Dārza sīpoli[1] (Allium cepa) ir dārzeņi un visvairāk kultivētā suga no sīpolu ģints. Parasti tiek saukti vienkārši par sīpoliem. Sīpolus plaši izmanto pārtikā. Tiem ir spēcīga un specifiska smarža.
Dārza sīpoliem ir saaudzis apziednis un plēvains vīkals pie blīvā galotnes čemura pamata. Ziedkopa atrodas lapaina stublāja (loku) vai bezlapaina ziedneša galā. Sīpoli ir divgadīgi augi, bet parasti tiek audzēts kā viengadīgs augs.
Sīpolu loki tipiski izaug no 15 līdz 45 cm augsti. Rudenī sīpols, kas aug zem zemes kļūst sauss.
Dārza sīpolus plaši izmanto kulinārijā. Tā lokus lieto salātu gatavošanā, arī kā piedevu citos ēdienus. Pašu sīpolu lieto gan kā garšaugu, gan arī kā ēdienu.
Pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem 2012. gadā vislielākā sīpolu raža tika iegūta Ķīnā (22,6 miljoni tonnas; 27% no pasaules ražas).[2] Nākamās valstis pēc iegūtās ražas ir Indija (16,3 miljoni tonnas), Amerikas Savienotās Valstis (3,3 miljoni) un Irāna (2,3 miljoni).[2]
Pirmo reizi dārza sīpolus zinātniski aprakstīja zviedru botāniķis Kārlis Linnejs 1753. gadā. Viņš tiem deva zinātnisko nosaukumu Allium cepa. No latīņu valodas vārds cepa nozīmē ‘sīpols’. Taksonomijas vēsturē dārza sīpoliem ir doti arī citi zinātniskie nosaukumi: Allium angolense, Allium aobanum, Allium ascalonicum, Allium cepaeum, Allium commune, Allium cumaria, Allium esculentum, Allium napus, Allium nigritanum, Allium pauciflorum, Allium salota, Ascalonicum sativum, Cepa alba, Cepa esculenta, Cepa pallens, Cepa rubra, Cepa vulgaris, Kepa esculenta un Porrum cepa.
Dārza sīpoli (Allium cepa) ir dārzeņi un visvairāk kultivētā suga no sīpolu ģints. Parasti tiek saukti vienkārši par sīpoliem. Sīpolus plaši izmanto pārtikā. Tiem ir spēcīga un specifiska smarža.
