Die geelbekwou (Milvus aegyptius parasitus) is 'n roofvoël wat as 'n somerbesoeker aan Suid-Afrika geklassifiseer kan word. Dit is meer algemeen in Sentraal-Afrika. Hulle leef in 'n verskeidenheid habitats wat van woudrande tot grasveld wissel. Die voël is algemeen in dig bevolkte landelike woongebiede. In Engels staan die voël bekend as Yellow-billed Kite.
Die voël word 50 tot 58 cm lank en weeg 570 tot 760 gram. Dit is effens kleiner as die swartwou. Die volwasse voël het 'n donkerbruin kop en 'n heldergeel snawel. Die oë is donker rooierig.
Wikimedia Commons het meer media in die kategorie Geelbekwou.
Wikispecies het meer inligting verwant aan: Geelbekwou
Die geelbekwou (Milvus aegyptius parasitus) is 'n roofvoël wat as 'n somerbesoeker aan Suid-Afrika geklassifiseer kan word. Dit is meer algemeen in Sentraal-Afrika. Hulle leef in 'n verskeidenheid habitats wat van woudrande tot grasveld wissel. Die voël is algemeen in dig bevolkte landelike woongebiede. In Engels staan die voël bekend as Yellow-billed Kite.
Milvus aegyptius és el nom científic d'un ocell rapinyaire de la família dels accipítrids (Accipitridae) formada per dues subespècies, M. a. aegyptius i M. a. parasitus, que diversos autors ubiquen dins Milvus migrans. Viuen en hàbitats variats del Continent africà.
Aderyn a rhywogaeth o adar yw Barcud yr Aifft (sy'n enw gwrywaidd; enw lluosog: barcudiaid yr Aifft) a adnabyddir hefyd gyda'i enw gwyddonol Milvus aegyptius; yr enw Saesneg arno yw Egyptian kite. Mae'n perthyn i deulu'r Eryr (Lladin: Accipitridae) sydd yn urdd y Falconiformes.[1]
Talfyrir yr enw Lladin yn aml yn M. aegyptius, sef enw'r rhywogaeth.[2]
Mae'r barcud yr Aifft yn perthyn i deulu'r Eryr (Lladin: Accipitridae). Dyma rai o aelodau eraill y teulu:
Rhestr Wicidata:
rhywogaeth enw tacson delwedd Aquila spilogaster Aquila spilogaster Aquila wahlbergi Aquila wahlbergi
.jpg){kind=small}
_by_Jarkko_J%C3%A4rvinen.jpg)
Aderyn a rhywogaeth o adar yw Barcud yr Aifft (sy'n enw gwrywaidd; enw lluosog: barcudiaid yr Aifft) a adnabyddir hefyd gyda'i enw gwyddonol Milvus aegyptius; yr enw Saesneg arno yw Egyptian kite. Mae'n perthyn i deulu'r Eryr (Lladin: Accipitridae) sydd yn urdd y Falconiformes.
Talfyrir yr enw Lladin yn aml yn M. aegyptius, sef enw'r rhywogaeth.
The yellow-billed kite (Milvus aegyptius) is the Afrotropic counterpart of the black kite (Milvus migrans), of which it is most often considered a subspecies. However, DNA studies suggest that the yellow-billed kite differs significantly from black kites in the Eurasian clade, and should be considered as a separate, allopatric species.
The yellow-billed kite was formally described in 1788 by the German naturalist Johann Friedrich Gmelin in his revised and expanded edition of Carl Linnaeus's Systema Naturae. He specified that the bird was found in Egypt, placed it with the eagles, falcons and relatives in the genus Falco and coined the binomial name Falco aegyptius. Unusually Gmelin did not cite a source for his information.[3] The yellow-billed kite is now one of three kites placed in the genus Milvus that was introduced in 1799 by the French naturalist Bernard Germain de Lacépède.[4][5]
There are two subspecies: M. a. parasitus (Daudin, 1800) , found throughout most of sub-Saharan Africa (including Madagascar), except for the Congo Basin (with intra-African migrations) and M. a. aegyptius (Gmelin, JF, 1788) of Egypt, south-west Arabia and the Horn of Africa (which disperses south during the non-breeding season).[5]
The yellow-billed kite was formerly considered as conspecific with the black kite (Milvus migrans).[6] A molecular phylogenetic study published in 2005 compared DNA sequences of two mitochondrial loci of the red, black and yellow-billed kites. It found that there was significant divergence between the three species, but unexpectedly, the two clades corresponding to the M. a. aegyptius and M. a. parasitus subspecies did not form a monophyletic group.[7]
As suggested by its name, the yellow-billed kite is easily recognized by its entirely yellow bill, unlike that of the black kite (which is present in Africa as a visitor during the North Hemisphere winter). However, immature yellow-billed kites resemble the black kites of the corresponding age.
They are found in almost all habitats, including parks in suburbia, but rare in the arid Namib and Karoo. They feed on a wide range of small vertebrates and insects, much of which is scavenged.
It is mostly an intra-African breeding migrant, present in Southern Africa July–March and sometimes as late as May. It is generally common. There are no threats to this species as stated by the IUCN.
Milvus aegyptius parasitus
_in_flight_Sao_Tome.jpg)
M. a. parasitus, São Tomé and Príncipe
_in_flight_Ethiopia.jpg)
M. a. aegyptius, Ethiopia
.jpg)
Milvus aegyptius parasitus, Lake Bunyonyi, Uganda
_juvenile.jpg)
juvenile Milvus aegyptius parasitus, The Gambia
The yellow-billed kite (Milvus aegyptius) is the Afrotropic counterpart of the black kite (Milvus migrans), of which it is most often considered a subspecies. However, DNA studies suggest that the yellow-billed kite differs significantly from black kites in the Eurasian clade, and should be considered as a separate, allopatric species.
La Flavbeka milvo (Milvus aegyptius) estas la afriktropika kontraŭpartnero de la Nigra milvo (Milvus migrans), el kiu ĝi estas plej ofte konsiderata subspecio. Tamen ĵusaj studoj per DNA sugestas, ke la Flavbeka milvo diferencas signife el la Nigraj milvoj de la eŭrazia klado, kaj estu konsiderata separata, alopatria specio.[1]
Estas du agnoskataj subspecioj: M. a. parasitus, troviĝantaj tra plej subsahara Afriko (inklude Madagaskaron), escepte ĉe la Konga Baseno (kun intra-afrikaj migradoj) kaj M. a. aegyptius de Egiptio, sudokcidenta Arabio kaj la Korno de Afriko (kiuj disiĝas suden for de la reprodukta sezono).
Kiel sugestas ties nomo, la Flavbeka milvo estas facile rekonebla pro sia tute flava beko, malkiel tiu de la Nigra milvo (kiu estas en Afriko kiel vizitanto dum la nordhemisfera vintro). Tamen nematuruloj de Flavbeka milvo similas al la koresponda aĝo de la Nigra milvo. Pri la resto de la korpo similas kiel malhelbruna birdo kun pli hela kapareo kaj flugilmakuloj (ne tiom helaj kiom ĉe la Nigra milvo). La kruroj estas flavaj,
Ĝi estas ĉefe interafrika reproduktanta migranto, estanta en Suda Afriko julie–marte kaj foje tiom malfrue kiom ĝis maje. Ĝi estas ĝenerale komuna.
Ili troviĝas en preskaŭ ĉiuj habitatoj, inklude parkojn en ĉeurboj, sed rare en la aridaj Namibo kaj Karuo. Ili manĝas ampleksan gamon de malgrandaj vertebruloj kaj insektoj, multe el kiuj estas kadavraĵoj.
La Flavbeka milvo (Milvus aegyptius) estas la afriktropika kontraŭpartnero de la Nigra milvo (Milvus migrans), el kiu ĝi estas plej ofte konsiderata subspecio. Tamen ĵusaj studoj per DNA sugestas, ke la Flavbeka milvo diferencas signife el la Nigraj milvoj de la eŭrazia klado, kaj estu konsiderata separata, alopatria specio.
Estas du agnoskataj subspecioj: M. a. parasitus, troviĝantaj tra plej subsahara Afriko (inklude Madagaskaron), escepte ĉe la Konga Baseno (kun intra-afrikaj migradoj) kaj M. a. aegyptius de Egiptio, sudokcidenta Arabio kaj la Korno de Afriko (kiuj disiĝas suden for de la reprodukta sezono).
Milvus aegyptius es una especie de ave accipitriforme de la familia Accipitridae propia de la región afrotropical. Es tratada como una subespecie del milano negro (Milvus migrans) por algunas autoridades taxonómicas,[2] sin embargo, estudios recientes de ADN sugieren que difiere significativamente de las poblaciones en el clado euroasiático, y debe considerarse como una especie alopátrica separada.[3]
Se reconocen dos subespecies: M. a. parasitus, que se encuentra en la mayor parte del África subsahariana (incluyendo Madagascar), a excepción de la cuenca del Congo y M. a. aegyptius de Egipto, el suroeste de Arabia y el Cuerno de África (se dispersa hacia el sur durante la temporada no reproductiva).[4]
Milvus aegyptius es una especie de ave accipitriforme de la familia Accipitridae propia de la región afrotropical. Es tratada como una subespecie del milano negro (Milvus migrans) por algunas autoridades taxonómicas, sin embargo, estudios recientes de ADN sugieren que difiere significativamente de las poblaciones en el clado euroasiático, y debe considerarse como una especie alopátrica separada.
Milvus aegyptius edo Miru zuria Milvus generoko animalia da. Hegaztien barruko Accipitridae familian sailkatua dago.
Milvus aegyptius edo Miru zuria Milvus generoko animalia da. Hegaztien barruko Accipitridae familian sailkatua dago.
Milvus aegyptius, aussi appelé milan à bec jaune, est une espèce d'oiseaux de la famille des Accipitridae. Elle était et est encore parfois considérée comme une sous-espèce du milan noir (M. migrans).
Cet oiseau vit dans une grande partie de l'Afrique et sur Madagascar.
Milvus aegyptius, aussi appelé milan à bec jaune, est une espèce d'oiseaux de la famille des Accipitridae. Elle était et est encore parfois considérée comme une sous-espèce du milan noir (M. migrans).
Il nibbio beccogiallo (Milvus aegyptius (J.F.Gmelin, 1788)) è un uccello rapace della famiglia degli Accipitridi.[1]
Il nibbio beccogiallo (Milvus aegyptius (J.F.Gmelin, 1788)) è un uccello rapace della famiglia degli Accipitridi.
Dzeltenknābja klija (Milvus aegyptius) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas mājo Āfrikā un Arābijas pussalā,[1] izņemot Karū, Kalahari un Namiba tuksnešus.[2] Tas sastopams dažādos biotopos, visbiežāk skrajos mežos un lauksaimniecības ainavā.[2] Izdala divas pasugas.[3]
Sugai vistuvākā radniecība ir ar melno kliju, un vēl nesenā pagātnē dzeltenknābja klija tika uzskatīta par melnās klijas pasugu.[4] Joprojām daudzās sistemātikās tā tiek atspoguļota kā melnās klijas pasuga.
Dzeltenknābja klija ir vidēji liels plēsīgais putns, ārēji ļoti līdzīgs melnajai klijai, tikai, kā jau sugas nosaukums norāda, dzeltenknābja klijai ir koši dzeltens knābis, bet melnajai klijai tas ir melns.[5] Tādēļ to var viegli atšķirt no melnās klijas, kas ziemošanas sezonā arī uzturas Afrikā. Tomēr jaunie putni ir līdzīgi melno kliju jaunajiem putniem.[6]
Dzeltenknābja klijas ķermeņa garums ir 50—55 cm, spārnu plētums 125—135 cm.[6] svars 650—750 g.[7] Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[8]
Apspalvojums tumši brūns ar sīkām, melnām garensvītriņām, galva un pleci gaišāki. Kopumā ķermeņa virspuse tumša, tikai spārnu vidusdaļā slīpas, gareniskas, paplatas gaišākas joslas. Spārnu apakšpusē gaiši laukumi. Kājas un vaskādiņa dzeltena. Jaunajiem putniem acis ir tumši brūnas, bet, putnam pieaugot, tās kļūst gaišākas. Spārni ir gari, plati, arī aste ir gara (garāka par spārnu platumu), ar sekli šķeltu galu. Kad aste izplesta, iegriezums nav redzams, un astes gals ir taisns. Spārni lidojumā ir viegli izliekti. Putnam sēžot, var redzēt, ka klijai ir ļoti īsas kājas, spārni sasniedz astes galu vai ir ļoti tuvu tam.[9]
Jaunie putni ir pelēkāki, ar svītrainu ķermeņa apakšpusi un izteiktiem gaišiem plankumiem mugurpusē. Tiem ir gaišāks kakls, galva un gaišs laukums spārnu virspusē, knābis pelēks.
Dzeltenknābja klijas mājo pustuksnešos, savannā un sausos, skrajos mežos, izvairoties no bieziem mežiem, toties uzturoties ūdenstilpņu tuvumā, kā arī apdzīvoto vietu tuvumā.[6]
Barību meklē zemā un lēnā lidojumā, reizēm arī ejot ar kājām. Pārtiek no maitas, kā arī medī dažādus nelielus grauzējus, putnus, ķirzakas, vardes, zivis, gliemjus, vēžveidīgos un kukaiņus.[2][6] Ligzdošanas laikā biežāk medī, bet kopumā barošanās ieradumi atkarīgi no izplatības areāla un atbilstošiem pieejamiem barības resursiem. Dzeltenknābja klija atšķirībā no citiem plēsīgajiem putniem barojas arī ar augu izcelsmes barību, galvenokārt gan ar palmu augļiem.[6] Medījumu ķer gan gaisā, gan noskata uz zemes lidojumā no augšas. To pamanot, dzeltneknābja klija strauji pikē lejup, lai satvertu upuri. Gaisā noķertos lielos kukaiņus uzreiz lidojumā apēd.[6]
Dzeltenknābja klijas veido monogāmus pārus, ligzdojot pa vienam pārim vai vaļīgās kolonijās.[6] Ligzdu pāris būvē kopīgi, tai vietu piemeklējot kāda augsta koka zaru žāklē vai retākos gadījumos uz klints dzegas.[2][6] Tā ir samērā liela, platformveidīga. Ligzda tiek būvēta no sausiem zariem, pēc tam izklāta ar dažādiem mīkstiem materiāliem: ādu, vilnu, mēsliem, arī dažādiem cilvēku atkritumiem, piemēram, papīriem, lupatām un retos gadījumos ar zaļām lapām.[2]
Ligzdošana noris laikā no augusta līdz decembrim. Dējumā 1—3 baltas olas ar sarkanbrūniem raibumiem, reizēm arī bez tiem, gadā viens perējums. Olas noapaļoti ovālas, čaumala bez spīduma. Olas perē galvenokārt mātītes, tikai retumis piepalīdzot tēviņiem. Inkubācijas periods ilgst 26—38 dienas.[2][6] Mazuļi ir ligzdguļi. Pirmo nedēļu mātīte ligzdā tos silda, bet tēviņš pienes barību, kuru mātīte izbaro mazuļiem. Aptuveni mēneša vecumā mazuļi jau var paši baroties ar ligzdā atstāto barību, bet aptuveni 40 dienu vecumā tie atstāj ligzdu un pārceļas uz tuvākajiem zariem. Mazuļi pilnīgi apspalvojas līdz 42 dienu vecumam, bet vecāki tiem pienes barību vēl 40–50 dienas.[2]
Dzeltenknābja klijai ir 2 pasugas:[1][3]
Dzeltenknābja klija (Milvus aegyptius) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas mājo Āfrikā un Arābijas pussalā, izņemot Karū, Kalahari un Namiba tuksnešus. Tas sastopams dažādos biotopos, visbiežāk skrajos mežos un lauksaimniecības ainavā. Izdala divas pasugas.
Sugai vistuvākā radniecība ir ar melno kliju, un vēl nesenā pagātnē dzeltenknābja klija tika uzskatīta par melnās klijas pasugu. Joprojām daudzās sistemātikās tā tiek atspoguļota kā melnās klijas pasuga.
De geelsnavelwouw (Milvus aegyptius) is een roofvogel uit de familie van de Accipitridae (havikachtigen).
Deze soort komt wijdverspreid voor in Afrika en telt 2 ondersoorten:
De geelsnavelwouw (Milvus aegyptius) is een roofvogel uit de familie van de Accipitridae (havikachtigen).
Gulnebbglente (Milvus migrans aegyptius) regnes av noen som en selvstendig art (M. aegyptius) i slekten Milvus, men dette savner i øyeblikket bred aksept. HBW Alive plasserer gulnebbglente som én av sju underarter av svartglente (M. migrans), der M. m. aegyptius riktig nok danner en selvstendig klade sammen med M. m. parasitus.[1] HBW Alive hevder imidlertid at mer forskning er nødvendig for å avklare artsspørsmålet,[2] selv om noen mener at den kvalifiserer til en slik status.[1]
I den grad gulnebbglente regnes som en selvstendig art, så blir ssp. aegyptius og parasitus synonymiserte. Fugler sør for Uganda/Kenya tilhører som regel underarten parasitus, men det finnes en overgangssone der begge opptrer. Kanskje finnes også hybrider. I den grad parasitus inkluderes i arten, strekker utbredelsen seg over Egypt, Den sørvestre arabiske halvøy og Afrika sør for Sahara.
Gulnebbglente holder til i Afrika. Det finnes to underarter, Milvus aegyptius parasitus, med tilhold hovedsakelig sør for Sahara (inkludert Madagaskar), og Milvus aegyptius aegyptius med tilhold i Egypt, de sørvestlige deler av Den arabiske halvøy og sør mot Afrikas horn.
Den har mye til felles med den svartglenten, der det gule nebbet er en klar forskjell. Gulnebbglentens nebb er ikke gult blant ungfugler, og siden Svartglenten migrer til Afrika om vinteren kan disse forveksles.
Inndelingen følger HBW Alive og er i henhold til Thiollay (2018).[3]
Gulnebbglente (Milvus migrans aegyptius) regnes av noen som en selvstendig art (M. aegyptius) i slekten Milvus, men dette savner i øyeblikket bred aksept. HBW Alive plasserer gulnebbglente som én av sju underarter av svartglente (M. migrans), der M. m. aegyptius riktig nok danner en selvstendig klade sammen med M. m. parasitus. HBW Alive hevder imidlertid at mer forskning er nødvendig for å avklare artsspørsmålet, selv om noen mener at den kvalifiserer til en slik status.
Gulnäbbad glada[1] (Milvus aegyptius) är en fågel i familjen hökartade rovfåglar inom ordningen hökfåglar som förekommer huvudsakligen i Afrika.[2] Den behandlas ofta som underart till brun glada.
Gulnäbbad glada är en medelstor (50-60 cm), brun rovfågel med långa och smala vingar, lång och grunt kluven stjärt och gracil flykt. Den är mycket lik nära släktingen brun glada, men har smalare och spetsiga vingar, så att den endast visar fem "fingrar" istället för bruna gladans sex. Vidare är stjärten något slankare och mer kluven, alltså mer likt röd glada. Tydligaste skillnaden är den helgula näbben, men detta kan vara svårt att se på håll. I fjäderdräkten är den generellt mer enfärgad, med bruna örontäckare istället för grå och mindre kontrastrik vingteckning.[3][4]
De två underarterna (se nedan) skiljer sig något åt, där aegyptius är tydligt rostbrun, endast svagt streckad på bröstet och färgen på huvudet är densamma som på kroppen. Underarten parasiticus är tydligare streckad undertill och huvudet har en grå nyans som kontrasterar mot resten av fjäderdräkten. Fåglar på södra Arabiska halvön, vanligtvis behandlade som en del av aegyptius, är avvikande med roströd dräkt, blekare huvud, tydligt ljusare ögoniris och näbben ibland delvis grå. Vidare har de något annorlunda proportioner med något längre sjätte "finger" (femte handpennan). Det har föreslagits att denna population kan ha inslag av gener från brun glada.[3]
Lätena hos gulnäbbad glada är helt lika de hos brun glada, ett gnäggande, ungtrutslikt "pii-e-e-e-e".[5]
Gulnäbbad glada delas upp i två underarter med följande utbredning:[2]
Arten har även påträffats i Marocko.[6] Den kategoriseras oftast som underart till brun glada (M. migrans).[7]
Gulnäbbad glada påträffas i skogslandsskap och öppna områden, även i byar och städer. Den är en allätare som intar en mängd olika sorters animalisk föda. Liksom brun glada ses den oftast flygande på medelhög höjd på jakt efter föda. Den samlas med övervintrande bruna glador kring gräsbränder och termitsvärmar, och tidiga morgnar påträffas den vid vägkanter för att äta av trafikdödade djur.
IUCN erkänner den inte som art, varför den inte placeras i någon hotkategori. Den beskrivs dock som Afrikas vanligaste rovfågel.[8]
Wikimedia Commons har media som rör gulnäbbad glada.
Wikispecies har information om Milvus aegyptius.
Gulnäbbad glada (Milvus aegyptius) är en fågel i familjen hökartade rovfåglar inom ordningen hökfåglar som förekommer huvudsakligen i Afrika. Den behandlas ofta som underart till brun glada.
Milvus aegyptius là một loài chim trong họ Accipitridae thường được xem là một phân loài Milvus migrans. Tuy nhiên, các nghiên cứu DNA gần đây cho thấy rằng diều vàng có sự khác biệt đáng kể so với diều đen trong dòng họ Á-Âu, và nên được coi là một loài dị thường, riêng biệt. [2]
Có hai phân loài: M. a. parasitus, được tìm thấy ở hầu hết châu Phi cận Sahara (bao gồm cả Madagascar), ngoại trừ Lưu vực Congo (với các cuộc di cư giữa các nước châu Phi) và M. a. aegyptius của Ai Cập, tây nam Ả Rập và Sừng châu Phi (phân tán về phía nam trong mùa không sinh sản).
_juvenile_(6041210797).jpg)
,_Ngorongoro.jpg)
_(6868543832).jpg)
_juvenile_(6041212059).jpg)
_(6025387357).jpg)
_in_flight_Ethiopia.jpg)
|obra= (trợ giúp); Đã bỏ qua tham số không rõ |idioma= (trợ giúp); Đã bỏ qua tham số không rõ |fechaacceso= (trợ giúp); Đã bỏ qua tham số không rõ |fecha= (trợ giúp) Milvus aegyptius là một loài chim trong họ Accipitridae thường được xem là một phân loài Milvus migrans. Tuy nhiên, các nghiên cứu DNA gần đây cho thấy rằng diều vàng có sự khác biệt đáng kể so với diều đen trong dòng họ Á-Âu, và nên được coi là một loài dị thường, riêng biệt.
Có hai phân loài: M. a. parasitus, được tìm thấy ở hầu hết châu Phi cận Sahara (bao gồm cả Madagascar), ngoại trừ Lưu vực Congo (với các cuộc di cư giữa các nước châu Phi) và M. a. aegyptius của Ai Cập, tây nam Ả Rập và Sừng châu Phi (phân tán về phía nam trong mùa không sinh sản).
