Melnie alki, melno alku ģints (Cepphus) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas. Tās mājo ziemeļu puslodes arktiskajos ūdeņos, ligzdojot Ziemeļu Ledus, Atlantijas un Klusā okeāna krastos un salās. Latvijā sastopama viena melno alku suga — melnais alks (Cepphus grylle), kuru regulāri var novērot Latvijas rietumu piekrastē migrācijas laikā un ziemā.[1]
Melnie alki ir vidēji lieli jūras putni. Visas trīs sugas ir apmēram vienādi lielas. To ķermeņa garums ir apmēram 30—38 cm, svars 450—550 g.[2][3][4]
Lizgdošanas sezonā to apspalvojums ir koši melns ar baltām pazīmēm: divām sugām uz spārniem ir platas, baltas joslas, bet briļļainajam alkam (Cepphus carbo) ap acīm ir balti gredzeni. Kājas un pēdas ir sarkanas. Smalkie, smailie knābji melni. Ziemā apspalvojums kopumā kļūst pelēks: pavēdere balta, bet ķermeņa virspuse baltmelni raibumota.
Melnie alki ligzdo klinšainos jūras krastos. Ziemo galvenokārt ligzdošanas areālā, bet, ja nepieciešams, dodas uz neaizsalstošiem ūdeņiem nedaudz uz dienvidiem. Barību melnie alki meklē, ienirstot zem ūdens. Tie galvenokārt barojas ar zivīm, bet nelielos apjomos barojas arī ar vēžveidīgajiem, moluskiem, kukaiņiem un jūras augiem.[2]
Melnie alki, melno alku ģints (Cepphus) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas. Tās mājo ziemeļu puslodes arktiskajos ūdeņos, ligzdojot Ziemeļu Ledus, Atlantijas un Klusā okeāna krastos un salās. Latvijā sastopama viena melno alku suga — melnais alks (Cepphus grylle), kuru regulāri var novērot Latvijas rietumu piekrastē migrācijas laikā un ziemā.
