Zivju dzenīši (Alcedo) ir viena no zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 7 sugas.[1]
Tās mājo Āfrikā un Eirāzijā. Lielākā sugu dažādība sastopama Āzijā. Eiropā un Latvijā ir sastopama tikai viena šīs ģints suga — zivju dzenītis (Alcedo atthis). Tas ir ietverts Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.[2]
Zivju dzenīšu ģints putni ir maza un vidēja auguma, ar kompaktu ķermeņa uzbūvi. Tiem ir liela galva, īsa aste un proporcionāli garš un smails knābis. Mazākais zivju dzenīšu ģintī ir debeszilais zivju dzenītis (Alcedo coerulescens), kura ķermeņa garums ir apmēram 13 cm.[3] Toties lielākais ir Blisa zivju dzenītis (Alcedo hercules), kura ķermeņa garums ir apmēram 22—23 cm.[4]
Zivju dzenīši mājo ūdenstilpju krastos un galvenokārt medī zivis, bet tie barojas arī ar vēžveidīgajiem, ūdens kukaiņiem un citiem ūdens dzīvniekiem.[5] Tie ir monogāmi un teritoriāli. Pāris pa abiem upju stāvkrastos izrok alu, kurā iekārto ligzdu. Abi arī perē un baro putnēnus.[6]
Zivju dzenīši (Alcedo) ir viena no zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 7 sugas.
Tās mājo Āfrikā un Eirāzijā. Lielākā sugu dažādība sastopama Āzijā. Eiropā un Latvijā ir sastopama tikai viena šīs ģints suga — zivju dzenītis (Alcedo atthis). Tas ir ietverts Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.
