Aderyn a rhywogaeth o adar yw Llygadwyn Mauritius (sy'n enw gwrywaidd; enw lluosog: llygaidwynion Mauritius) a adnabyddir hefyd gyda'i enw gwyddonol Zosterops chloronothos; yr enw Saesneg arno yw Mauritius olive white-eye. Mae'n perthyn i deulu'r Llygadwynion (Lladin: Zosteropidae) sydd yn urdd y Passeriformes.[1]
Talfyrir yr enw Lladin yn aml yn Z. chloronothos, sef enw'r rhywogaeth.[2]
Mae'r llygadwyn Mauritius yn perthyn i deulu'r Llygadwynion (Lladin: Zosteropidae). Dyma rai o aelodau eraill y teulu:
Rhestr Wicidata:
rhywogaeth enw tacson delwedd Llygadwyn gyddfgoch Madanga ruficollis Llygadwyn Ponapé Rukia longirostra Llygadwyn Sanford Woodfordia lacertosa Llygadwyn Truk Rukia ruki Llygadwyn Woodford Woodfordia superciliosa Preblyn coed corunwinau Sterrhoptilus capitalis Preblyn coed Whitehead Zosterornis whiteheadi Rukia oleaginea Rukia oleagineaAderyn a rhywogaeth o adar yw Llygadwyn Mauritius (sy'n enw gwrywaidd; enw lluosog: llygaidwynion Mauritius) a adnabyddir hefyd gyda'i enw gwyddonol Zosterops chloronothos; yr enw Saesneg arno yw Mauritius olive white-eye. Mae'n perthyn i deulu'r Llygadwynion (Lladin: Zosteropidae) sydd yn urdd y Passeriformes.
Talfyrir yr enw Lladin yn aml yn Z. chloronothos, sef enw'r rhywogaeth.
Der Mauritius-Olivbrillenvogel[1] (Zosterops chloronothos), früher Mauritius-Brillenvogel, ist ein sehr seltener Sperlingsvogel aus der Familie der Brillenvögel (Zosteropidae). Er ist endemisch auf der Insel Mauritius. Diese Art wurde 1817 vom französischen Ornithologen Louis Pierre Vieillot beschrieben.
Der Mauritius-Olivbrillenvogel erreicht eine Länge von ca. 10 cm. Die Oberseite ist matt olivgrün, die Unterseite ist blasser gefärbt. Bauch und Bürzel haben eine gelbe Tönung. Um die Augen befindet sich ein auffälliger weißer Ring. Männchen und Weibchen sehen gleich aus.
Der Lebensraum das Mauritius-Olivbrillenvogels sind immergrüne Büsche und Wälder im Bereich des Black River Gorge Nationalparks und des Macchabée-Bel-Ombre-Biosphärenreservates.
Seine Nahrung besteht aus Nektar, Früchten und Insekten. Während der Brutsaison von September bis März werden zwei grünliche Eier in ein becherförmiges Nest gelegt, das gut im Blattwerk versteckt wird. Das Nest wird von beiden Elterntieren errichtet und mit Spinnenweben an dünnen Ästen befestigt. Beide Eltern beteiligen sich an der Jungenaufzucht. In der Regel werden ein bis zwei Jungvögel großgezogen, die nach 14 Tagen flügge werden.
Der Mauritius-Olivbrillenvogel gehört zu den seltensten Vögeln auf Mauritius. Die schwer zu beobachtenden Vögel bewohnen ein Areal von 25 km². Die Hauptgefährdung sind eingeführte Affen und Ratten, die die Nester plündern. Der Bestand ging innerhalb von 25 Jahren von 700 Exemplaren im Jahre 1975 auf nur noch 120 Paare im Jahre 2002 zurück. Da er sich als Nahrungsspezialist vom Nektar und Früchten bestimmter einheimischer Blüten ernährt, ist ein weiterer dramatischer Rückgang auch auf die invasiven Pflanzen zurückzuführen, die seine Nahrungspflanzen verdrängt haben.
Im Jahr 2005 hat die Mauritius Wildlife Foundation ein Wiederansiedlungsprogramm zur Rettung der Art gestartet. Dazu wurden zwischen 2005 und 2011 in Combo, dem letzten bekannten Lebensraum der Art, Jungvögel aus den Nestern geholt und auf die beutegreiferfreie küstennahe Insel Ile aux Aigrettes gebracht. Sie wurden von Hand aufgezogen und als ausgewachsene Tiere ausgewildert. Die Vögel haben sich in der Zwischenzeit etabliert und brüten jedes Jahr erfolgreich. Im August 2012 wurden 31 adulte Vögel gezählt. Die Population wird ausgiebig beobachtet und das Verhalten wird aufgezeichnet um beispielsweise zu verstehen, auf welche Pflanzen die Vögel am meisten angewiesen sind oder wann sie brüten. Für alle gefundenen Nester findet ein Monitoring statt und die Jungvögel werden noch im Nest beringt. Zudem werden auch die Vögel in Combo regelmäßig gesucht und überwacht.
Der Mauritius-Olivbrillenvogel (Zosterops chloronothos), früher Mauritius-Brillenvogel, ist ein sehr seltener Sperlingsvogel aus der Familie der Brillenvögel (Zosteropidae). Er ist endemisch auf der Insel Mauritius. Diese Art wurde 1817 vom französischen Ornithologen Louis Pierre Vieillot beschrieben.
The Mauritius olive white-eye (Zosterops chloronothos,[3][4][5] often mistakenly spelled Zosterops chloronothus[6][7]) is a very rare and localized passerine from the family of white-eyes (Zosteropidae). It is one of two white-eye species endemic to the island of Mauritius, the other being the Mauritius grey white-eye.
This species was first described in 1817 by French ornithologist Louis Jean Pierre Vieillot as Zosterops chloronothos. It can reach a size of about 10 cm. The upperparts are a dull olive-green, the underparts a paler color. The belly and vent have a yellow hue and the eyes are surrounded by a conspicuous white ring. The males and females are similarly coloured. The habitat of the Mauritius olive white-eye is the evergreen bushes and forests in the area of the Black River Gorges National Park, the Macchabée-Bel Ombre Biosphere Reserve and, follwing re-introduction, on Île aux Aigrettes. Its diet consists of nectar and insects.
During the breeding period, between September and March, two pale eggs are laid in a cup-shaped nest, which is well-hidden in the foliage. Males and females share brooding tasks. Normally only one juvenile is reared, which becomes fully fledged in about 14 days.
The Mauritius olive white-eye is one of the rarest birds on Mauritius. Difficult to observe, the birds inhabit an area of only 25 km². The main threats are introduced rats and crab-eating macaques, which destroy the nests. In only 27 years the population declined dramatically from 350 pairs in 1975 to only 120 pairs in 2002. Another reason for its rarity is that the Mauritius olive white-eye has evolved around the nectar of several endemic flowers from Mauritius. The introduction of other plant species has led to a decline in the required flowers and hence to severely decreasing numbers of the birds. Currently there is a monitoring by the Mauritian Wildlife Foundation (MWF) for every found nest.
There are a few organizations that have been working on the protection of the Mauritius olive white-eye but the MWF has had the most impact. From 2005 to 2009, they've collected nests all around Mauritius for two major reasons. First, so the eggs wouldn't be eaten, and secondly, so that when they grow, they can be released on predator-free islands. To achieve that outcome, when the egg hatches, the chick immediately needs to follow a restricted diet that consists of eating a small portion of nutrients every forty minutes. After that, the chicks are put in small cages where they learn how to drink for themselves, to adapt to the food they will be eating soon enough and then teach them how to fly. When the birds have finally adapted to that, they are freed on a predator-free island, the Ile aux Aigrettes, where they have started to reproduce.
The Mauritius olive white-eye (Zosterops chloronothos, often mistakenly spelled Zosterops chloronothus) is a very rare and localized passerine from the family of white-eyes (Zosteropidae). It is one of two white-eye species endemic to the island of Mauritius, the other being the Mauritius grey white-eye.
El anteojitos de Mauricio o anteojitos verde de Mauricio (Zosterops chloronothos)[3][4][5][6] es una especie de ave paseriforme de la familia Zosteropidae endémica de la isla de Mauricio.
Esta especie fue descrita por primera vez en 1817 por el ornitólogo francés Louis Jean Pierre Vieillot como Zosterops chloronothos. Puede alcanzar un tamaño de aproximadamente 10 cm. Las partes superiores del cuerpo son de un color verde oliva opaco, mientras que las partes inferiores son de un color más pálido. El vientre y la cloaca tienen un color amarillo y los ojos están rodeados por un característico anillo blanco. Los machos y las hembras son de color similar.
El hábitat del anteojitos de Mauricio son los arbustos y bosques de hoja perenne en el área del Parque nacional Gargantas del Río Negro y la Reserva de la Biosfera Macchabée-Bel Ombre.
Durante la época de cría, entre septiembre y marzo, dos huevos pálidos son depositados en un nido en forma de cuenco, que está bien escondido en el follaje. Machos y hembras comparten tareas empollando. Normalmente solo se cría un juvenil, el cual desarrolla las plumas completamente en unos 14 días. Su dieta consiste en néctar e insectos.
El anteojitos de Mauricio es una de las aves más raras en Mauricio. Difícil de observar, las aves habitan en un área de solo 25 km². Las principales amenazas son las ratas introducidas y los macacos comedores de cangrejos, que destruyen los nidos. En solo 27 años, la población se redujo drásticamente de 350 parejas en 1975 a solo 120 pares en 2002. Otra razón de su rareza es que el anteojitos de Mauricio ha evolucionado alrededor del néctar de varias flores endémicas de Mauricio. La introducción de otras especies de plantas ha conducido a una disminución en las flores requeridas y por lo tanto a la disminución severa del número de los pájaros. Actualmente hay un seguimiento por parte de la Fundación Vida Silvestre de Mauricio para cada nido encontrado.
El anteojitos de Mauricio o anteojitos verde de Mauricio (Zosterops chloronothos) es una especie de ave paseriforme de la familia Zosteropidae endémica de la isla de Mauricio.
Zosterops chloronothos Zosterops generoko animalia da. Hegaztien barruko Zosteropidae familian sailkatua dago.
Zosterops chloronothos Zosterops generoko animalia da. Hegaztien barruko Zosteropidae familian sailkatua dago.
Mauritiuksenrilli (Zosterops chloronothos) on uhanalainen varpuslintu. Vuonna 2002 lajia arveltiin olevan jäljellä enää 120 paria.[1]
Mauritiuksenrilli kasvaa 10 cm pitkäksi. Sen vatsapuoli on vihertävänvalkoinen, selkäpuoli oliivinvihreä. Otsa on musta, silmän ympärillä on valkoinen selvärajainen rengas.[2]
Mauritiuksenrilli on endeeminen laji Mauritiuksen saarella. Se elää ylänköalueen kosteissa metsissä, ja syö sekä hyönteisiä että mettä. Suurin osa elinalueesta on nykyisin osa Black River -kansallispuistoa.[1]
Mauritiuksenrilli (Zosterops chloronothos) on uhanalainen varpuslintu. Vuonna 2002 lajia arveltiin olevan jäljellä enää 120 paria.
Zosterops chloronothos
Le Zostérops de Maurice ou Zostérops vert de Maurice (Zosterops chloronothos) est une espèce de passereaux de la famille des Zostéropidés représentant la faune endémique de l'île Maurice.
L'occhialino olivaceo di Mauritius (Zosterops chloronothos (Vieillot, 1817)) è un uccello della famiglia Zosteropidae, endemico di Mauritius.[1][2]
La IUCN Red List classifica Zosterops chloronothos come specie in pericolo critico di estinzione (Critically Endangered).[1]
L'occhialino olivaceo di Mauritius (Zosterops chloronothos (Vieillot, 1817)) è un uccello della famiglia Zosteropidae, endemico di Mauritius.
Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa jeb Maurīcijas olīvzaļais briļļuputns (Zosterops chloronothos) ir kritiski apdraudēta[1] baltactiņu dzimtas (Zosteropidae) dziedātājputnu suga.[2] Suga endēma Maurīcijai, un olīvzaļā baltactiņa ir viens no retākajiem šīs salas putniem.[3] Ģeogrāfisko variāciju nav.[4]
Līdz 21. gadsimta sākumam Maurīcijas olīvzaļās baltactiņas populācija bija saglabājies tikai nelielā areālā Melnās upes aizas nacionālajā parkā, kura platība bija mazāka par 25 km². 2005. gadā vairākas ligzdiņas ar olām uzmanīgi tika pārvietotas uz Egretas salā izveidoto dabas rezervātu Maurīcijas dienvidaustrumu piekrastē.[5] Suga iedzīvojās, un 2008. gadā tika paziņots par baltactiņu perējumu un pirmajiem putnēniem, kas tur izšķīlās. 2012. gadā saliņas populāciju veidoja 26 putni.
Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa ir neliels, ķauķim līdzīgs putns. Ķermeņa garums ap 10 cm, svars 7,5—9 g.[3][6] Apspalvojuma augšdaļa un galva pelēka, spārnu augšdaļa blāvi olīvzaļa, krūtis un vēders — dzeltenīgi. Ap acīm balti, izteikti gredzeni. Abu dzimumu putni izskatās līdzīgi. Olīvzaļā nokrāsa un uzkrītošie acu gredzeni palīdz sugu atšķirt no radniecīgās Maurīcijas pelēkās baltactiņas (Zosterops mauritianus). Knābis nedaudz noliekts, ass; birstītei līdzīgais mēles gals piemērots nektāra vākšanai.[7][8][9]
Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa mājo augstieņu mežos ar skrajām koku lapotnēm, uzturotos galvenokārt koku vaiņagos 15—20 m augstumā.[6] Tas ir ļoti straujš un sīciņš putniņš, tādēļ zaļajā lapotnē grūti pamanāms. Ārpus vairošanās sezonas uzturas samērā plašā areālā.[9]
Pārtiek no nektāra, ko sasniedz ar slaido knābi, un kukaiņiem. Nektāru baltactiņa sūc no vairāk kā 40 dažādām augu sugām. Par nozīmīgu nektāra iegūšanas avotu kļuvušas arī vairākas ievestās sugas. Iespējams, barojas arī ar tatamakas (Calophyllum eputamen) sulu.[5][6]
Ligzdošanas sezona ilgst no septembra līdz novembrim. Ap ligzdu nodibina nelielu ligzdošanas teritoriju.[6] Starp partneriem valda ļoti sirsnīgas attiecības, taču pāris agresīvi aizstāv teritoriju ap iecienītākajām ziedošajām puķēm un ligzdas vietu no citiem putniem, ieskaitot arī no sugasbrāļiem.[5] Dējumā 1—3 olas. Ligzdai kausveida forma, vīta no smalkiem zāļu stiebriņiem, labi noslēpta koka lapotnē. Inkubācijas periods ilgst apmēram 2 nedēļas.[5][9] Jauno putnu sekmīgas izperēšanas un izaudzināšanas rādītāji Maurīcijas olīvzaļajai baltactiņai ir ļoti zemi. Šobrīd nav zināms, vai tas ir raksturīgi šai sugai, vai putnu auglību un sekmīgu ligzdošanu ietekmē kādi vides faktori.[5]
1970. gadu vidū bija saglabājušies ap 350 Maurīcijas olīvzaļo baltactiņu pāru, taču ap 2001. gadu bija atlikuši vairs tikai 93 līdz 148 pāri. Sugu apdraud Maurīcijai raksturīgās sākotnējās veģetācijas izzušana vai to aizvietošana ar svešzemju kokiem. Otrs baltactiņu skaita samazināšanās iemesls invazīvās zīdītāju un putnu sugas, kas izposta baltactiņu ligzdas.[1]
Sugas saglabāšanas programmu īsteno Maurīcijas savvaļas fonds, kuru 1970. gados dibināja britu dabaszinātnieks un rakstnieks Džeralds Darels.
Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa jeb Maurīcijas olīvzaļais briļļuputns (Zosterops chloronothos) ir kritiski apdraudēta baltactiņu dzimtas (Zosteropidae) dziedātājputnu suga. Suga endēma Maurīcijai, un olīvzaļā baltactiņa ir viens no retākajiem šīs salas putniem. Ģeogrāfisko variāciju nav.
De olijfgroene mauritiusbrilvogel (Zosterops chloronothos) is een zangvogel uit de familie Zosteropidae (brilvogels). De vogel werd in 1817 door Louis Jean Pierre Vieillot beschreven aan de hand van een balg in het Parijse natuurhistorisch museum. Veillot wist toen nauwelijks waar de vogel vandaan kwam (niet uitzonderlijk in die tijd). De vogel is een ernstig bedreigde, endemische brilvogelsoort van het eiland Mauritius.
De vogel is 10 cm lang en weegt 7,5 tot 9 gram.Deze brilvogel verschilt duidelijk van de grijze mauritiusbrilvogel (Z. mauritianus) die ook op het eiland voorkomt en veel algemener is. Zoals de Nederlandse naam al aangeeft, is deze vogel olijfgroen op de onderrug en de vleugels, de kop en de mantel zijn echter grijs, maar deze brilvogel heeft een duidelijk kromme snavel en een witte oogring, terwijl de grijze mauritiusbrilvogel geen oogring, maar wel een donker masker om het oog heeft en een witte stuit en daardoor sterk op de grijze réunionbrilvogel (Z. borbonicus) lijkt.[3]
Deze soort is endemisch op het Mauritius onderdeel van de eilandengroep de Mascarenen ten oosten van Madagaskar. Het leefgebied bestaat uit de meest vochtige stukken bos in de hogere delen van het eiland op 200 tot 600 m boven zeeniveau. De vogel foerageert op onder andere nectar. Ingevoerde bloemsoorten blijken erg belangrijk voor deze soort.[1]
De olijfgroene mauritiusbrilvogel heeft een zeer beperkt verspreidingsgebied en daardoor is de kans op uitsterven aanwezig. De grootte van de populatie werd in 2016 door BirdLife International geschat op 191 tot 327 individuen en de populatie-aantallen nemen af door habitatverlies. Het leefgebied wordt aangetast door de introductie van uitheemse bomen en struiken en vooral door predatie door ratten (invasieve soort). Daarnaast is er waarschijnlijk veel predatie door de (overigens inheemse) mauritiusbuulbuul. Om deze redenen staat deze soort als ernstig bedreigd op de Rode Lijst van de IUCN.[1]
Bronnen, noten en/of referentiesDe olijfgroene mauritiusbrilvogel (Zosterops chloronothos) is een zangvogel uit de familie Zosteropidae (brilvogels). De vogel werd in 1817 door Louis Jean Pierre Vieillot beschreven aan de hand van een balg in het Parijse natuurhistorisch museum. Veillot wist toen nauwelijks waar de vogel vandaan kwam (niet uitzonderlijk in die tijd). De vogel is een ernstig bedreigde, endemische brilvogelsoort van het eiland Mauritius.
Mauritiusglasögonfågel[2] (Zosterops chloronothos) är en fågel i familjen glasögonfåglar inom ordningen tättingar.[3] IUCN kategoriserar arten som akut hotad. Den förekommer på Mauritius i Indiska Oceanen.[3]
Mauritiusglasögonfågel (Zosterops chloronothos) är en fågel i familjen glasögonfåglar inom ordningen tättingar. IUCN kategoriserar arten som akut hotad. Den förekommer på Mauritius i Indiska Oceanen.
Zosterops chloronothos là một loài chim trong họ Zosteropidae.[1]
Zosterops chloronothos là một loài chim trong họ Zosteropidae.