Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.[1] Izdala 9 pasugas.[2]
Nesenā pagātnē zilzīlīte tika sistematizēta zīlīšu ģintī (Parus), tomēr pēdējo gadu DNS pētījumi zīlīšu dzimtas sistemātikā ir ieviesuši izmaiņas.[3]
Sastopama gandrīz visā Eiropā, izņemot tās pašus ziemeļus un austrumus, kā arī izplatīta Mazāzijā un vietām citur Tuvajos Austrumos, arī Aizkaukāzā. Ziemo ligzdošanas areālā, tomēr daļa putnu rudenī klejo uz dienvidiem.[1][4]
Zilzīlīte Latvijā ir parasta ligzdotāja un nometniece. Sastopama mežos, krūmājos, arī apdzīvotās vietās, bieži novērojama niedrājos. Tā dzīvo pat parkos pašā Rīgas centrā. Nometnieku suga, tomēr daļa putnu rudenī klejo uz dienvidiem, periodiski novērojamas invāzijas.[4][5] Bijuši arī 4 Pleskes zīlītes (zilzīlītes un gaišzilās zīlītes (C. caeruleus x C. cyanus) hibrīda) novērojumi (visi Papē).[6]
To ir vieglāk sadzirdēt nekā ieraudzīt, par tās klātbūtni jau no ziemas beigām vēsta skanīgie, vibrējošie, lejupejošie svilpieni.[5] Latvijā sastopamas nominālās pasugas (C. c. caeruleus) zilzīlītes.
Zilzīlīte ir maza auguma zīlīte ar lielu, apaļu galvu un smalku, īsu knābi. Mazāka nekā lielā zīlīte. Ķermeņa garums 10,5—12 сm, spārnu plētums apmēram 18 cm, svars 7,5—14,7 g.[7][8][9]
No citu sugu zīlītēm atšķirama pēc spilgti zilās galvas augšdaļas, kas kontrastē ar zīlītēm raksturīgajiem baltajiem vaigiem. Arī sejas zīmējumu veido nevis melnas spalvas kā parastajai lielajai zīlītei, bet tumši zilas. Spārni, aste un pakausis zilgani, mugura olīvzaļa, skausts bāls, pazodē mazs, melns raibumiņš. Vēders dzeltens un tā lejasdaļā šaura, tumša svītra. Uz spārniem balta svītra. Knābis melns, kājas pelēkas. Zilzīlītes baltos vaigus šķērssvītro tumši zila josla, apslēpjot tumši brūnās acis.[7][10]
Uzturas lapu (galvenokārt ozolu un bērzu[1]) un jauktu koku mežos (ar daudz lapu kokiem[5]), parkos, dārzos, kapsētās un dažādos apstādījumos. Rudenī un ziemā arī niedrājos un krūmos pie ūdeņiem. Pavasaros dzīvo pa pāriem. Visu ligzdošanas sezonas laiku ir aktīva dziedātāja. Rudenī un ziemā klejo uz dienvidiem, veidojot lielus barus. Novērojamas periodiskas invāzijas.[1][5][10]
Galvenokārt barojas ar kukaiņiem un zirnekļiem, kā arī ar sēklām, augļiem, nektāru un ziedputekšņiem.[1][10] Barības krājumus neveido kā daudzas citas zīlītes.[11]
Zilzīlītes ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa līdz jūnija beigām. Ligzdo koku dobumos vai būrīšos. Reizēm dobumu izkaļ pati zilzīlīte. Ligzdu būvē mātīte, tā veidota no smalkas, sausas zāles, sūnām, mizas stērbelītēm, dzīvnieku vilnas un dažām spalvām.[1][7][10]
Bieži perē divas reizes gadā. Dējumā 6–13 baltas olas ar brūniem raibumiņiem. Olas līdzīgas lielās zīlītes olām, tikai mazākas.[10][12] Inkubācijas periods ilgst 12—15 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstāj 19—20 dienu vecumā.[7]
Zilzīlītei ir 9 pasugas:[2]
Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos. Izdala 9 pasugas.
Nesenā pagātnē zilzīlīte tika sistematizēta zīlīšu ģintī (Parus), tomēr pēdējo gadu DNS pētījumi zīlīšu dzimtas sistemātikā ir ieviesuši izmaiņas.
,_Parc_du_Rouge-Clo%C3%AEtre,_Brussels_(32781868883).jpg)
.jpg)
