek siltos ūdeņos.
Cūkdelfīni veido nelielus barus, kuros ir līdz 5—10 īpatņiem.[2] Tie ir uzmanīgi un kautrīgi delfīni, tādēļ dabā grūti pamanāmi.[9] Barojas galvenokārt ar dažādu sugu zivīm un kalmāriem, bet tie barojas arī ar vēžveidīgajiem (garnelēm un kriliem).[10] Iecienītākās zivis ir siļķes, saidas, makreles, mencas un sardīnes.[2]
Dzimumbriedumu cūkdelfīnu ģints sugas sasniedz 3—4 gadu vecumā.[11] Grūsnības periods ilgst apmēram gadu, piedzimst viens mazulis, par kuru rupējas tikai mātīte. Cūkdelfīna piens ir ļoti trekns un biezs, atgādinot zobu pastu. Tā kā mazulis zem ūdens nespēj saņemt mutē zīdekli, tad māte to baro, ar muskuļu palīdzību iešļācot pienu mazuļa mutē.[12] Zīdīšanu māte pārtrauc, kad jaunais delfīns ir apmēram 11 mēnešus vecs, bet jaunais delfīns turpina sekot mātei, līdz sasniedz 1—2 gadu vecumu. Dzīves ilgums ir salīdzinoši īss, apmēram 8—10 gadi,[2] lai gan ideālos apstākļos tas var sasniegt 20 gadus.[13]
Cūkdelfīni jeb jūras cūkas (Phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas. Ģints zinātniskais nosaukums Phocoena atvasināts no grieķu valodas, kas latviešu valodā nozīmē "jūras cūka". Daži zinātnieki briļļaino cūkdelfīnu sistematizē atsevišķā ģintī — Australophocaena — tā kā to skelets ir atšķirīgs: briļļainajam cūkdelfīnam ir vairāk muguras skriemeļu, nekā citiem cūkdelfīniem.
Phocoena is een geslacht van bruinvissen. Het wordt soms ook als Phocaena of Phocena geschreven, maar dit zijn jongere synoniemen.
Het geslacht telt de volgende nog bestaande soorten:
Vaak wordt ook de brilbruinvis (Phocoena dioptrica) tot dit geslacht gerekend, anderen brengen hem onder in het aparte geslacht Australophocaena.[1]
Verder werden vroeger ook volgende soorten tot dit geslacht gerekend[2]:
Phocoena is een geslacht van bruinvissen. Het wordt soms ook als Phocaena of Phocena geschreven, maar dit zijn jongere synoniemen.
Vanlige niser (Phocoena) er en slekt i nisefamilien som består av tre arter med små tannhvaler.
Vanlige niser (Phocoena) er en slekt i nisefamilien som består av tre arter med små tannhvaler.
Phocoena (vanlige niser) Phocoena phocoena (nise, vanlig nise, havnenise) Phocoena sinus (Californianise, gulfnise) Phocoena spinnipinnis (svartnise, Burmeistesrnise)
Morświn[7] (Phocoena) – rodzaj ssaka z rodziny morświnowatych (Phocoenidae).
Morświny mają krótko ścięty pysk. Zęby morświna są dłutowate. W dolnej szczęce znajduje się 21 - 25 par, a w żuchwie 22 - 28. Płetwa grzbietowa osadzona jest bliżej ogona niż u delfinów, oraz jest krótsza. Płetwy piersiowe są krótkie i trójkątne. Ubarwienie tego gatunku, co jest osobliwe wśród waleni, podobne jest do rybiego. Kolory po bokach ciała z czerni grzbietu przechodzą w biel brzucha odcieniami, a nie całymi kolorami. Jak u wielu innych wielorybów, tak i morświn, nie zawiera podskórnego tłuszczu na spłaszczonych płetwach. Przeciwprądowe wymienniki ciepła zapobiegają wychłodzeniu. Wchodząca do płetwy tętnica z ciepłą krwią jest otoczona przez sieć anastomozujących żył w których krew jest ocieplana przez przewodzenie ciepła z tętnicy. Dzięki temu krew wracająca z płetw, mających temperaturę dużo niższą niż wnętrze ciała, jest prawie tak samo ciepła jak krew tętnicza
Rodzaj obejmuje gatunki występujące we wszystkich oceanach świata[8].
Nazwa rodzajowa pochodzi od greckiego słowa φώκαινα phocaina – „morświn”[9].
Delphinus phocoena Linnaeus, 1758
Do rodzaju należą następujące gatunki[7][8]:
Morświn (Phocoena) – rodzaj ssaka z rodziny morświnowatych (Phocoenidae).
Morświny mają krótko ścięty pysk. Zęby morświna są dłutowate. W dolnej szczęce znajduje się 21 - 25 par, a w żuchwie 22 - 28. Płetwa grzbietowa osadzona jest bliżej ogona niż u delfinów, oraz jest krótsza. Płetwy piersiowe są krótkie i trójkątne. Ubarwienie tego gatunku, co jest osobliwe wśród waleni, podobne jest do rybiego. Kolory po bokach ciała z czerni grzbietu przechodzą w biel brzucha odcieniami, a nie całymi kolorami. Jak u wielu innych wielorybów, tak i morświn, nie zawiera podskórnego tłuszczu na spłaszczonych płetwach. Przeciwprądowe wymienniki ciepła zapobiegają wychłodzeniu. Wchodząca do płetwy tętnica z ciepłą krwią jest otoczona przez sieć anastomozujących żył w których krew jest ocieplana przez przewodzenie ciepła z tętnicy. Dzięki temu krew wracająca z płetw, mających temperaturę dużo niższą niż wnętrze ciała, jest prawie tak samo ciepła jak krew tętnicza
Phocoena é um gênero de toninhas, botos ou marsuínos distribuído mundialmente pelos oceanos.
Phocoena é um gênero de toninhas, botos ou marsuínos distribuído mundialmente pelos oceanos.
Phocoena dioptrica (Lahille, 1912) — Golfinho-de-óculos ou Boto-de-lunetas Phocoena phocoena (Linnaeus, 1758) - Toninha-comum Phocoena sinus McFarland e Norris, 1958 — Vaquita ou Boto-do-pacífico Phocoena spinipinnis Burmeister, 1865 - Boto-de-burmeisterPhocoena är ett släkte i familjen tumlare med fyra arter som förekommer i olika havsområden.
Vuxna individer når en kroppslängd mellan 1,20 och 2,30 meter och de flesta är omkring 1,50 meter långa. Vikten ligger vanligen mellan 40 och 60 kg, maximum 115 kg. I motsats till delfiner har de ett avrundat huvud och nosen är inte tydlig avgränsad från övriga huvudet. Tänderna är inte koniska utan påminner om ett stift eller en spatel. Antalet tänder i överkäken och underkäken varierar mellan 16 och 23. Kroppsfärgen på ryggen är vanligen mörkgrå, hos svart tumlare även svart och hos glasögontumlare ibland blåsvart. Buken är ljusare till vitaktig. Gränsen mellan båda färgområden kan vara tydlig eller inte, beroende på art. Hannar och honor har ungefär samma storlek och kroppsfärg.[1]
Alla arter har en 15 till 25 cm hög ryggfena,[1] vad som skiljer de från den asiatiska tumlaren (Neophocaena phocaenoides).
Skillnaden till Dalls tumlare (Phocoenoides dalli) består i detaljer av stjärtfenans konstruktion.
Glasögontumlare vistas troligen främst i det öppna havet och de andra arterna förekommer oftast nära kustlinjen. Under den kalla årstiden hittas även den vanliga tumlaren längre bort från kusterna. De vanligaste byten är bara känt för den vanliga tumlaren och utgörs av 10 till 25 cm långa fiskar.[1]
Släktet utgörs av fyra arter.[2]
Den vanliga tumlaren lever främst nära kustlinjen på norra halvklotet, glasögontumlaren förekommer i havet kring Antarktis, den svarta tumlaren hittas vid Sydamerikas kustlinje och den utrotningshotade Kaliforniatumlare lever bara i norra delen av Californiaviken.
один з 5–7 родів родини фоценові (Phocoenidae) загалом та 3-х сучасних родів: Neophocaena, Phocoena, Phocoenoides.
Відомо 4 види:
В Україні у водах Чорного й Азовського морів мешкає вид фоцена звичайна (Phocoena phocoena), представлений тут підвидом, що має назву азовка, або пихтун (Phocoena phocoena relicta).
Phocoena là một chi động vật có vú trong họ Phocoenidae, bộ Cetacea. Chi này được G. Cuvier miêu tả năm 1816.[1] Loài điển hình của chi này là Delphinus phocoena Linnaeus, 1758.
Chi này gồm các loài:
Phương tiện liên quan tới Phocoena tại Wikimedia Commons
Phocoena là một chi động vật có vú trong họ Phocoenidae, bộ Cetacea. Chi này được G. Cuvier miêu tả năm 1816. Loài điển hình của chi này là Delphinus phocoena Linnaeus, 1758.
Phocoena Cuvier, 1816
ВидыМорские свиньи[1] (лат. Phocoena, от др.-греч. φώκαινα «морская свинья» < φώκη «тюлень») — род китообразных, включающий 4 из 6 видов семейства морских свиней (Phocoenidae). Один вид этих животных, обыкновенная морская свинья, встречается в водах России.
Мелкие (до 2-х метров) зубатые киты с низким лбом и незаметным клювом. Грудные плавники среднего размера, узкие у основания и немного заострённые на концах. У зародышей и новорожденных есть рудименты кожного панциря — мелкие роговые бугорки на переднем крае спинного, а изредка ещё и грудных и хвостового плавников. Спина морских свиней тёмная, а брюхо светлое. Эти цвета переходят друг в друга без резкой границы. Зубы в коронке сжаты с боков и отделены от корней шейками (за исключением конусообразных тонких передних зубов). В верхней челюсти 16—30 пар зубов, в нижней — 17—25. Длина черепа взрослой особи 24—32 см.
Морские свиньи обитают в Тихом, Атлантическом и Индийском океанах, а также в ряде морей.
Морские свиньи (лат. Phocoena, от др.-греч. φώκαινα «морская свинья» < φώκη «тюлень») — род китообразных, включающий 4 из 6 видов семейства морских свиней (Phocoenidae). Один вид этих животных, обыкновенная морская свинья, встречается в водах России.
鼠海豚属(学名:Phocoena)是鲸目鼠海豚科的一属,现存3种:
大西洋鼠海豚(Phocoena phocoena) 海湾鼠海豚(Phocoena sinus) 阿根廷鼠海豚(Phocoena spinipinnis)另外一种眼斑海豚(Australophocaena dioptrica)有时以 Phocoena dioptrica 的学名被划归本属。
ネズミイルカ属(鼠海豚属、Phocoena)はクジラ目ハクジラ亜目ネズミイルカ科の属の一つ。 4種で構成される。
英語では、同じネズミイルカ科に属する他の種とともにPorpoiseと呼ばれており、Dolphinとは明確に区別されている。しかしながら、日常レベルでの日本語ではこれらが明確に区別されることはなく、単にイルカと呼ばれている。
ネズミイルカ属はイシイルカを内包するため単系統ではない。 ネズミイルカ属 Phocoena
ネズミイルカ属(鼠海豚属、Phocoena)はクジラ目ハクジラ亜目ネズミイルカ科の属の一つ。 4種で構成される。
英語では、同じネズミイルカ科に属する他の種とともにPorpoiseと呼ばれており、Dolphinとは明確に区別されている。しかしながら、日常レベルでの日本語ではこれらが明確に区別されることはなく、単にイルカと呼ばれている。
쇠돌고래속(Phocoena)은 고래하목 이빨고래류에 속하는 쇠돌고래과 속의 하나이다.[1] 4개 종으로 이루어져 있다.