Kalnu ķauķi (Abroscopus) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Nesenā pagātnē šīs ģints sugas tika sistematizētas ķauķu dzimtā (Sylviidae).[2] Tās sastopamas Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā, sākot ar Indiju un beidzot ar Borneo un Javu. Turklāt visas trīs sugas sastopamas Himalajos.[1] Kalnu ķauķi mājo mūžzaļos mežos kalnu pakājēs, īpaši iecienītas ir bambusu audzes (izņēmums kalnu melnsejas ķauķis, kas uzturas platlapu koku mežos).[3][4][5]
Kalnu ķauķi ir mazi putniņi ar vidēji garu asti. Visas sugas ir apmēram vienādas, bet mazākais ģintī ir rudsejas ķauķis (Abroscopus albogularis), kura ķermeņa garums ir apmēram 8 cm, svars 4 g.[3] Lielākais ģintī ir kalnu melnsejas ķauķis (Abroscopus schisticeps), kura ķermeņa garums ir apmēram 10 cm, svars 6 g.[5] Visām trim sugām mugura olīvzaļa, vēders dzeltens vai balts, seja, atkarībā no sugas, dzeltenmelna, zaļibalta vai ruda. Barojas ar dažādiem sīkiem kukainīšiem.[3][4][5]
Kalnu ķauķi (Abroscopus) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas. Nesenā pagātnē šīs ģints sugas tika sistematizētas ķauķu dzimtā (Sylviidae). Tās sastopamas Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā, sākot ar Indiju un beidzot ar Borneo un Javu. Turklāt visas trīs sugas sastopamas Himalajos. Kalnu ķauķi mājo mūžzaļos mežos kalnu pakājēs, īpaši iecienītas ir bambusu audzes (izņēmums kalnu melnsejas ķauķis, kas uzturas platlapu koku mežos).
