Jūrasūdrs (Lontra felina) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) sālsūdenī dzīvojošs ūdrs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra). Tā ir ļoti reti sastopama un maz pētīta ūdru suga. Nevajadzētu sajaukt ar kalānu jeb Pacifika jūrasūdru, kuru sarunvalodā arī sauc par jūrasūdru.
Jūrasūdra zinātniskais nosaukums Lontra felina nozīmē "ūdru kaķis". Spāņu valodā viens no jūrasūdra nosaukumiem ir "jūras kaķis" (spāņu: Gato Marino).
Jūrasūdrs dzīvo Dienvidamerikas dienvidrietumu jūru piekrastēs; Peru, Čīles krastos un arī Argentīnas pašos dienvidos. Reizēm to var novērot Folklenda salās.[1]
Jūrasūdrs ir neliela auguma ūdrs, reti pārsniedzot 1 metra garumu un tā svars vidēji ir 4,5 kg. Tā ķermeņa garums kopā ar asti variē 83—115 cm, astes garums 30—36 cm, svars 3,2—5,8 kg.[2] Tas ir mazākais ūdrs Amerikas ūdru ģintī.[3] Abi dzimumi jūrasūdram ir vienādā augumā. Salīdzinot ar citiem ūdriem, jūrasūdram ir īsa aste un biezas ūsas, tādēļ to sauc par jūras kaķi.[4]
Jūrasūdra kažoks ir tumši brūns ķermeņa augšpusē, bet gaiši brūns ķermeņa apakšējā daļā. Akotspalvai ir pelēcīgs tonis. Kažoks ir ļoti biezs un izturīgs. Pavilnas apmatojuma garums ir 12 mm, bet akotspalvas garums 20 mm.[3] Apmatojums jūrasūdram ir rupjāks un stingrāks kā kalānam. Pastāv uzskats, ka jūrasūdra apmatojums ir visstingrākais pret mehāniskiem bojājumiem no visiem ūdriem. Jūrasūdrs dzīvo klinšainās piekrastēs, un jūras viļņi to bieži svaida pret krasta akmeņiem. Atšķirībā no citiem ūdriem, kas priekšroku dod mierīgiem ūdeņiem, tie ir izcili piemērojušies lieliem un spēcīgiem jūras viļņiem un asiem vējiem. Klinšainā piekraste jūrasūdru nodrošina ar daudzām, dabīgām slēptuvēm, alām un pārkarēm.[5] Bieži pieeja alām ir tikai no jūras. Jūrasūdrs no smilšainām pludmalēm izvairās. Jūrasūdra ķepām ir peldplēves, un tam ir asi zobi, kas labāk piemēroti miesas sagriešanai, nekā upura salaušanai.[4]
Jūrasūdrs dzīvo klinšainajās jūras piekrastēs, kas ir bagātīgas ar jūraszālēm. Reizēm jūrasūdrs apmeklē saldūdens upju grīvas. Piekrastes ūdeņos jūrasūdrs medī krabjus, garneles, moluskus un zivis.
Jūrasūdri iepeld jūrā līdz 500 m no krasta līnijas, nirstot tie pārmeklē krasta zemūdens klintis un akmeņus, un jūraszāļu biezokņus. Jūrasūdrs var ienirst 30—50 m dziļumā, un tas var atrasties zem ūdens līdz 30 sekundēm. Mazus ieguvumus jūrasūdrs apēd turpat jūrā, guļot uz muguras ūdenī, bet lielāku medījumu tas iznes krastā, arī peldot uz muguras un ieguvumu nesot uz vēdera. 60—70% no sava aktīvā laika jūrasūdrs velta medībām.[4]
Jūrasūdrus visbiežāk var novērot pa vienam vai nelielās grupās, kurās nav vairāk par 3 indivīdiem.[4] Tā kā jūrasūdru ķermenis peldot ir zem ūdens, un virs ūdens ir tikai galva un daļa muguras, to ir grūti pamanīt. Nav zināms, vai jūrasūdri ir teritoriāli vai nav, bet reizēm var novērot, ka tēviņi savā starpā kaujas, kā arī ir novērotas cīņas starp mātīti un tēviņu pārošanās laikā. Cīņas notiek uz sauszemes, uz klinšu pārkarēm, turpat, kur jūrasūdri atpūšas, barojas un sakopj sevu kažoku. Ir novērots, ka jūrasūdri kooperējas, lai medītu lielākas zivis, bet nav zināms, cik bieži to jūrasūdri dara. Jūrasūdri ir aktīvi visu diennakti, bet pamatā dienas laikā.
Jūrasūdri veido gan monogāmus, gan poligāmus pārus. Riesta laiks jūrasūdriem ir no decembra līdz janvārim. Grūsnības periods ilgst 60—70 dienas. Parasti piedzimst 2—5 mazuļi. Mazuļi paliek kopā ar savu māti pirmos 10 mēnešus. Reizēm ir novērots, ka mazuļi novietojas uz mātes vēdera, kamēr tā peld uz muguras, tāpat kā to dara kalāni.
Jūrasūdri ir reti sastopami dzīvnieki, un mūsdienās tos aizsargā Peru, Čīles un Argentīnas likumi. Pagātnē jūrasūdrus medīja, lai iegūtu to kažokādu un lai mazinātu konkurenci vietējiem zvejniekiem. Tomēr malumedniecība joprojām ir aktuāla problēma. Neviens nav veicis jūrasūdru pētījumus un skaitīšanu, tādēļ nav zināms, cik jūrasūdru šobrīd dzīvo savvaļā, kā arī nav zināms, kas būtu jādara dabas aizsardzībā, lai vairotu jūrasūdru populāciju. Ir pieņemts, ka savvaļā ir saglabājušies apmēram 1000 indivīdu.[4]
Jūrasūdrs (Lontra felina) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) sālsūdenī dzīvojošs ūdrs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra). Tā ir ļoti reti sastopama un maz pētīta ūdru suga. Nevajadzētu sajaukt ar kalānu jeb Pacifika jūrasūdru, kuru sarunvalodā arī sauc par jūrasūdru.
Jūrasūdra zinātniskais nosaukums Lontra felina nozīmē "ūdru kaķis". Spāņu valodā viens no jūrasūdra nosaukumiem ir "jūras kaķis" (spāņu: Gato Marino).
