Amerikas korsaks (Vulpes velox) jeb Amerikas prēriju lapsa, jeb kā amerikāņi saka žiglā lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs. Amerikas korsaks ir maza auguma lapsa, kas dzīvo Ziemeļamerikas prērijās; Kolorādo, Ņūmeksikā un Teksasā.[1] Tas dzīvo arī Kanādas teritorijā. Amerikas korsaks ir tuvs radinieks Ziemeļamerikas lapsai (Vulpes macrotis). Ja dabā tās satiekas, tad sugas mēdz savā starpā krustoties. Pēcnācējus-hibrīdus tad sauc par Amerikas korsaku (Vulpes velox).[2]
Visbiežāk Amerikas korsaku var sastapt īsas zāles prērijās un tuksnešos. Kanādā 1930. gados Amerikas korsaks bija izmiris, bet mūsdienās tā populācija ir atkal atjaunota.
Amerikas korsakam ir ruds kažoks, ar zilganpelēku muguru. Kājas un sāni ir dzeltenrudi, vēders, kāju iekšpuses un pazode bāli pelēkdzeltenas vai gandrīz baltas. Astei ir melns astes gals, un purniņam tumšs ēnojums, ausis lielas. Amerikas korsaka augums skaustā ir 30 cm, ķermeņa garums kopā ar asti 79 cm. Korsaks ir apmēram mājas kaķa augumā, tā svars 2—3 kg.
Korsaks ir nakts dzīvnieks, vasaras laikā atrodoties virszemē tikai vakaros un naktīs. Pa dienu Amerikas korsaks guļ alā. Izņēmums ir ziemas laiks — siltā ziemas dienā korsaks mēdz iznākt pasildīties saulē.
Amerikas korsaks ir ļoti atkarīgs no savas alas, vairāk kā jebkura cita lapsa. Tas lieto alu kā slēptuvi no citiem plēsīgajiem zvēriem. Ala parasti ir izvērsta labirintu sistēma, kas ir 2–4 m gara un kurā var būt savienotas līdz 13 dažāda lieluma alas. Ģimene ik pa laikam pārvācas uz jaunu alu. Tas ir saistīts ar medījuma resursiem apmešanās vietā vai arī, ja vecajā alā ir savairojušies ādas parazīti. Amerikas korsaks var ieņemt citu dzīvnieku alu un to paplašināt, vai alu var izrakt pats. Katrai mātītei ir sava nemainīga teritorija uz mūžu, toties tēviņi migrē. Ja no pāra bojā iet mātīte, tēviņš pamet teritoriju, meklējot jaunu mātīti.[3]
Amerikas korsaks var skriet ļoti ātri, tādēļ to sauc arī par žiglo lapsu. Tas var sasniegt ātrumu 50 km/h. Galvenais korsaka ienaidnieks ir koijots, kurš ne vienmēr uzsāk pakaļdzīšanos ātrajai lapsai.[4] To medī arī āpsis, klinšu ērglis un lūsis.[5]
Amerikas korsaks ir visēdājs, kas pārtiek labprāt ne tikai no gaļas, bet arī no augļiem, graudiem un kukaiņiem, neatsakās arī no maitas gaļas. Korsaks medī trušus, peles, vāveres, putnus un rāpuļus. Tas vasaras laikā labprāt pārteik no sienāžiem un vabolēm, bet bērnus baro ar lielāko medījumu.
Mazuļi dzimst katru gadu, no decembra līdz martam, atkarībā no tā, kādā ģeogrāfiskā rajonā korsaks dzīvo. Tēviņi dzimumbriedumu sasniedz 1 gada vecumā, mātītes 2 gadu vecumā. Amerikas korsaks bieži veido monogāmus pārus, tomēr ir īpatņi, kas katru gadu veido jaunu pāri. Grūsnības periods ilgst 51 dienu, un parasti piedzimst 2—6 kucēni. Jaundzimuši kucēni ir akli un kurli pirmās 10—15 dienas. Mazuļus māte zīda ar pienu 6—7 nedēļas, un jaunie korsaki paliek kopā ar vecākiem līdz rudenim. Savvaļā Amerikas korsaks dzīvo 3—6 gadus, bet var nodzīvot līdz 14 gadiem.
Amerikas korsaks (Vulpes velox) jeb Amerikas prēriju lapsa, jeb kā amerikāņi saka žiglā lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs. Amerikas korsaks ir maza auguma lapsa, kas dzīvo Ziemeļamerikas prērijās; Kolorādo, Ņūmeksikā un Teksasā. Tas dzīvo arī Kanādas teritorijā. Amerikas korsaks ir tuvs radinieks Ziemeļamerikas lapsai (Vulpes macrotis). Ja dabā tās satiekas, tad sugas mēdz savā starpā krustoties. Pēcnācējus-hibrīdus tad sauc par Amerikas korsaku (Vulpes velox).
Visbiežāk Amerikas korsaku var sastapt īsas zāles prērijās un tuksnešos. Kanādā 1930. gados Amerikas korsaks bija izmiris, bet mūsdienās tā populācija ir atkal atjaunota.
