Jūras leopards (Hydrurga leptonyx) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae). Tā ir vienīgā suga jūras leopardu ģintī (Hydrurga). Jūras leopards ir vienīgā roņu suga, kas pamatā barojas ar pingvīniem un zīdītājiem.
Jūras leopards ir parasts Dienvidu okeāna iemītnieks, kas mājo jūrās gar Antarktīdas krastiem un kas ir bieži sastopams Antarktīdai tuvējās salās. Tomēr reizēm to var novērot Austrālijas, Tasmanijas, Dienvidāfrikas, Jaunzēlandes, Lorda Hava salas, Ugunszemes, Kuka salu un Dienvidamerikas dienvidpuses krastos. Vasaras sezonā tas uzturas uz jūrā peldošiem lediem, bet ziemā — salu krastos.[1]
Jūras leopards ir otrs lielākais ronis Antarktikas reģionā. Par to ir lielāks tikai dienvidu jūraszilonis. Mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi. Jūras leoparda ķermeņa garums ir apmēram 2,4—3,5 m, svars 200—600 kg. Tie ir apmēram tikpat gari kā ziemeļu puslodē dzīvojošie valzirgi, bet to svars ir uz pusi mazāks.[2] Jūras leopardam ir labi attīstīti muskuļi. Tā priekšzobi ir asi un līdzīgi veidoti kā citiem plēsējiem, toties dzerokļiem kā visām krabjēdājroņu cilts sugām piemīt raksturīgie izciļņi un asās šķautnes. Filtrējot ūdeni caur tiem, jūras leopards uzķer krilus. Tā kažoks mugurpusē ir tumši pelēks, bet pavēderē — gaiši pelēks. Pakakle izteikti gaiša ar nelieliem, melniem raibumiņiem.
Jūras leopards mitinās aukstajos Antarktīdas ūdeņos. Vasaras laikā tas medī starp peldošajiem ledus gabaliem un tikpat kā nepamet ūdeni. Ziemā tas savukārt apmetas Antarktīdai tuvējās salās. Jūras leopards ir vientuļnieks un pulcējas nelielos baros tikai riesta laikā. Tuvojoties pārošanās sezonai gan tēviņi, gan mātītes viens otru sauc. Sauciens ir dzirdams lielā attālumā. Kopumā jūras leopardi ir klusi dzīvnieki un skaņas izdod reti. Tiem ir raksturīgi rūcieni un rēcieni.
Jūras leopards ir spēcīgs, enerģisks, ziņkārīgs un rotaļīgs. Vērojot šos dzīvniekus, var redzēt, ka reizēm tas ir agresīvs plēsējs, bet reizēm tas "spēlējas" ar pingvīniem un neplāno tos ēst.
Jūras leopards ir otrais plēsīgākais dzīvnieks aiz zobenvaļa Antarktikas ūdeņos. Tā ilkņi ir apmēram 2,5 cm gari. Jūras leopards medī dažādus dzīvniekus. Mazākie indivīdi pamatā barojas ar kriliem, kalmāriem un zivīm. Pieaugušie īpatņi medī lielākus dzīvniekus: karaliskos pingvīnus, Adeles pingvīnus, klinšu pingvīnus, džentū pingvīnus un imperatorpingvīnus, kā arī citus jūrasputnus. Tas uzbrūk arī roņiem, piemēram, krabjēdājroņiem, Antarktikas kotikiem, dienvidu jūrasziloņu mazuļiem.[3]
Pingvīnu medību laikā jūras leopards dežūrē pie ledus plātņu malām. Reizēm tas ir iegrimis kā zemūdene, gaidot brīdi, kad pingvīni leks ūdenī. Medībām tas ir ļoti izdevīgs brīdis, jo pingvīniem ir ieradums grūst priekšā stāvošo ūdenī. Jūras leopards pingvīnu parasti saķer aiz pēdas, tad ar milzu spēku to purina un sit pret ūdens virsmu līdz upuris ir miris.
Jūras leopards ir bīstams dzīvnieks arī cilvēkam. Uzbrukumi nenotiek bieži, tomēr reizēm plēsējs var uzbrukt krastā, tuvu ūdens malai stāvošam cilvēkam. Tas var pat dzīties pa ledu pakaļ nolūkotam medījumam — cilvēkam.[4]
Grūsnības periods jūras leopardam ilgst 9 mēnešus. Vasaras sezonā mātīte dzemdē vienu mazuli uz ledus jūrā. Māte agresīvi aizsargā mazuli līdz brīdim, kad tas spēj medīt pats. Jūras leopards dzīvo apmēram 26 gadus vai nedaudz vairāk.[1] Tā vienīgie iespējamie ienaidnieki ir lielās haizivis un zobenvaļi.[5]
Jūras leopards (Hydrurga leptonyx) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae). Tā ir vienīgā suga jūras leopardu ģintī (Hydrurga). Jūras leopards ir vienīgā roņu suga, kas pamatā barojas ar pingvīniem un zīdītājiem.
Jūras leopards ir parasts Dienvidu okeāna iemītnieks, kas mājo jūrās gar Antarktīdas krastiem un kas ir bieži sastopams Antarktīdai tuvējās salās. Tomēr reizēm to var novērot Austrālijas, Tasmanijas, Dienvidāfrikas, Jaunzēlandes, Lorda Hava salas, Ugunszemes, Kuka salu un Dienvidamerikas dienvidpuses krastos. Vasaras sezonā tas uzturas uz jūrā peldošiem lediem, bet ziemā — salu krastos.
